LATVIJAS - DSpace

luokšņu vārdu: žolā, giēsmē, duôbé, vietā mes sastuopam: žolā, ģēsmā,
dobā, ļļ žolā, ģēsmā, dôba (R5), žālā, £ësmè, dâbè (R6), žolā, ģesmē,
dobè (R4) austrumu izluoksnēs. Tuos luocījumuos, kur uzsvars krīt uz
saknes zilbi, vokalisms paglābj agrākuo izskatu, piem. acc, d., i. sg.
ģiesmj, giesmai, ģiesmu, n., acc. pl. ģiesmās || ģiesmēs, ģiesmās || gies-
jnës. Blakus ziemejzemiešu (žt.) žūoliē, géismië, doubië || žtfole,
géisme, dôube || dôube (Plg.) mēs sastuopam
dienvidus zemiešu izluok-
snēs (žr.) žuolič, gīsmīe, dūbiē (Krs.) žūolie, gismie, dūbie (Pjr.).
Oksituoniskuos vārduos, kā parasts, garums gala zilbē paglābjas (bieži
vien tas ari ir svārstīgs) vienkuopus
ar attiecīgā priekšējās neuzsvērtas
zilbes patskaņa paglābšanuos tās izluoksnēs, kurās paglābjas -ā- celmu
īsais gala vokālis, pie kam stipri
variē šuo vārdu kārta un viņu pēdē-
jās zilbes patskaņa krāsa, tā piem.: žālā, ģēsmē, dâbè, rék'è, siūlā,
pūslā, taūrā, kaīrā, vārlā, blakus ari laūmā (Pnd.) || laūmē (Akn.), gulbe
(Pnd.), gulbis (Akn.), riēkis (Akn.), taure (Akn.), viēšn'e, || viēšn'a, žvaīg-
žda U žvaīgžde (Pnd., Akn.) ar kāpjuošu tuoni, turpretī: dröbä, || drôbé,
ģērvā ļi ģērvē, môca || moče, sāulā, rykštē v. c.
Ziemeļu izluoksnēs (pa. 1. d. R2, R3), kur -ā-, -(i)jā- celmuos
nuovēruojama īsā gala patskaņa pazušana,
minētuos celmuos paglā-
bjas viscaur gala zilbes c || a saīsinātā veidā: drobē, ģērvē, kaīrē, laūmē,
sāulā, žylā; duobē, ģiēsmē, gulbē, riēk'ē, siūlā, taurē, vaflā, viešnē,
(ari viešen' —
Zm.),
žolā, žvaīgžde (Zm., Sst.).
Zemiešu izluoksnēs kāpjuoši intonētās zilbēs pārceļ balss akustiskuo
centru uz garuma~sākuma morām, pārgruozuot tādā kārtā tuoņa tīpu;
krītuoši intonētās zilbēs nereti dzirdama grūstā tuoņa nuokrāsa (Plg.
v. c), turklāt še vēl nuovēruojamas gala zilbes patskaņa variācijas:
c (Pkļ., Plg. = gandrīz i) || ie — atkarīgi
roxytona
nuo augstiešu izluokšņu pa-
un oxytonu attiecības, piem. drüobe, || drūobe, rykšte || rykšte,
saule ļļ sâuîe, žyfe ļ| žvle etc. blakus žaolie, gëismie, dôubie, žvafgždie etc.
(Ms., Sin., Kl., Vrz., Zd.', Ilk.) || žuofe, gêisme, dôube, žvaigžde (Pkļ., Plg.).
43. §. Latviešu abu grupu -nieku izluoksnēs pieslejas zemiešu
izluoksnēm tādā kārtā, ka leišu kāpjuoši krītuošuo tuoni viscaur apmaina
ar grūstuo, bet krītuošuo intonāciju pārgruoza grūstā
tikai vienā leišu
attiecību daļā; nereti turklāt pārmainās ari vārda kārta un beigu zilbes
vokāļa krāsa, —
iela, gelm