Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...

Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības aizsardzības politikā 45
• nodrošināt prevencijas darbinieku aizsardzību no darba devēju spiediena;
• labāka preventīvo dienestu integrācija sabiedrības veselības nodrošināšanā
(epidemioloģiskā izpēte, preventīvo dienestu savākto ziņu izmantošana, lai
nodrošinātu savlaicīgu iejaukšanos procesos – it sevišķi attiecībā uz bīstamo
ķīmisko vielu izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu u.c.).
Papildu lasāmviela
• “Special report on preventive services”
(Īpašais ziņojums par preventīvajiem
pakalpojumiem), TUTB Newsletter, Nr.
21, jūnijs 2003, lp. 19-37. Skatīt:
http://hesa.etui-rehs.org > Newsletter.
• Technical and ethical guidelines for
workers’ health surveillance (Strādājošo
veselības uzraudzības tehniskās un
ētiskās vadlīnijas), OSH Nr. 72, Geneva,
ILO, 1998.
Skatīt: www2.ilo.org/public/english/
support/publ/pdf/osh72.pdf.
• SDO 161.konvencija par arodveselības
dienestiem (www.ilo.org/ilolex/english/
convdisp2.htm) un 171.rekomendācija
(www.ilo.org/ilolex/english/recdisp2.
htm).
Darba devēja pienākumi darba drošības un veselības
aizsardzības jomā
Viens no lielākajiem Pamat-direktīvas īstenotajiem pilnveidojumiem bija, tas, ka
tika definētas dažādu aktieru (t.sk. līgumiski saistītu) lomas darba vietā, kā arī
noteiktas to savstarpējās attiecības. Pamat-direktīva noformulē gan sasniedzamo
rezultātu (darba devēja pienākumu nodrošināt drošību), gan arī pamata ceļus,
kā to sasniegt. Nerodas jautājums, kāds tad ir sasniedzamais rezultāts. Darba
apstākļi nedrīkst kaitēt veselībai. Šim pienākumam nav aprobežojumu (izņemot
nepārvaramas varas gadījumus, kas minēti 5.4.pantā). Kopienas likums atteicās
no “saprātīgas pielietojamības” prasības, kas bija atrunāta iepriekšējās rūpnieciskās
higiēnas direktīvās (galvenokārt, 1980.gada Pamat-direktīvā par ķīmisko, fizikālo
un bioloģisko aģentu riskiem). Šajā gadījumā briesmas radīja tas, ka preventīvie
pasākumi tika pakļauti sava veida ieņēmumu un izvedumu kalkulācijai, kas noteiktu
to ekonomisko vērtību. Tajā pat laikā Pamat-direktīvas 6.pants sniedza priekšstatu
par uz arodveselību attiecināmo plašo jautājumu loku. Drošības nodrošinājuma
pienākums nav aprobežots vienīgi ar izvairīšanos no negadījumiem darbā, bet tas
ietver arī iedarbību uz visa veida faktoriem, kas var radīt īstermiņa vai ilgtermiņa
ietekmi uz veselību.
Minētais padara to par dinamisku drošības nodrošinājuma pienākumu, kas ir vērsts
uz notiekošu darba apstākļu uzlabošanu, bet nevis uz statisku uzlabojumu, kuru
identificē ar darba negadījumu un arodslimību neesamību. Darba devējam ir jāņem
vērā, ka “attīstība ir sava veida māksla”, un tam ir jākonsultējas ar strādājošajiem, lai
tie varētu izteikt savus priekšlikumus. Arī 1998.gada Ķīmisko aģentu direktīva satur
būtiskus nosacījumus par veselības uzraudzību, kuras rezultāti ir izmantojami riska
novērtējumu pārskatīšanu un preventīvo līdzekļu pieņemšanu.
Svarīgi ir arī pielietojamo metožu ieteikumi: piemēram, preventīvo pasākumu
sarindošana prioritārā secībā, sistemātiski plānotu preventīvo pasākumu koncepcijas
izstrāde un risku novērtēšanas izmantošana. Tāpat eksistē arī diezgan vispārīgi principi
par prevencijas dienestiem, kurus ir jāizveido visiem darba devējiem, kā arī par
to, ka preventīvajos pasākumos ir jāpiedalās arī strādājošajiem un to organizācijām.