LATVIJAS - DSpace

viņu raksturīgos kostimos. Tā pp. redzam barbarus platās biksēs (46),
čūsku dīdītāju (56) zilā turbānā, sirmu bārdu, zilā kaftanā, kvadrātiņiem
izraibotās platās biksēs un sarkanos zābaciņos. Skaistas ir čūskas ar
zilu mugurkaulu, zaļu ķermeni un sarkanu vēderu, platu
muti. Etno-
grāfiski pareizi tīpi sev. saista mākslinieka uzmanību. Technika ir
daudz tuvāka restauratora paņēmieniem, nekā agrāk pieminētām grupām.
Ja meklējam tos paraugus, kuriem būtu varējis pieslieties šis māk-
slinieks, kura darbos ir sava īpatnēja skaidri bizantiska pievilcība, mums
jāgriežas ne pie aizgājušā hellenisma un senās kristīgo mākslas kata-
kombās, bet uz austrumiem. Bez šaubām, vecākajā lielākajā siriešu
miniatūru krājumā —
runa,
Vīnes
Genezis —
tie
elementi, par kuriem bija
ir jau noteikti sastopami; šajās Hartela un Wickhoffa, diemžēl ne
krāsu reprodukcijās, izdotās miniatūrās, ir, īsi sakot, jau tas etno-
grāfiskais realisms, no vienas puses, un īsas proporcijas un schematiskie
kompromisi, no otras. Chludova miniatūru pēdējās grupas paraugi ir
meklējami šajā austrumu virzienā, kurš ir arī viens no vēlākā bizantisma
sastāvelementiem.
Tādā kārtā, izejot no stila analizēs un sev. vērību piegriežot krāsu
lietošanas paņēmieniem, kas, diemžēl, iespējams tikai strādājot pie ori-
ģināla, mēs varam konstatēt dažus svarīgus
niatūru vēsturē. Līdzās pamata ciklam uz IX. g.
niatūru grupa,
kārdināšanas un t. 1.,
ar īpatnēju
momentus Chludova mi-
s. attiecas otra mi-
kur alegoriski attēloti ticīgās dvēseles pārdzīvojumi,
un tad, beidzot, vēlākā attēlo dažādus notikumus
reālismu sīkumos un schematismu visumā. Bez tam novē-
rojami ir zināmi atdarinājumi att. uz šīm grupām, domājams neievē-
rojamāku gleznotāju darbs un, beidzot, bezgaršīgā restaurācija XII. g. s.
Chludova miniatūru nozīme ir vēl nepilnīgi novērtēta zinātniskā
literatūrā un pie tam nav arī pieklājīga viņu izdevuma. Kondakova
izdevums (1878.) ir pavisam nederīgs (nav pat fotogrāfiju, bet pa lie-
lākai daļai ar roku zīmēti konturi); diemžēl uz viņu ļoti bieži atsaucas.
Pa daļai šo materiālu ir pievedis Tikkanens, kurš gan ievietojis diez-
gan daudz fotogrāfiju. Cik viegli var nonākt uz nepareiziem ceļiem,
lietojot Kondakova kontūru schémas, to spīdoši pierāda
vācu zinātnieks
Hiebers. „Es sind kleine, leichte dilletantische Federzeichnungen, die
am Rand die Psalmen illustriererv, in wohlfeiler Ausführung
ohne alle
Gepränge" 1
). Protams, iespaids no Kondakova tāds ir, bet speciālistam
uzlūkot viņa schémas par bizantiešu miniatūru ir pavisam nepielaižams.
Tālāk Hiebers šādi viņas novērtē: „Mit
l ) Hieber 43.
125
hellenistischem Geist haben die