telefona numuru. Blondie mati piesūcās asinīm, apkārt klaiņoja skudras, suņi no ķēdēm rāvās ārā. Abu sirdis vēl vārgi pukstēja. Izliekti ķermeņi. Nedabiski locekļu veidoti leņķi. Bezsmaidu sejas bez bedrītēm. Aizvērtas acis. Eņģeļi klusībā pielieca galvas, pievēra acis, sakļāva plaukstas, lūdza. Melnie pacēla galvas, berzēja rokas, labi pastrādājuši. Velns gavilēja. Dievs saļima krēslā. Sirdis sita, pumpēja asinis pa atvērtajiem galvaskausiem un elkoņiem. Trombu bija par maz. Visi skatījās. Neviens nezvanīja. Neslēpti skatieni. Dievs nosūtīja lāstu pār katru, kas turēja acis vaļā un telefonu aukstu. Lāsts lija pār katru. Pār katru bērnu, kas neiebilda. Katru, kas liekuļoja. 50
Zane Suharevska. Tauriņu Kolekcionāres Dienasgrāmata Rakstīt sāku aptuveni pirms četriem gadiem, sākumā tie bija dzejolīši, ko rakstīju tikai sev, vēlāk - sāku publicēties dažos interneta saitos. Pateicoties savu darbu publicēšanai, esmu ieguvusi ļoti daudz - piemēram, esmu iemācījusies "veselīgi" uzņemt kritiku, bet svarīgākais – iepazinusi interesantus un talantīgus cilvēkus, kas manā dzīvē ir spēlējuši īpašas lomas. Tagad, mājās, kādā tumšā stūrī stāv sešas rūpīgi pierakstītas klades. Atskatoties uz pāris pirmajām kladēm, nāk smiekli par sevi. Tagad jūtos pārliecinātāka par saviem pēdējo trīs gadu darbiem. Ir grūti aprakstīt, no kā iedvesmojos- droši vien mazliet no visa: no garāmgājēju paviršajiem soļiem, no lietus pilēm uz loga, no braucieniem ar vilcienu, no mirkļa vājībām. Jēdziens "mirklis", man nozīmē ļoti daudz, es teiktu, ka es visvairāk iedvesmojos tieši no mirkļiem un dēvēju sevi par mirkļu tvērēju. Mirkļu tveršana ietver sevī vēlmi ieraudzīt skaistumu visā, arī visparastākajā mājas sienā, kā arī sekot savām vismuļķīgākajām vēlmēm (piemēram, apgulties jebkurā vietā un skatīties uz debesīm, griezties un dejot uz ielas lietū, peldēties strūklakās, spēlēt improvizācijas teātri kādā no pilsētas sirds mazajām klusajām ieliņām, pūst ziepju burbuļus un piepildīt ar tiem ielas, laist balonus ar vēlējumiem no Pēterbaznīcas torņa, gulēt sniega kupenās, izcept cepumus un tos izdalīt cilvēkiem, jāt uz "iedomu zirgiem" nakts vidū cauri visai pilsētai, pat tad, ja draugi jau ir izsaukuši taksi u.t.t.) Daudzi, kas mani labi pazīst, ir teikuši, ka esmu pilnīgi traka. Nē, es neesmu traka, šajos brīžos, caur "trakajām" rīcībām, es tikai baudu dzīvi. Pirms kāds ķeras pie šī darba lasīšanas, ir dažas lietas, ko būtu svarīgi zināt. Šīs dienasgrāmatas autore esmu es, bet viss, kas tajā rakstīts, ir mana literārā tēla redzētais, izbaudītais, pārdzīvotais. Lai jūs spētu saprast darba būtību, jums ir jāzina, ka mans literārais tēls, Emīlija, ir manas iekšējās pasaules atspoguļojums, kuru es ieguvu, kad pirms trim gadiem sāku rakstīt grāmatu. 51
- Page 1 and 2: Ievadam Lasot „Patņa Rakstiem”
- Page 3 and 4: „ ..saķepurojušies pūku māko
- Page 5 and 6: Linda Miltiņa *** Atrodi mani .. V
- Page 7 and 8: Elza Dāvīda. Pazudis tuvumā Tuvu
- Page 9 and 10: Dārta Kalēja. Vārdi II Es ieskri
- Page 11 and 12: Rūta Gabaliņa. Ar pasauli nepieti
- Page 13 and 14: Un tad arī tā mazā, mūžīgi ap
- Page 15 and 16: Irbe Katrīna Zolneroviča plāni,
- Page 17 and 18: Krišjānis Zalcmanis. Vārdi Kādr
- Page 19 and 20: Kristaps Karnītis. Rūķītis Ralf
- Page 21 and 22: Emma Larisa Ātrena. Aste Žurkas t
- Page 23 and 24: Dārta Kalēja. Tas, kurš aizmiga
- Page 25 and 26: Sveiks, Džimmij! Es daudz no Tava
- Page 27 and 28: Es, citi, viņas un ... Tu 27
- Page 29 and 30: un netīra nauda! Esmu spējīgs no
- Page 31 and 32: Paula sameklēja sev trīsstāvīgu
- Page 33 and 34: Abi sāka runāties, viņi runāja
- Page 35 and 36: - Tie bija putni. - Un tas, ka mūs
- Page 37 and 38: myself - right in the middle of it.
- Page 39 and 40: Eju uz autobusa pieturu. Sāku dejo
- Page 41 and 42: Mana pietura, ātri izlecu no vilci
- Page 43 and 44: Es droši vien tomēr nevarēšu pi
- Page 45 and 46: Barkliju un otrā - piešķiebtu pu
- Page 47 and 48: somas tika uzmestas plecos. Serjož
- Page 49: Laura Stelle. Pavasara iela Saule s
- Page 53 and 54: laiku ar to pietiek. Bet tad atkal
- Page 55 and 56: Un tajā brīdī viņām sāp, par
- Page 57 and 58: Viss izgaisa un parādījās no jau
- Page 59 and 60: apsedz manus plakstiņus. Ilgas. Il
- Page 61 and 62: Mazas lietus lāses atsitas pret as
- Page 63 and 64: Eva Stangvila. Eseja Sastindzis ska
- Page 65 and 66: Sākums lugai bez nosaukuma.. Ievad
- Page 67 and 68: Imants: Ej ieskrieties! Abi sāk ra
- Page 69: Mamma: Nē! Nekur tu neiesi! (Uzsit
Change language