You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Imants Igovens.<br />
Šausmu nometne<br />
Mani sauc Imants Igovens. Es šo stāstiņu uzrakstīju<br />
pavisam netīši... Tas bija mans literatūras<br />
mājasdarbs, ar ko es aizrāvos, un tik ātri pabeigt<br />
nevarēju. Skolotājai Neldai mājasdarbu nācās<br />
gaidīt trīs nedēļas! Kad Nelda dabūja manu stāstu,<br />
viņa man pat neticēja, ka es ko mājās rakstu. Paldies arī Ludvigam Bērziņam<br />
Bērzītim, ka man palīdzēja domāt par notikumiem un varoņiem... (Runājot caur<br />
‘’Skype’’.)<br />
Pavisam mazā pilsētiņā Portlandā, tās greznākās mājas pagalmā pret koka stumbru<br />
atspiedies sēdēja divpadsmit gadu vecs puika - Māris.<br />
Viņam bija čirkaini, rudi mati, saules raibumaina seja un mazs spics deguns.<br />
Mārim bija bagāta mamma un tēvs, tieši tādēļ viņiem piederēja visgreznākā māja visā<br />
Portlandā. Mārim bija maza māsa Ieva, kura darīja blēņas un to sekas uzvēla Mārim.<br />
Bez Ievas viņam bija lielais brālis, kurš mācījās jau devītajā klasē un bija teicamnieks.<br />
Viņam bija desmitnieks informātikā, tādēļ viņš visu zināja par datoriem un palīdzēja<br />
Mārim. Lielo brāli sauca Als, un viņš parasti bija jauks pret Māri, tomēr, kad atnāca<br />
Ala draugi, viņš kļuva citāds, viņa balss izmainījās, un viņš kļuva bravūrīgs, bieži<br />
paķircināja Māri un mazo māsiņu Ievu.<br />
Māris bija domājis vasaru pavadīt mājās pie datora, spēlējot datorspēles un čatojot ar<br />
draugiem. Tomēr mammai un tētim šī ideja ne visai patika. Vecāki domāja, ka tas ir<br />
neveselīgi un labāk brīvlaiku pavadīt svaigā gaisā, tādēļ viņi Māri pieteica vasaras<br />
nometnē.<br />
Māris, par to neko nezinādams, aizgāja gulēt. Otrā dienā septiņos no rīta viņu<br />
pamodināja mamma ar koferi rokā. Viņš bija diezgan pārsteigts, jo parasti modās<br />
dienas vidū ap trijiem vai četriem. Tad, kad mamma izstāstīja par nometni, Māris bija<br />
nikns, ka par to uzzina tikai tagad, tomēr, ja mamma par to būtu izstāstījusi agrāk,<br />
Māris simtprocentīgi būtu izgudrojis, kā saslimt vai aizbēgt, kā to izdarīja pagājušajā<br />
gadā, kad bija jābrauc uz Krieviju.<br />
Kad Māris jau bija saģērbies, pie mājas piebrauca neliels dzeltens busiņš ar melnu<br />
uzrakstu „Zaļā lapa”, tas bija nometnes nosaukums. Iekāpis autobusā, viņš atskārta, ka<br />
tas jau ir pilns bērnu. Visi sarunājās un nelikās par Māri ne zinis. Māris aizgāja līdz<br />
pēdējiem krēsliem, bet neviens pat ar acu kaktiņu uz viņu nepalūrēja. Mārim tas likās<br />
savādi, jo parasti visi uz viņu skatījās, lai pasmietos par to, cik viņš ir kaulains. Beigās<br />
viņš apsēdās blakus Imantam – apaļīgs, vienmēr smaidīgam zēnam. Viņam bija<br />
balināti blondi mati un košas drēbes. Tajā brīdī viņš bija iegrimis spēlē, kuru spēlēja<br />
uz PSP, tā bija līdzīga CS. Beidzis raundu, viņš to ielika savā somā. Kad tas bija<br />
darīts, viņš paskatījās Mārim sejā un pasmaidīja vēl plašāk, vai tas bija par Māra<br />
izskatu, vai par to, ka kādu saticis Iekārtojies ērtāk krēslā, viņš uzsāka sarunu:<br />
- Sveiks! Kā tevi sauc<br />
- Māris!<br />
- Prieks iepazīties, mani – Imants!<br />
32
Change language