Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
60<br />
<strong>Ievads</strong> <strong>Eiropas</strong> Savienības <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikā<br />
vadošais spēks ir bijis ķīmijas nozares mērķis nojaukt jebkādas barjeras, kas traucētu<br />
vienota <strong>Eiropas</strong> Savienības ķīmisko vielu tirgus izveidei. Šie komerciālie apsvērumi<br />
pilnībā izspieda veselības <strong>un</strong> vides aizsardzības apsvērumus. Izstrādātā sistēma<br />
ir ļoti izdevīga ķimikāliju ražotājiem, kas klasificē savu produkciju, balstoties uz<br />
pašu veiktās sākotnējās risku novērtēšanas, <strong>un</strong>, tādējādi, tiem ir jāievēro noteikti<br />
tiesību akti, kas ir attiecināmi uz konstatētajiem riskiem. Paziņojums par sākotnējo<br />
novērtējumu <strong>un</strong> novērtējuma dati tiek izsūtīti valsts iestādēm <strong>un</strong> tad nonāk Kopienas<br />
informācijas sistēmā. Praktiski valsts iestādes reti kad iebilst pret produkta<br />
nonākšanu tirgus apritē.<br />
Tas nozīmē, ka daudzējādā ziņā, ķimikāliju drošība ir pilnībā atstāta to ražotāju<br />
ziņā. Teorētiski šīs sistēmas trūkums varētu mazināt valsts iestādes, veicot faktisko<br />
kontroli – t.i. pašas pārbaudītu ķīmiskās vielas, lai noteiktu, vai tās atbilst Kopienas<br />
likumdošanas aktiem. Bet ņemot vērā lielos ķīmisko vielu apjomus, kas tiek<br />
izlaisti tirgū, šāds oficiālais risku novērtējums būtiski bremzētu procesu – tādējādi,<br />
attiecībā uz lielāko ķīmisko vielu daļu, ražotāja veiktais novērtējums ir vienīgais<br />
kritērijs. Tādējādi, šādi veiktais sākotnējais riska novērtējums negarantē neatkarīgus<br />
rezultātus. Firmu intereses ir skaidri vērstas uz savu ražojumu pārdošanu <strong>un</strong> tā<br />
rezultātā ne vienmēr tiek piemērota pareizā vielu klasifikācija.1998.gadā publicētajā<br />
<strong>Eiropas</strong> Komisijas novērtējumā bija norādīts, ka 25% gadījumu tika atklāta nepareiza<br />
klasificēšana, bet 40% gadījumu preces bija nepareizi marķētas. Ražotāji izlaiž<br />
tirgū arī ja<strong>un</strong>as ķīmiskās vielas, kuras netiek deklarētas kā bīstamās vielas, lai gan ir<br />
pamatotas aizdomas par to, ka tās tomēr ir bīstamas.<br />
Kā regulējošās sistēmas atbildības trūkuma piemēru var minēt azbesta jautājumu,<br />
kad arodveselība bija vienīgi blakus jautājums. <strong>Eiropas</strong> Savienība jau 1976.gadā spēja<br />
aizliegt atsevišķu ķīmisko vielu izlaišanu tirgū, pieņemot Izlaišanu tirgū ierobežojošu<br />
direktīvu. Jau tad zinātniskie pierādījumi bija pietiekami spēcīgi, lai motivētu pilnīgu<br />
aizliegumu. Taču azbests tika pasludināts ārpus likuma tikai gandrīz ceturtdaļu gadsimta<br />
vēlāk. Šo aizkavēšanos lielā mērā varēs vainot par desmitiem tūkstošu nāves<br />
gadījumu, kas vēl sekos.<br />
Likmes ir augstas. Pakļaušana ķīmisko vielu draudiem ir milzīgs sociālās nevienlīdzības<br />
iemesls. Tā piemēram, 2003.gada SUMER apsekojumā Francijā tika atklāts, ka aptuveni<br />
38% strādājošo (7 miljoni) ir pakļauti ķīmisko vielu ietekmei. Procentuāli tie ir<br />
vairāk nekā 45% fiziskā <strong>darba</strong> strādnieku, vairāk nekā 30% apkalpojošās sfēras darbinieku<br />
tirdzniecībā <strong>un</strong> pakalpojumu jomā, vairāk nekā 16% speciālistu <strong>un</strong> tikai aptuveni<br />
3% vecāko vadītāju. Vairāk nekā 16% strādājošo ir pakļauti vismaz 3 ķīmisko<br />
vielu iedarbībai. 2,370,000 Francijas strādājošo ir pakļauti atzīto kancerogēnu<br />
iedarbībai, no kuriem vairāk nekā 20% ir pakļauti šai iedarbībai vairāk nekā 20 st<strong>un</strong>das<br />
nedēļā. Un strādājošie ir pirmie ķīmisku vielu iedarbības <strong>darba</strong>vietā <strong>un</strong> vides<br />
piesārņojuma upuri.<br />
Pašlaik Kopienas līmenī niknu strīdu degp<strong>un</strong>ktā atrodas ķīmisko vielu tirgu<br />
regulējošās likumdošanas nākotne. 2001.gadā Komisija izteica priekšlikumus par<br />
Baltā dokumenta labojumiem, kuri tika uzņemti ārkārtīgi labvēlīgi. Taču 2002.gadā<br />
pret minētajiem labojumiem uzsāka ofensīvu ķīmiskajā rūpniecībā strādājošie, kurus<br />
atbalstīja atsevišķu valstu valdības - it sevišķi Buša Administrācija.
Change language