You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Dārta Kalēja. Tas, kurš aizmiga un nepamodās<br />
Es gāju pa vāji apgaismotu ielu. Jau tā tur bija maz gaismas, bet viena no pēdējām<br />
laternām raustījās. Tas nekas, biju pieradusi. Neko aizdomīgu nenojauzdama, gāju<br />
tālāk, soļiem klaudzot pret slapjo asfaltu Jo tuvāk es nācu nevienmērīgi mirgojošajai<br />
laternai, jo skaļāka kļuva smilkstiem līdzīgā skaņa. Mani bija pārņēmis viegls<br />
satraukums, kas mijās ar bailēm par nezināmo.<br />
Tas brīdis bija klāt. Es atrados iepretim laternai. Pie tās gulēja raupjš, pelēcīgi brūns<br />
kartupeļu maisam līdzīgs veidojums, kas kustējās. Neciešamā smilkstēšana nāca no tā.<br />
Ziņkāre bija neaprakstāma. Es piegāju pie maisa un atsēju to. Mani pirksti drebēja<br />
satraukumā. Man pretī vērās divas lielas acis un izdēdējuša suņa augums. Tas bija ne<br />
īsti pieaudzis suns, ne arī kucēns. Viņš trīcēja. Mēs skatījāmies viens uz otru, es –<br />
izbrīna pilnām acīm, viņš – ar bailēm un pazemību.<br />
Tīri cilvēcisku jūtu vadīta, es viņu izņēmu no maisa. Viņš smirdēja pēc urīna un lētas<br />
suņu barības. Viņa spalva bija netīra un savēlusies, dažviet tā bija izkritusi, atstājot<br />
neglītus pleķus ar netīrumu kārtu. Šis skats liktu aizgriezties jebkuram, man gan nē.<br />
Es atvēru jaku un pacēlu suni. Viņš bija tik viegls... Piespiedu viņu sev klāt un skrēju.<br />
Ieskrēju veikalā un par pēdējām kapeikām nopirku negāzētu minerālūdeni un trešo<br />
daļu desas luņķa sunim. Pieliku ūdeni sunim pie mutes. Viņš dzēra. Tad jakā pie viņa<br />
ieliku arī desu.<br />
Tad sāku domāt, ko darīt tālāk. Mājās ar suni iet nedrīkstēju. Patēvs man viņu atņemtu<br />
un ar domu, ka atvieglo plušķa ciešanas, nosistu to ar dzelzs stieni, tāpat kā manu<br />
bijušo kaķeni.<br />
Suni nosaucu par Bastardu. Šis vārds man bija iekritis prātā sevišķi spilgti pēc kādas<br />
grāmatas izlasīšanas.<br />
Tā es ar vājo Bastardu visu nakti klīdu, pajumti meklējot, līdz aizmigu zem tilta.<br />
Protams, ja to var saukt par gulēšanu.<br />
No rīta pamodusies, pamanīju, ka Bastarda elpa ir kļuvusi smaga un nevienmērīga.<br />
Tas mani satrauca. Es nezināju, ko darīt, un bailes bija tik ļoti manāmas manā sejā, ka<br />
pat aklais to saredzētu.<br />
Drēbes bija netīras un man gribējās ēst. Bastardam bija parādījies neliels izaugums uz<br />
kakla.<br />
Es sapratu, ka Bastardam steidzami vajadzīgs ārsts, bet kur!<br />
Ātrā solī skrēju uz autobusu, kas brauca uz Juglas patversmi. Lai gan gaidīju tikai<br />
pāris minūtes, likās, tās bija stundas. Manī radās cerība atrast ārstu .<br />
Es jutu, ka sunim kļūst aizvien sliktāk, un - kad es ko jūtu, man parasti ir taisnība.<br />
Es ielēcu autobusā, gandrīz nomezdama Bastardu. Pēdējā mirklī viņu maigi satvēru<br />
aiz skausta un noturēju. Apsēdos autobusa brīvajā vietā priekšgalā. Braucām vairāk kā<br />
stundu. Likās, ka ar katru elpas vilcienu mazais Bastards izdzisa. Es cerēju, ka man tā<br />
tikai liekas. Es cerēju, ka tas ir tikai sapnis. Trešā varbūtība, ka Bastarda vispār nav un<br />
es šo murgu nepiedzīvoju. Es cerēju.<br />
Autobuss piebrauca, un mēs izkāpām. Gāju pa tik daudzreiz mīto ceļu, kurš agrāk<br />
manī izraisīja prieku, bet tagad izmisumu un bezcerību..<br />
Todien bija otrdiena, tādēļ patversmes uzņemšanas telpa bija tukša. Pienāca<br />
izšķirošais brīdis, es iegāju iekšā un uzliku Bastardu uz galda. Viņš izskatījās kā<br />
izdilusi lelle. Atmiņas par bērnību.<br />
Likās es noliku tukšu čaulu. Izdilušu tukšu čaulu.<br />
Suns bija aizmidzis, un vairs nepamodīsies.<br />
Nekad.<br />
23
Change language