LATVIJAS - DSpace

52
Ka aprakstītā uzsvara pārvietuošanās procesa gaita
tīpa mainīšanās pirmatnīgi uzsvaram priekšējā
un akcenta
zilbē leišu valuodā ir
visai dabiska un tādēļ ļuoti vienkārši un viegli izskaidruojama,
un ka
tās valuodās, kurās nuovēruojams analoģisks process, viņam jāruodas
aiz analoģiskiem iemesliem, par
tuo mums visgaišāku liecību duod
līdzīgas parādības serbu valuodā. Plašāki pārrunāt par
še nav vietas; še aizrādām vienīgi uz Rešetara (Schriften
kommission, lingu. Abtheil. I, 1900, § 3.), Gotjö (Mém.
serbu akcentu
der Balkan-
de la Soc. de
ling. XI, 339) duomām, kuras Vondraks nuosauc par pilnīgi pareizām...
und die ist jedenfalls richtig ... (Vergl. Gramm. I, 225).
Visvieglāki ir sekuot uzsvara pārvietuošanās procesam
11. laikmetā
pa divzilbīgu vārdu nominu paradeigmatiem, tāpēc turpmāk, attīstī-
dami savas duomas, t. i. iztirzādami attiecīguo materjalu un aprakstī-
dami faktus,
lai apliecinātu visu augšā sacītuo, mēs ievēruosim galve-
nām kārtām tuos divzilbīguos piemērus, kuri sastuopami
leišu un la-
tviešu valuodās, aplūkuodami tuos paralēli gan pēc vienas un tās pašas
valuodas atsevišķiem dialektiem jeb izluoksnēm, gan ari pēc abu māsu
valuodu izrunas nuošķirām.
40. §. -ā-, (-i)jā- celmi. Ja par dalīšanas pamatu ņemam pirmā
pārvietuošanās laikmeta datus, tad vārdus, kas pieder pie
šiem cel-
miem, var sadalīt pēc viņu uzsvara divās grupās: oxytona un paroxy-
tona*); bez tam katrā nuo šīm grupām izšķiram abus galvenuos into-
nāciju tīpus
— kāpjuošu
un krītuošu. Kauņas guberņas izluokšņu
oxytona, atskaituot viņas dienvidus malieni, uotrā pārvietuošanās laik-
metā pārvērtusies par paroxytona ar kāpjuošu tuoni: oxytona
ar kāp-
juošu intonācijas tīpu, kā piem. algà, barzdā, daina, dienā, nauda,
rankā, talka, vietā, žiemā, antrà (Kuršaiša, Gramm, d. litt. Spr. I.un2.
§§ 616, 618) ir pārvērtušies paroksituoniskos: alga, bafzda, daīna,
diēna, nauda, ranka, talka, vieta, žiēma, antra; oxytona ar krītuošu
tuoni: galva, pēdā, sēja (Vīdemaņa, Handb. 3 parad. tīps), tāpat ari
īpašības vārdi: aukštā, baltā, bēra, drēgnā, gyvà, jaunā (blakus masc.
aukštas, baltas, bēras, drēgnas, gyvas, jaunas) ir pārgājuši paroksituo-
niskuos: galva, s/ja, aukšta, balta, bira, drēgna, gyva, jauna.
Tādā kārtā -ā- celmu siev. ķ. īpašības vārdi visi kļuvuši par paroxitona
ar kāpjuoša tuoņa tīpu.
Šīs pārmaiņas neattiecas vienīgi uz viensk.
nom., bet ievēruojamā izluokšņu daļā uz visu paradeigmatu. Lielākā
izluokšņu daļā tie luocījumi, kuruos uzsvars jau I. laikmetā ir ticis
pārvietuots uz vārda sākumu jeb kuri pirmatnīgi bijuši ar uzsvērtu
*) Šuos terminus lietuoja neatkarīgi nuo skaņu kvantitātes un kvalitātes. s
— 48 —