LATVIJAS - DSpace

56
Vc. dzīva, jâuna, gâlva, pâda, balta, liepa, lūpa, saūja, vārna, uoga,
Ln. dzīva, jâuna, gâlva, pâda, balta, liepa, lūpa, saūja, vārna, uöga,
Šm. dziva, jaūna, gâlva, pâda, bâlta, lièpa, lūpa, säuja, vārna, uoga,
Lš. dzeīva, jâuna, golva, —
balta,
lipa*), liûpa, sâuja, vārna, Oga,
Brž. dze īva, jaūna, ga°lva, pā e
da, bâ°lta, lipa, l°ūpa, šāuja, vārna, ūga,
Ab. dz e
īva, jaūna, golva, pāda, ba°lta, līpa, l°ūpa, šaūua, vaörna, ūga,
Dg.
e
dz iva, jaūna, golva, pāda, bôlta, lipa, l°ûpa, sâuja, vâ°rna, ūga,
Sk. dz e
īva, jaūna, golva, pāda, bolta, lipa, l°ûpa, šāuja, v°ārna, ūga,
Klp. dzīva, jaūna, golva, pāda, bolta, līpa, l°ūpa, šaūja, vūārna,
ūga,
Mk. —
jâuna, gôuua, pâde, bolta, līpa, lūpa, šāuue, —
ūga,
Prl. dzīva, jaūna, galva, pāda, bâlta, līepa, lūpa, šāuja, vārna, uöga,
Ss. dzīva, jaūna, galva, pāda, bâlta, liepa, lùpa, sâuja, vārna, —
Tās izluoksnēs, kuras atmodas tuvāk -nieku izluoksnēm, kā piem.
Vc, Ln., atmodas zem viņu iespaida, turpretī tās, kas tuvāku pieiet
letéu valuodas ruobežām, kā jau bija aizrādīts, intonācijas tīpa ziņā
pieslejas pēdējai.
42. §. -ē-, -(i) jē-ce 1 m i. Augstiešu izluoksnēs, kas ir ņemtas
par pamatu leišu literatūras valuodai, ari -ē-, -(i)jē- celmi izšķir
oxytona**) ar kāpjuošu un krītuošu intonāciju un tādus pašus paroxy-
tona. Oxytona ar krītuošu tuoni, kurus leišu valuodā atradis Māzings
(Hauptformen, § 34), atmodami ļuoti mazā skaitā. Nuo divzilbīgiem
vārdiem „giesm£" ir vienīgais šāda tīpa piemērs. Vīdemanis (Hand-
buch d. lit. Spr., § 82) min vēl vārdu „zmönes"
—
ļaudis (pl. t.).
Par uzsvara pārvietuošanuos uz vārda sākuma pusi jāsaka, ka še
mēs neredzam tādas vienības atsevišķu izluokšņu grupu starpā,
kā tas
bija pie -ā-, -(i)jā- celmiem. Ir tiesa, ka ari pie -ē-, -(i)jē- celmiem
mēs nuovēruojam uzsvara pārvietuošanās procesā vispārīgo principu:
kāpjuošā tuoņa paglābšanuos jeb nuo jauna rašanuos tajā zilbē, uz
kuru pārvietuojas uzsvars. Tuomēr dažas rītaugstiešu izluoksnēs (piem.
R5, R6) un ari dažas zemiešu izluoksnēs (piem. žr.), paglabādamas
galuotnē garumu (ē), patur uz šīs garās zilbes ari uzsvaru, kauču gan
stipri pārgruoza saknes zilbes vokalismu, tā piem.: ziemeļaugstiešu iz-
*) Še vēl reiz aizrādu (sal. 21.1app.), ka -ir- grupās -iešu izluoksnēs ir ļuoti grūti
atšķirt krītuošo (') tuoni nuo lāuztā (~). Pēdējais
izklausās mazliet slaidāks, un aug-
stuma un spēka krišana viņā straujāka, nekā krītuošā akcenta tipā. Vispārīgi ņemuot,
toņa raksturs -iešu izluoksnēs daudz neskaidrāki izskan, daudz vājāki tiek marķēts un
pēc savas kvantitātes ir daudz īsāks, nekā attiecīgā -nieku izluokšņu grupā; tāpat ari
-ier- grupā viņš nesasniedz tādu attīstības pakāpi, kā attiecīgā -nieku izluokšņu grupā.
**) Oxytona še nuozīmē vienīgi vārdu ar uzsvērtu galuotni, negriežuot vērību
uz viņas kvantitāti.
— 52 -