Ievadam - Patnis

Kristaps Karnītis. Rūķītis
Ralfs – milžu bieds
Dzīvoja reiz rūķītis ar asu mēli. Visi no viņa baidījās –
konfliktēt negribēja... Strādāja viņš kurpju fabrikā „Milzis
Bens”. Nevienam nebija drosmes priekšniekam Benam ko
teikt, jo viņš bija liels un spēcīgs.
Taču kādu dienu rūķītis Ralfs vēlējās nopirkt ledeni, bet
nekā! Ieliek roku kabatā – tukšs
Nu viņš sapūties un sārts
Ies problēmu risinās.
Atcērt fabrikas durvis vaļā
Dusmīgs kā tīģeris iekodies gaļā.
Visi smejas: „Rūķīt, tas tu
Tas, kas mācīs milzim vietu nu”
„Jā, es!
Es, Ralfs – Rūķītis bez bailes.”
Ieskrien viņš milža kabinetā – doma ļauna:
„Tu esi tas, kam mani badināt nav kauna”
„Esmu Bens, Arnolda dēls,
Vadu šo fabriku – agrs vai vēls!”
„Tu nejaukais milzi bez goda –
Krāpnieks, melis, ko jāsūta pie joda!”
Milzis apjuka no Rūķīša drosmes,
Viņa varonības un runāt rosmes.
„Es nevēlu ļaunu ne tev, ne citiem!”
Bet rūķītis tik apsaukājās vien.
Līdz pār fabriku noskanēja kliedziens:
„Ko jūs man klūpat virsū visi kā viens
Ko esmu jums nodarījis”
Aizskrēja milzis aši, aši.
Iznāk rūķītis: „Redzat paši!
Nav augumam nozīmes, bet tam
Kā vārdā dzīvojam!”
Tā milzis aizbēga, izstāstīja notikušo tēvam, un visi milži bijās „Ralfa kurpju
fabrikas”, jo to vadīja Ralfs – milžu bieds.
Un morāle ir šāda: „Vārdi ir stiprāki par zobenu!”
Neticat Pārlasiet!
19