12.02.2015 Views

Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...

Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...

Ievads Eiropas Savienības darba drošības un veselības ...

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

42<br />

<strong>Ievads</strong> <strong>Eiropas</strong> Savienības <strong>darba</strong> drošības <strong>un</strong> veselības aizsardzības politikā<br />

• spēja sasaistīt cīņu par veselības aizsardzību darbā ar citiem <strong>darba</strong> dzīves aspektiem.<br />

Līdzdarbības mehānismi dažādās valstīs krasi atšķiras. Pastāv, piemēram, milzīgas<br />

rūpniecisko attiecību sistēmas, arodbiedrību tradīciju, likumdošanas, u.c. atšķirības.<br />

Vispārīgi r<strong>un</strong>ājot, Kopienas direktīvās nav atr<strong>un</strong>āta praktiskā līdzdarbības īstenošana,<br />

bet ir noteikti tikai tās principi <strong>un</strong> pamatelementi. Acīmredzot ir jāatceras, ka daudzos<br />

gadījumos, realitāte ir daudz kompleksāka nekā tipoloģija, <strong>un</strong>, ka vienlaikus var<br />

pastāvēt dažādas realitātes formas.<br />

Dažādas strādājošo līdzdarbības metodes<br />

1. Informēšana: minimālās prasības ir noteiktas Kopienas<br />

direktīvās. Līdzdarbība nav iespējama bez atbilstošas<br />

informācijas pieejamības. Ir ļoti svarīgi attīstīt <strong>darba</strong> vietas-,<br />

grupas- vai visas nozares informēšanas sistēmu, lai izvairītos<br />

no situācijas, kad ir iespējams saņemt tikai vispārēju<br />

informāciju par jebkādiem <strong>darba</strong> devējam “pieejamajiem<br />

rādītājiem “, kurus <strong>darba</strong> devējs ir gatavs atklāt. Kā gan<br />

apspriest ražošanas iekārtu izvēli, ja strādājošajiem <strong>un</strong> to<br />

pārstāvjiem, piemēram, nav pieejama detalizēta informācija<br />

par visiem “par” <strong>un</strong> “pret” attiecībā uz dažāda veida iekārtām,<br />

kas ir pieejamas tirgū Īstenas tiesības uz informāciju ietver<br />

sevī arī tiesības konsultēties ar ekspertiem (kurus izvēlas<br />

arodbiedrība), lai varētu izanalizēt <strong>un</strong> pārbaudīt sniegto<br />

informāciju.<br />

2. Konsultācijas: konsultācijas nozīmē to, ka, pirms lēmuma<br />

pieņemšanas, ir jāņem vērā arī strādājošo <strong>un</strong> to pārstāvju<br />

viedokļi. Tas nenozīmē, ka <strong>darba</strong> devējam nepiederēs<br />

galavārds, bet tam ir jābūt konstruktīvam <strong>un</strong> tas nozīmē,<br />

ka, gadījumos, ja ir domstarpības, tad <strong>darba</strong> devējam ir<br />

jāpārliecina par sava viedokļa pareizību <strong>un</strong> skaidri jāpasaka,<br />

kādēļ tas neņem vērā strādājošo viedokli. Vienmēr ir<br />

jāsaglabā šādu konsultāciju pieraksti, jo varbūt būs jārēķinās<br />

ar ilgu strīdu izskatīšanu (piem., <strong>darba</strong> inspekcijā).<br />

3. Sar<strong>un</strong>as: tās nozīmē visa veida procesus, kuru nobeigumā<br />

puses ir panākušas specifisku vienošanos.<br />

4. Kop-lēmumi: šī ir cita veida kārtība, kad tiek izveidoti<br />

kopējie lēmumu pieņemšanas orgāni. Nevienu lēmumu nav<br />

iespējams pieņemt vienpersoniski. Ir jānosaka procedūra, pie<br />

kādām iestādēm (piemēram, <strong>darba</strong> inspekcija, apvienotās<br />

rūpniecības padomes, u.c.).<br />

5. Strādājošo kontrole: tā ir attiecināma uz jomām, kurās<br />

lēmumus pieņem strādājošie <strong>un</strong> to pārstāvji. Ja neskaita<br />

visaptverošu strādājošo aktivitāšu periodus, tā ir ļoti reti<br />

sastopama, ņemot vērā to, ka šādas aktivitātes ir vērstas<br />

pret pašiem sabiedriskā <strong>darba</strong> <strong>un</strong> <strong>darba</strong> devēja pilnvaru<br />

pamatiem. Dažās ES Dalībvalstīs strādājošo pārstāvjiem<br />

atsevišķos gadījumos pie noteiktiem apstākļiem ir dotas<br />

tiesības pieņemts vienpersoniskus lēmumus. Kā piemēru<br />

var minēt Beļģiju, kur strādājošo pārstāvji var likt atcelt<br />

ārējo prevencijas konsultantu, kurš ir zaudējis strādājošo<br />

uzticību.<br />

6. Tiešās, neformālās līdzdarbības slazds: Daudzos<br />

gadījumos <strong>darba</strong> devējs nepiekrīt tiesiski-noregulētai<br />

strādājošo līdzdarbībai, bet aizstāv tiešu <strong>un</strong> neformālu<br />

līdzdarbību. Ar to viņi saprot indivīdu vai grupu (piemēram,<br />

kvalitātes pulciņi) līdzdarbību, vai arī, dažkārt, kā sava<br />

veida referendumu (piemēram, prasot strādājošiem balsot<br />

par atteikšanos no likumiskajām tiesībām, jo, pretējā<br />

gadījumā, ražošana tiks pārcelta uz ārzonu). Pieredze rāda,<br />

ka tiešā līdzdarbība - bez konsultatīvā orgāna esamības, bet<br />

informētības <strong>un</strong> konsultācijām par specifiskām tiesībām, bez<br />

arodbiedrības – faktiski ir <strong>darba</strong> devēja centiens iesaistīt<br />

strādājošos diskusijās, kuru nosacījumus <strong>un</strong> robežas nosaka<br />

<strong>darba</strong> devējs, <strong>un</strong>, kuru mērķis ir radīt vienprātību par<br />

kompānijas vadības mērķiem <strong>un</strong> kavēt strādājošo specifisko<br />

interešu atzīšanu.<br />

Preventīvie (profilakses) dienesti<br />

Preventīvie (profilakses) dienesti ir aprakstīti Pamatdirektīvas 7.pantā - tomēr<br />

tā formulējums ir visai sarežģīts. Pants skaidri nodefinē virkni pienākumu, bet vienlaikus<br />

dod dalībvalstīm plašas iespējas tos nodefinēt. Vēl tajā ir atr<strong>un</strong>āti vairāki<br />

pamatprincipi, lai sniegtu ieteikumus. Prevencijas jēdzienu <strong>un</strong> to, kas būtu jāveic

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!