Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Emma Larisa Ātrena. Aste<br />
Žurkas tiek iedalītas divās grupās – tādas, kuras rakņājas pa<br />
miskastēm un ir netīras un pretīgas, un tādas, kuras dzīvo<br />
būrīšos un ciena, un mīl savu saimnieku. Lai gan žurkas dzīve<br />
nav nemaz tik gara, viņa tomēr var daudz paspēt. Šis stāsts būs<br />
par žurku no pirmās grupas, kuru pieminēju. Šī žurciņa bija<br />
salīdzinoši maza, skaisti pelēkā krāsā.<br />
- Vai viena niecīga žurka var kaut ko izmainīt gan sevī, gan<br />
apkārtējos - tāds jautājums vienmēr bija galvā žurkai ar iesauku<br />
Aste. Neviena pati žurka vairs nezināja viņas īsto vārdu, jo tas<br />
esot bijis ļoti garš un grūti izrunājams. Pat Aste (šī vārda<br />
īpašnieks) vairs savu vārdu nezināja,jo par Asti viņu esot<br />
saukuši tik daudz, ka tiešām esot aizmirsies īstais vārds. Tomēr<br />
daži uzskata, ka pats Aste vēl atceras savu vārdu, tikai to<br />
neizpauž, jo varbūt tas bijis smieklīgs vai dīvains. Viņš šo<br />
iesauku ieguvis tāpēc, ka viņš vienmēr esot bijis pēdējais visās sacensībās, arī visās<br />
ekskursijās viņš sēdēja autobusa beigās, un tāpēc viņu tā iesauca.<br />
Astei bija parasta dzīve, tikai viņam piemita gandrīz vai neizpildāmas ieceres, kuras<br />
viņš vēlējās savā dzīvē sasniegt. Kā jau sākumā teicu, žurkas dzīve ir īsa, tā ir vidēji<br />
trīs vai četri gadi. Lūk, jums viena iecere – Astei bija apnikusi plašā pasaule. Viņš<br />
gribēja to samazināt un viņš zināja kā: viņam jākļūst par mājdzīvnieku. Tad viņš<br />
varētu dzīvot tīrā būrītī, jo būt netīram arī viņam bija apnicis. Viņš gribēja, lai viņu<br />
mīlētu un lai bērni ar viņu spēlētos.<br />
Pēc ilgām pārdomām Aste izgudroja - jāiet, jātiecas pēc tā, ko visvairāk vēlas un tas<br />
bija - sašaurināt pasauli. Lai gan Astei ģimene bija ļoti tuva, viņš nolēma sekot savai<br />
sirdij. Vakarā, kad visi jau gulēja, Aste, nevienu nepamodinādams, atvadījās un devās<br />
prom. Viņš vienvārši gāja uz priekšu, kur vien deguns rādīja, tā arī viņš visu nakti<br />
gāja, kamēr vienkārši sabruka aiz noguruma. Nākamajā rītā viņu pamodināja birstošas<br />
smiltis. Viņš visu nakti bija pavadījis rotaļlaukumā zem slidkalniņā un jau sāka<br />
piedzīvot savu sapni, jo viņš jau dzirdēja maza puisīša balsi, izrunājot vārdus, kurus<br />
viņš vienmēr bija gribējis dzirdēt: ,,Mammu,es gribu sev žurciņu par<br />
mājdzīvnieku…‘‘ Aste uzreiz jutās labāk, bet viņš vēl nezināja, kā iepazīt puisīti. Tā<br />
viņš atlikušo dienu vēroja puisīti, kamēr viņš gāja mājās.Viņš to izsekoja līdz pat<br />
mājām. Viņa māja nebija liela un arī nebija pārāk maza. Pēc Astes domām, tā bija<br />
ideāla. Tikko viņi atvēra durvis, Aste nemanot iemuka iekšā. Aste puisīti vēroja dienu<br />
un nakti. Viņam puisītis tiešām patika.<br />
Aste, protams, uzturēja sakarus ar savu ģimeni, rakstot vēstules. Viņa ģimene tomēr<br />
nesaprata, kā Aste varēja izvēlēties svešu puisīti ģimenes vietā. Aste nevarēja<br />
izgudrot, kā iepazīt puisīti.<br />
Aste tā arī neizgudroja, kā viņu iepazīt un kopš 14.augusta neviens neko par viņu<br />
vairs nezina un par viņu nav ne vēsts. Viņš bija pazudis. Varbūt viņš padevās un gāja<br />
meklēt kādu citu, bet to neviens nezina…<br />
21
Change language