LATVIJAS - DSpace

DAŽI ATTĪSTĪBAS PUOSMI LATVIEŠU UN LEIŠU
AKCENTA VĒSTURĒ.
Prof. J. P lāķ a.
Paša autora tulkuojums nuo krievu oriģināla.
III. nuodaļa. Ide. likviduo un nasaluo sonantu vietnieki.
29. §. Fortunatova uzskats (Arch. f. si. Phil. IV, 586),
savienuojumu: if, iï, ir, il vietā sanskrita valuodā stāv:
ņemts nuo visiem lietpratējiem gandrīz bez pretrunas,
ka leišu
f, īr, ūr, ir pie-
un sakarā ar
sonantu teorijas nuostiprināšanuos tagad tiek uzlūkuots par vispārīgi
atzītu, ka pirmvaluodas: f, ļ, rņ, ņ līdzskaņu priekšā
leišu valuodas viet-
nieki pēdējā izpaužas: if, ii, im, in (uf, ul, um, nn), veidā, bet f, 1, ni, n
vietā pēdējā valuodā stāv: ir, il, im, in (ür, til, um, ün) (sal. F. d. Saussure,
Mém. de la Soc. de ling. VIII, 11, 431 sv.).
tomēr minētuo vietnieku attīstības
process
Jebšu gan tas tā,
vēl pavisam neskaidrs
(sal. Hirt, Abi. § 154). Tā piem., ja par izejas punktu līdz ar
Sosīru un Brugmani pieņemam pirmvaluodas: r, ļ, rņ, ņ, f, [, ffi, n,
tad ar patskaņu ierašanuos viņu priekšā un ar akcenta pārvietuoša-
nuos uz saknes zilbi slavbaltu laikmetā (sal. cjiaß.-6a;rr.
6., 7. lapp.) mēs leišu valuodā būtu varējuši sagaidīt viņu
vietā skaņu sakuopuojumus pēc schematiem: -
valuodas īsuo sonantu vietā: ir, ii, im. in un garuo vietā —
—,
t. i. pirm-
if,
il, im,
iii, kādus mēs sastuopam latviešu valuodā. Bet diezin, vai pēdējas
valuodas refleksus mēs varēsim skaitīt par pirmatnīgiem; drīzāk par
tādiem būs skaitāmi leišu vietnieki. Jautājums tomēr kļūst skaidrāks
un refleksu attīsttbas gaita ieduomājama par vinkāršāku, ja vienis prā-
tis ar Becenberģeri (B. XVII, 216) un Hirtu (op. c. §§ 154, 155)
par izejas punktu leišu ir, ii, im, in skaitām divzilbīgās pirmvaluodas
e bases:
ra, e
ta, e
m3, e
na, kas pieņemamuos fonetiskuos nuosacījumuos
(sal. Bezzenberger, op. c. 11, 221, 224, 227) varētu reflektēties pēc
schemata —
ir, «ii, im, in, t. i. ar garu pirmuo savienuojuma ele-
mentu, kuo atruodam ari sanskrita valuodā, piem. īr, ūr: dīrgha-,
pūrņa-. Bet ar tuo nav vieglāki atbildēt uz jautājuma, kāda bijusi
r, ļ, rņ, ņ attīstības gaita, kad tie izvērtušies par if, il, im, in. Vārda
saknes zilbēs, kuras jau nuo sākta gala bijušas uzsvērtas, pēc
- 35-
leišu