Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ievads</strong> <strong>Eiropas</strong> Savienības <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikā<br />
<br />
1. <strong>Eiropas</strong> Savienība:<br />
tās darbs <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības<br />
aizsardzības jomā<br />
Patreizējās <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības<br />
situācijas atspoguļojums pārskatos <strong>un</strong> statistikā<br />
Nopietnas bažas vēl arvien izraisa tas, ka <strong>Eiropas</strong> līmenī trūkst salīdzinošu <strong>darba</strong><br />
drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības datu. Patiesību sakot, pēdējie Dublinas Fonda <br />
veiktie <strong>Eiropas</strong> <strong>darba</strong> apstākļu apsekojumi (ESWC), kuros personiski tika aptaujāti<br />
strādājošie, ir arī vienīgie pētījumi, kuri aptvēra visas 28 <strong>Eiropas</strong> valstis . Citus<br />
statistikas datus sniedz <strong>Eiropas</strong> Kopienu Statistikas birojs (Eirostat) , apkopojot<br />
<strong>Eiropas</strong> nelaimes gadījumu darbā statistikas (European Statistics on Accidents at<br />
Work - ESAW) <strong>un</strong> <strong>Eiropas</strong> arodslimību statistikas (European Occupational Diseases<br />
Statistics – EODS) datus. Atsevišķi šo <strong>Eiropas</strong> aģentūru sniegtie dati ir apskatīti<br />
zemāk <strong>un</strong> sniedz vispārīgu priekšstatu par minētās jomas statistiku <strong>un</strong> tendencēm.<br />
Neskatoties uz dažiem iedrošinošiem rezultātiem (it sevišķi attiecībā uz nelaimes<br />
gadījumiem), <strong>Eiropas</strong> strādājošo iedzīvotāju vidū vēl arvien dominējošu lomu spēlē<br />
veselības problēmas <strong>un</strong> veselības pasliktināšanās.<br />
Dublinas Fonda 2000.gada apsekojums sniedza ES <strong>darba</strong> apstākļu kopainu, izceļot<br />
attīstības tendences <strong>un</strong> identificējot galvenās problēmas <strong>un</strong> izmaiņas <strong>darba</strong> vietās.<br />
Dublinas Fonds norādīja, ka pakļaušana fizikālajiem riskiem <strong>darba</strong> vietā, kopā ar <strong>darba</strong><br />
intensifikāciju <strong>un</strong> elastīgu nodarbinātības praksi, ir viens no galvenajiem strādājošo<br />
veselības problēmu iemesliem <strong>Eiropas</strong> Savienībā. 2000.gadā 83% no 159 miljoniem<br />
strādājošo iedzīvotāju ES veidoja <strong>darba</strong> ņēmēji, bet 17% bija pašnodarbinātie. Darba<br />
apstākļu apsekojuma laikā dalībvalstīs kopumā tika aptaujāti 21,500 strādājošie<br />
– gan <strong>darba</strong> ņēmēji, gan pašnodarbinātie. Apsekojums atklāja, ka desmit gadu laikā<br />
no brīža, kopš tika veikts pirmais <strong>darba</strong> apstākļu apsekojums, nav panākts būtisks<br />
uzlabojums riska faktoru <strong>un</strong> kopējo <strong>darba</strong> apstākļu jomā.<br />
2 Skatīt: www.eurofo<strong>un</strong>d.ie.<br />
3 15 ES dalībvalstis 2000.gadā, 13<br />
ja<strong>un</strong>ās paplašināšanās valstis <strong>un</strong><br />
kandidātvalstis 2001.-2002.gadā<br />
2001.gadā Dublinas Fonds veica <strong>darba</strong> apstākļu apsekojumu 10 valstīs, kuras<br />
plānoja uzņemt ES, kā arī divās nākošajās kandidātvalstīs, <strong>un</strong> tieši: Bulgārijā, Čehijā,<br />
Kiprā, Iga<strong>un</strong>ijā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā <strong>un</strong><br />
Ungārijā. 2002.gadā šis apsekojums tika veikts arī Turcijā. Apsekojumā tika izmantota<br />
anketēšanas metode <strong>un</strong> tas bija identisks ar citiem <strong>darba</strong> apstākļu apsekojumiem<br />
ES dalībvalstīs – tā mērķis bija salīdzinājuma veikšana starp abām šo valstu<br />
grupām. Apsekojums aptvēra plašu jautājumu spektru, kas attiecas uz <strong>darba</strong> <strong>un</strong><br />
nodarbinātības kvalitāti, piemēram: fizikālā riska faktori, <strong>darba</strong> laika sistēma, <strong>darba</strong><br />
organizācijas īpatnības, sociālās attiecības <strong>un</strong> ar darbu saistītās veselības problēmas.<br />
4 Skatīt: http://europa.eu.int/comm/<br />
eurostat.
Change language