You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
et darbibas vārdiem ar pirmuo tuoņa tipu uzsvars krīt uz 1. un 2. sg.<br />
praes. et praet. galuotnēm un pārējuos laikuos uz sufiksa zilbi (sal.<br />
Kuršaiša, Gr. d. lit. Spr, 308, 309). Leišu barituonējuošās izluoksnēs<br />
pirmā tīpa pirmās divi viensk. īpatās uzsvars ir pārnests<br />
uz vārda sā-<br />
kuma zilbi (tuomēr ne visur: tā R2 pārnes, bet daudz zem. izluoksnēs<br />
žt, piem. Plg, Vkš. un c. nepārvietuo), un turklāt minētās īpatas iz-<br />
pauž kāpjuošu tuoni. Tādā kārtā minētuos nuosacījumuos<br />
mums nav<br />
izdevības nuovēruot zināmuo uotrā laikmeta raksturīguo pārvietuošanās<br />
parādību, t. i. nuovēruot krītuošā tuoņa pāreju kāpjuošā intonācijā.<br />
Tikai latviešu valuodā, kas izpauž —<br />
kā<br />
mums jau bija gadījums<br />
—<br />
tuo nuovēruot šīs uotrā laikmeta raksturīgās pārvietuošanās iezīmes,<br />
sniedz mums par minētiem celmiem drusku materiāla. Latviešu va-<br />
luodā kāpjuoši intonēta saknes zilbe darbības vārdu -au, -yti šķiras<br />
paradeigmatuos, pretī leišuattiecīgai zilbei ar krītuošu tuoņa tīpu,sastuopama<br />
veselā verbu virknē, parasti ar redukcijas vokalisma pakāpi (pilnā pa-<br />
kāpē sāstuopama visai reti) šinī zilbē, sal. derivativa: leišu girdau,<br />
girdyti —<br />
latv.<br />
skirstau, skirstyti —<br />
pildau, pildīt —<br />
lôpau, lôpyti —<br />
dzifdu, dzifdī; dürstau, dürstyti —<br />
pildu,<br />
lāpu,<br />
šķirstu,<br />
pakāpi: vëtau, vëtyti —<br />
Nuo -au,<br />
šķirstīt; šildau, šildvti —<br />
pildīt; stümdau, stümdyti —<br />
lāpīt; rôdau, rôdyti —<br />
rādu,<br />
stumdu,<br />
dufstu,<br />
sildu,<br />
dufstî;<br />
sildīt;<br />
stumdīt;<br />
rādīt etc, ar pilnu<br />
— vētu, vêtît; métau, métyt mētāju, mētāt.<br />
-oti šķiras verbiem, kas ir visai reti sastuopami, še at-<br />
tiecināmi piemēri: leišu tykau, tykoti —<br />
tīkāt; jieškau, jieškoti —<br />
ieskāju,<br />
latv.<br />
tīkuoju, tīkūot ļļ tīkāju,<br />
ieskāt. Abi šie verbi ir patapināti<br />
nuo citām valuodām, tādēļ tiem nav nuoteicošas nuozīmes par minētuo<br />
šķiru.<br />
62. §. Ja -oju, -oti verbu šķira leišu valuodā uzsver uotruo zilbi<br />
nuo gala skaituot, pruoti -ôju, -ôti,<br />
tad uzsvars uz viņas paliek it visās<br />
leišu izluoksnēs. Latviešu valuodā šai verbu šķirai ir krītuošs un ari<br />
kapjuošs tuonis, sal. leišu raudôju, raudôti —<br />
bôju, sūboti —<br />
šūpuoju,<br />
latv.<br />
šupuot |ļ šūpāju, šupāt.<br />
raudu, raudāt; sū-<br />
Ļuoti interesanta ir tuoņa tīpa ziņā vesela rinda latviešu dever-<br />
bativu, kuri pieder pie -āio- celmiem. Visiem viņiem ir kāpjuošs tuoņa<br />
tīps blakus krītuošam, resp. grūstam tuonim viņiem attiecīguos pirmat-<br />
nīguos darbības vārduos, sal. braukcât —<br />
vāt —<br />
dûot,<br />
elsāt —<br />
knābt, kuožņāt —<br />
kuost<br />
ēlst, grābātīs<br />
līt (sal. leišu lynöti), mētāt —<br />
brâukt,<br />
brëkât —<br />
—<br />
—<br />
grābt, klaigāt<br />
klîegt,<br />
(sal. leišu krâkât —<br />
mest,<br />
nēsāt —<br />
sprēgāt nuo*sprāget (sal. leišu spragēti) —<br />
— 7. r , —<br />
sprāgt,<br />
brēkt,<br />
dā-<br />
knābāt —<br />
nest, saukāt —<br />
staīgāt —<br />
79<br />
krākt, līņāt —<br />
saukt,<br />
stēigt,
![LATVIJAS] - DSpace](https://img.yumpu.com/11778577/1/190x249/latvijas-dspace.jpg?quality=85)
Change language