LATVIJAS - DSpace

kā šo dīgļu sadalīšanās traucētajiem, kada piekrīt mākslīgas kultūras
barības vielām.
Tur arī, kā redzējām, šūnplasma var izzust un atpakaļ paliek tikai
šo dīgļu svabadie kodolgraudiņi. Pārpotējot tos uz svaigām
barības vielām jeb dzīvnieku organismā, no tiem, kā redzējām, attīstās
jaunas baktērijas. Arī blakus garām formām vecās kultūrās sastopa-
mās lielās,
it kā uzpūstās un parasti tumšāki nokrāsotās izveidnes
jāuzskata par pamazinātas jeb apstājušās kultivētās baktēriju sugas sadalī-
šanās sekām. Jāpieņem, ka tajās kodolviela atrodas izklaidētā
veidā līdzīgi jaunās šūniņās pirms to sadalīšanās, kādēļ ari šīs pār-
veidnes spēcīgāki saista krāsvielu. Ka tajās kodolviela atrodas sīku
graudiņu jeb minētā izklaidētā veidā, varam spriest no tā, ka, pārpo-
tējot šīs formas uz citiem barības paklājiem, tur šī viela sakārtojas
mikroskopiski redzamos graudiņos, kas novietojas gar
baktēriju sāniem
un to galos, iesākoties baktērijām dalīties. Tā tad arī šajos gadījumos
baktēriju ārējā izskata maiņas stāv atkarībā no to bioloģisko īpašību
maiņām, kas noteic to ārējo izskatu.
Grūtāki izšķirams jautājums par zaroto baktēriju izveidņu
nozīmi un būtību. Ka arī pēdējās nevaram uzskatīt par baktēriju
izvirtības sekām, domāju, nevaram šaubīties, ņemot vērā pievestos
izmeklējumus un aizrādījumus. Tā kā tomēr šīs izveidnes attīstās
tikai pie zināmas baktēriju grupas, pie kurām pieder tuberkulozes,
ļauno ienāšu (b. mallei), difterita un līdzīgi dīgļi, tad sevišķi šis apstāklis
uzaicina uzstādīt
jautājumu par to radniecību ar citām augstākas attī-
stības sīkbūtņu šķirām. Lēmans, Miehe un citi pieņem,
ka šie
dīgļi nepieder pie baktērijām parastā šaurākā nozīmē, bet ka tie stāv
tuvāki pelējuma sēnītēm. Viņi nosauc tādēļ šos dīgļus,
kā zināms,
par mikobak t e r i jā m (sēnītēm-bakterijām). Zarošanos (ramifikaciju)
parasti pie šiem dīgļiem uzskata par atavisma iezīmi. Meyers
tādos pašos uzskatos par zarošanos; viņš domā, ka, piemēram,, tuber-
kulozes dīgļu senčiem bijušas zarotas hifas. Tomēr šis apstāklis nedo-
dot tiesību pēdējos -un minētos mikrobus pieskaitīt pie hifomicētiem
(pelējuma sēnītēm).
Tomēr ja mēs ņemam vērā svabado graudiņu atsvabināšanos no
šiem dīgļiem līdzīgi konidijām pie pelējuma sēnītēm (sk. zīm. 26.),
un ka nereti no garo un zaroto šo dīgļu formu galiem
atdalās īsi
stabiņi (segmenti), kuri vēlāk pārveidojas graudiņos, atgādinot pilnīgi
konidijas, tad arī mums jāatzīst, ka šo dīgļu radniecība ar pelējuma
sēnītēm nav noliedzama.
159