Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
<strong>Ievads</strong> <strong>Eiropas</strong> Savienības <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikā 23<br />
1. ES likumdošanas pamatā ir Līguma nosacījumi, kuri tiek pieņemti direktīvu<br />
<strong>un</strong> regulu veidā. Šo direktīvu ieviešana nacionālajā likumdošanā vai praksē<br />
ir visu dalībvalstu pienākums. Direktīvas parasti tiek izstrādātas ilgā lēmumu<br />
pieņemšanas procesā, kurā galvenie spēlētāji ir <strong>Eiropas</strong> Komisija, <strong>Eiropas</strong><br />
Savienības Padome <strong>un</strong> <strong>Eiropas</strong> Parlaments.<br />
2. Tiesiskā kontrole nozīmē to, ka Komisija sistemātiski pārbauda, vai<br />
attiecīgajās valstīs ir ieviesti pieņemtie tiesību akti. Parasti direktīvās ir noteikts,<br />
ka dalībvalstīm ir pienākums informēt Komisiju par to, kā direktīvas ir pārnestas<br />
tiesību aktos.<br />
3. Atklātā koordinācija ir salīdzinoši ja<strong>un</strong>a metode, kad Padome definē mērķus<br />
<strong>un</strong> vadlīnijas, kuras dalībvalstīm ir jāsasniedz specifiskās politikas jomās. Šī<br />
metode galvenokārt tiek izmantota <strong>Eiropas</strong> ekonomiskās <strong>un</strong> nodarbinātības<br />
politikas jomā. Galvenā atklātās koordinācijas ideja ir tā, ka jomās, kur notiek<br />
likumdošanas harmonizācija, pēc saviem ieskatiem var izvēlēties pieņemamāko<br />
metodi. Tas nozīmē, ka katra dalībvalsts pati var lemt, kā sasniegt uzstādītos<br />
mērķus <strong>un</strong> vadlīnijas. Galotņu tikšanās, kas 1998.gadā notika Luksemburgā, bet<br />
2000.gadā Lisabonā, deva ja<strong>un</strong>us impulsus atklātās koordinācijas metodei. Tomēr<br />
arodbiedrības kritiski izturas pret šīs metodes pielietošanu veselības <strong>un</strong> drošības<br />
jomā.<br />
4. Padome <strong>un</strong> Komisija var apstiprināt rekomendācijas jomās, kur nepieciešams<br />
pielikt papildu pūles, lai sasniegtu vadlīnijās noteikto. Nedaudzās rekomendācijas,<br />
kas tika apstiprinātas veselības <strong>un</strong> drošības jautājumos, nav bijušas efektīvas.<br />
5. Komisija sagatavo rīcības programmas dažādās politikas jomās, nosakot<br />
tajās prioritāros uzdevumus nākamajiem gadiem. Šādās programmās var ietvert<br />
ieplānotos tiesību aktus, kurus pieņems direktīvu formā, rīcības programmas<br />
veselības <strong>un</strong> drošības jomā <strong>un</strong> kolektīvo līgumu ieteikumus. Daudzi pasākumi<br />
veselības <strong>un</strong> drošības jautājumos ir apkopoti rīcības programmā, kas ir <strong>Eiropas</strong><br />
Komisijas Nodarbinātības <strong>un</strong> sociālo jautājumu ģenerāldirektorāta pārraudzībā.<br />
Ceturtā rīcības programma tika aizvietota ar Komisijas sagatavoto Kom<strong>un</strong>ikāciju<br />
“Pielāgošanās izmaiņām darbā <strong>un</strong> sabiedrībā: ja<strong>un</strong>a Kopienas stratēģija par<br />
veselības aizsardzību <strong>un</strong>. drošību darbā 2002.-2006.gadam”. Veselības aizsardzības<br />
<strong>un</strong> drošības darbā stratēģija ir daļa no Komisija īstenojamās <strong>darba</strong> kārtības<br />
sociālajos jautājumos. Piektā rīcības programma veselības <strong>un</strong> drošības jautājumos<br />
(2007.-2012.gadam) tiks apspriesta <strong>un</strong> pieņemta 2006.gadā.<br />
6. Ja<strong>un</strong>ā ES stratēģija <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības jautājumos nosaka,<br />
ka procesa dalībniekiem ir vairāk jāsadarbojas <strong>un</strong> tiem būtu jānoslēdz savstarpēji<br />
līgumi (ES līmeņa sociālais dialogs, kas noteikts ES Līguma 138.-139.pantos)<br />
veselības aizsardzības <strong>un</strong> <strong>darba</strong> drošības jautājumos. Arī šajā jautājumā dalībvalstu<br />
tradīcijas lielā mērā atšķiras; līdz šim brīdim ir noslēgti divi līgumi – par teledarbu<br />
<strong>un</strong> par stresu. Šiem līgumiem pievienojas brīvprātīgi, bet tomēr to slēdzējiem ir<br />
jāapņemas ieviest tos. <strong>Eiropas</strong> Arodbiedrību Konfederācija ir norādījusi, ka šiem<br />
līgumiem ir jābūt striktāk formulētiem – t.i., kolektīvajiem līgumiem ir jābūt<br />
saistošiem attiecībā uz dalībvalstīm – tādēļ, ka no tele<strong>darba</strong> līguma gūtā pieredze<br />
parāda, ka daži <strong>darba</strong> devēji uzskata, ka brīvprātīgos līgumus nav nepieciešams<br />
ieviest praksē. Šī problēma ir kopīgi jāatrisina <strong>Eiropas</strong> Profesionālo <strong>un</strong> <strong>darba</strong>
Change language