Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Irbe Katrīna Zolneroviča<br />
plāni, gaisīgi spārni, kuriem nevar noteikt dimensiju - reizē lieli un tik smieklīgi mazi,<br />
bet no citas puses – salātzaļi.. šķietama kaprīze, kura īstenojas ātrāk par domām un<br />
bites spārnu sīkoņu.. plūdums pa gaisīgu zemeņu uzpūteni, zem applukušām vilnas<br />
segām.. dažreiz pāri pļavām - viegli, viegli ar palēcieniem..<br />
izgaismojums vissavalkātākajos galos un paplukušu vienkāršību atklāsme.. nemaz ne<br />
tik spēja, jo tas visu laiku ir bijis tepat.<br />
tas viss kopā izdzēš no prāta laika formas un pieņēmumus. hei, brīva!<br />
paplūduši un reizē mazliet saķepurojušies pūku mākoņi, kas auglīgi kontrastē ar<br />
ultramarīna toni debesīs. nebūtu piejaukta vēl kāda nenosakāma krāsa, tas viss būtu<br />
jēls.<br />
fotoaparāta iemūžināšanas podziņas piespiešana reizē ir daļa no pagātnes, nākotnes un<br />
tagadnes. tā arī mūsu dzīve. uz laika līnijas viss atrodas vienlaicīgi. pārējais ir atkarīgs<br />
no akvareļa otas - cik mīksta tā būs, lai līniju pludinātu.<br />
neprātīgas sajūtas bez raksturojuma. es gribu smaidīt. un lēkāt turot labo roku pie<br />
deguna, bet kreiso pie bedrītes kaklā.. un tā dejojošā sajūta pie artērijas.. nav klusuma,<br />
tikai riņķa dejas, kuras griežas un griežas un atkārtojas. augšdaļa ir vieglāka un<br />
aušīgāka.<br />
bieži vien lietas krāsainības un spožuma dēļ kļūst pelēkas un nogurdinošas, agrākais<br />
šarms un mīlestība kļūst piedauzīgi.<br />
tikai tur, vietā, ko mēs saucam par garīgo sirdi – dvēselē, kaut kas no kritiskā līmeņa<br />
pārsniegšanas šķetinās šķērsām pāri.. tas ir reizē gaisīgs un plašs. kā uzpūtenis. ar<br />
zemenēm, nevis brūklenēm. bez piena, jo tas rada smaguma sajūtu.<br />
saules stari, kas ādas jūtīgajai virsmai ir silti, bet acīm mēdz būt vēsi.. lai gan tas ir<br />
atkarīgs no brillēm - kādā krāsā tās šodien ir. jumta dakstiņi, kas vietumis mazliet<br />
apdrupuši.. un mazi ķipari būvē no tiem pilis. iedomu vai īstās<br />
visi eņģeļi lido un katrs kaut ko dzied, vienīgi tāpēc, ka lietas var pastāvēt tikai<br />
attiecībā viena pret otru.<br />
mīlēt, mīlēt, mīlēt, mīlēt.. un atkārtot šos vārdus līdz mirklim, kad tie vairs<br />
neizklausās pēc vārdiem, bet gan pēc klusas lapu čaukstoņas.. šī sajūta nomierina un<br />
dod vēlēšanos saskaitīt zvaigznes.. visas..<br />
ačgārni.<br />
mīlestība ir neredzama harmonija.<br />
reibina.<br />
bet ir fīlings.<br />
lēciens, iespējams, sākās ar manas istabas zilzaļā lakojuma palodzi. to, kurai ir tie<br />
dzeltenie aizkari. tā, kura vairāk pa labi. jā, tā pati ar putekļaino alveju logā.<br />
15
Change language