LATVIJAS - DSpace

90
— nösis, lengvapêdis pëdà v. c. Sastuopami ir ari izņēmumi, kā piem.:
gyvgyslé, jüodvarnis, naüjmetis
v. c.
3) Nuo satiksmes vārdiem, kā pirmā salikteņa daļa paglabā uz-
svaru: ant-, apy-, āt-, nuö-, pö-, priē-, pry-, ta/*p-, ūš- ļļ ūž-; nepaglabā:
be-, pa-, sal.: antkakle, apyvakaris, beaùsis, pakāušis
75. §. Tuoņa tīpa mainīšanās nuovēruojama
v. c.
leišu valuodā tikai
tai gadījumā, ja aizslēdzas zilbe ar pusgaru patskani, t. i. ja pusgarais
vokālis ar sekuošu nasali jeb likvidu atruodas līdzskaņa priekšā; kāp-
juošais, tad pāriet krītuošā — piem.: sēntēvis, blakus senas, dvārvietē—
dvāras, srāvžolē —
sravā,
kēlvietē —
kēlias,
stāldanktis —
stālas v. t. t.
Kāpjuošais tuonis ceļas sekundāri, izdevīguos nuosacījumuos, t. i.
ja pazūd nākamās zilbes īsais patskanis, sal. gandaryti (Kurschat, Gr.
d. 1. Spr. § 442a) blakus: ganā. Latviešu valuodā šī parādība sastuo-
pama dažuos senākā perioda salikteņuos un te tā ir parastāka, nekā
leišu valuodā, sal. diūpadsmit nuo divi -ļ- pār -f- dēsmit, diūdesmit =
divi-f desmit, ce/teka, vāc._ Wegerich, kr. noAOpojKHHK-b = cēla -f teka,
a/daris = alus -f daris, Sa/gale ļ| Za/gale (pagasta nuosaukums) = sa-
las -f- gale, dialektiski: paūsaris, paūkars, kaījgalis blakus literat. for-
mām pavasaris ļ| pavasara, pàvakars, kājugalis (sal. ari vienkāršus vār-
dus: vaīga = vàjaga, pa/gs —
-gan, pa/dîevs = palīdz Dievs.
palags),
diezgan = Dievs -f in (un)-ļ-
Varbūt, ka kāpjuošais tuoņa tips cēlās latviešu valuodā agrākā
periodā un bija valduošais tips tuos salikteņuos, kas sastāvēja nuo
nomen -f-
nomen un kuruos uotrā sastāvdaļa pievienojas pirmējai
enklitikas veidā. Tādā kārtā šuos salikteņuos izpaužas
tuošanās nuo vārda gala
uzsvara pārvie-
— —
minētā gadījumā salikta vārda
sākuma pusi. Līdzīgs salikteņa tīps ir paglābies sastingušā
uz viņa
veidā latviešu
ģeogrāfiskā nomenklatūrā, sal. Viēsalgi ļ| Viēsalgu cîems (= vîess-(-âlga),
Viēsāte, Valmiere (vàldît + mîers), Kuöknese (= kūoks -f- nēst).
Šiem salikteņiem piebiedruojas senāka laikmeta latviešu composita,
kuri sastāv nuo satiksmes vārdiem îe-, nûo-, pīe-
un nomina, sal.:
iēnaids, iēmesls, iēruocis, ieleja, iējavs || iejava, iēgarens, iepelēks v.c.—
jaunākā laikmetā jau: îegriba, īejūgs, īeraša, ieskats v. c; nuöra, nuö-
bara, nuödaba, nuodaļa, nuödara, nuögalis, nuöjums,
nuömelis, nuö-
rags ļļ nuöraga, nuôslêji (pl. t.), nuözaritis, nuôtâlêm, nuöst, nuövads,
nuövakars — jaunāki
atvasinājumi turpretī: nûopêlns, nûolûks, nûopûta,
nûopîetns, nûotikums, nûozîegums, nûotêikums, nûoslêgums v. c; pie-
devas, piēdarbs (I dial, piēdrābs, piēkūns, piēkurs —
jaunāki
salikteņi:
piedēklis, pīemiņa, pienākums v. c; ar priekš- tikai priēkšauts —
jaunāki composita: priekšmets, priekšnieks, prīekšrūoka v. c.
—
— 86