Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
<strong>Ievads</strong> <strong>Eiropas</strong> Savienības <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikā 11<br />
Komisija savā 2004.gada Ieviešanas ziņojumā atsaucās uz aprēķiniem, kuru pamatā<br />
bija Eirostat 2000.gada dati. Ziņojumā tika norādīts, ka nelaimes gadījumu skaits uz<br />
100,000 strādājošajiem, kuru rezultātā darbs netika apmeklēts vairāk nekā trīs dienas,<br />
ir krities no 4,539 1994.gadā līdz aptuveni 4,016 2000.gadā. Šī rādītāja krišanās<br />
norāda uz to, ka minētajā laika periodā ir notikuši uzlabojumi <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong><br />
veselības aizsardzības jomā. Tomēr, absolūtajos skaitļos r<strong>un</strong>ājot, katru gadu vēl arvien<br />
aptuveni 5,200 strādājošo iet bojā ar darbu saistītos nelaimes gadījumos. Gada<br />
laikā vēl arvien notiek 4.8 miljoni nelaimes gadījumu. Tas tāpat arī nozīmē to, ka divas<br />
trešdaļas no nelaimes gadījumiem noved pie vairāk nekā 3 <strong>darba</strong> dienu kavējumiem.<br />
Gandrīz 14% strādājošo gada laikā ir cietuši vairāk nekā vienā negadījumā.<br />
2000.gadā <strong>Eiropas</strong> Savienībā kopumā tika pazaudēti 158 miljoni <strong>darba</strong> dienu, kas<br />
vidēji sastāda 20 dienas uz nelaimes gadījumu. Lielākais kavēklis, Lisabonas pilnās<br />
nodarbinātības mērķa sasniegšanā, ir tas, ka aptuveni 7% negadījumos cietušo nevar<br />
atgriezties pie tā paša <strong>darba</strong> veikšanas, savukārt aptuveni 4% ir jāstrādā saīsinātas<br />
<strong>darba</strong> st<strong>un</strong>das, vai arī tie vispār vairs nevar strādāt. Katru gadu gandrīz 300,000<br />
strādājošo cieš no dažādas pakāpes ilgstošas <strong>darba</strong> nespējas, kas radusies ar darbu<br />
saistīta nelaimes gadījuma vai slimības rezultātā, bet 15,000 tiek pilnībā izslēgti<br />
no <strong>darba</strong> tirgus. Aptuveni 350,000 strādājošajiem, nelaimes gadījuma rezultātā, ir<br />
jāmaina darbs. Aprēķināts, ka tas ekonomikai maksā aptuveni 2.6% līdz 3.8% no valsts<br />
nacionālā kopprodukta. Šie skaitļi norāda uz augstajām ekonomiskajām izmaksām,<br />
ko rada nepietiekama sociālās politika. No otras puses, kopš ES likumdošanas aktu<br />
spēkā stāšanās, ir sarucis kopējais, ar darbu saistīto, nelaimes gadījumu skaits, <strong>un</strong> tas<br />
ir radījis ekonomisko ieguvumu 25 miljonu saglabāto <strong>darba</strong> dienu veidā.<br />
Pieejamās informācijas analīze liecina, ka arodbiedrībām ir jāizstrādā turpmākais to<br />
darbības plāns. Bet, lai papildinātu zināšanas par esošo situāciju, ir nepieciešamas<br />
veikt vēl vairākus apsekojumus par <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības<br />
aspektiem <strong>darba</strong> vietās. Tajos ir nepieciešams iekļaut arī ziņas par strādājošo<br />
informēšanu, konsultēšanu <strong>un</strong> līdzdarbību, kā arī par veidiem, kā strādājošo pārstāvji<br />
varētu īstenot savas, ar likumu noteiktās, tiesības.<br />
Institūcijas, organizācijas <strong>un</strong> spēlētāji<br />
5 <strong>Eiropas</strong> Kopienu Komisija,<br />
COM(2004) 62 gala, Komisijas<br />
kom<strong>un</strong>ikācija ar <strong>Eiropas</strong> Parlamentu,<br />
Padomi, <strong>Eiropas</strong> Ekonomisko <strong>un</strong><br />
Sociālo Komiteju <strong>un</strong> Reģionu Komiteju<br />
par prakstisko Darba drošības <strong>un</strong><br />
veselības aizsardzības direktīvu<br />
noteikumu ieviešanu - 89/391<br />
(Pamatdirektīva), 89/654 (Darba<br />
vietas), 89/655 (Darba aprīkojums),<br />
89/656 (Individuālās aizsardzības<br />
līdzekļi), 90/269 (Kravu apstrāde<br />
ar rokām) and 90/270 (Darbs ar<br />
displeju ierīcēm), Brisele, 2004.gada<br />
5.februāris.<br />
ES <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikas <strong>un</strong> likumdošanas aktu izstrādes<br />
attīstību, kā arī likumdošanas aktu ieviešanu nepastarpināti ietekmē dažādas <strong>Eiropas</strong><br />
institūcijas, aģentūras <strong>un</strong> citas organizācijas. Galvenais šo institūciju uzdevums ir<br />
augstu <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības standartu īstenošana, stiprināšana<br />
<strong>un</strong> uzturēšana visā <strong>Eiropas</strong> Savienībā. Arodbiedrības no šīm institūcijām sagaida<br />
pilnu atbalstu sociālā dialoga <strong>un</strong> trīspusējās sadarbības īstenošanā gan <strong>Eiropas</strong>,<br />
gan nacionālajā līmenī. Uzlabojumus <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības<br />
jomā var sasniegt vienīgi savstarpējās diskusijās starp sociālajiem partneriem <strong>un</strong><br />
valdībām. Izstrādājot <strong>un</strong> veidojot politiku tādās jomās kā OSH likumdošana, kur ir<br />
jāveic demokrātiska stimulēšana, informēšana <strong>un</strong> izstrāde, šādas diskusijas ir īpaši<br />
nepieciešamas. Pašlaik tā ne vienmēr notiek. Neizbēgams fakts ir tas, ka dažos rīcības<br />
plānos nav noteikti skaidri uzdevumi vai izpildes termiņi, kā arī tas, ka dažas <strong>Eiropas</strong><br />
likumdošanas jomas nav pietiekami specifiskas.<br />
6 Skatīt: www.europa.eu.int/eurlex.<br />
Visu pieņemto normatīvo aktu<br />
meklētājs. Tur ir pieejami arī atsevišķu<br />
direktīvu teksti. Palīdz uzzināt direktīvas<br />
numuru <strong>un</strong> gadu.
Change language