lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Irēne Avena<br />
LITERATŪRA UN POLITIKA<br />
Dace Lūse ir profesore Latvijas Universitātes<br />
Filoloģijas fakultātē, kur viņa māca latviešu<br />
literatūras vēsturi un teoriju un kur sešus<br />
gadus bijusi fakultātes dekāne. Par viņas<br />
kā literatūras pētnieces ievirzi liecina turpat<br />
trīsdesmit publikāciju par Augustu Saulieti,<br />
Andrievu Niedru, Jāni Veseli, Albertu Belu<br />
u.c. zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos.<br />
Īpaši jāatzīmē viņas interese par trimdas<br />
prozu, kuras izpētei un analīzei veltītas<br />
četras publikācijas. Cita starpā, Dace Lūse arī<br />
rediģējusi literāta un dzejnieka Jāņa Krēsliņa<br />
Rakstu trīs sējumus, kas nesen iznākuši<br />
Valtera un Rapas apgādā (skat. JG241:8-11;<br />
249:21-25; 257:21-24). Ievērību izpelnījusies<br />
arī Daces Lūses kritika Dienā (2008.27.XII)<br />
par Ingas Ābeles jaunāko grāmatu Paisums<br />
(2008), kas izraisījusi veselīgu polemiku.<br />
Profesore Lūse laikrakstā Diena (2008.11.<br />
VI) intervijā ar Zani Radzobi liecina, ka viņa<br />
savu ievērojamo darbu par 20. gadsimta latviešu<br />
literatūru un vēsturi* sarakstījusi gluži<br />
vienkārši tādēļ, ka, mācot savus studentus,<br />
pārliecinājusies par studentu pilnīgo neziņu<br />
un nespēju orientēties Latvijas vēsturē. Par<br />
otru ieganstu grāmatas radīšanai var minēt<br />
profesores neapmierinātību ar virzienu,<br />
kādu ņēmusi latviešu šīsdienas literatūra, it<br />
sevišķi proza: Galu galā, ir aizmirsts rakstnieka<br />
virsuzdevums – viņi taču būtībā uztur<br />
valsts ideoloģisko saturu. Pēc Lūses domām,<br />
rakstnieki maļas pa saviem fizioloģiskiem<br />
stāvokļiem – ko ēda, kā jutās, vai bija erekcija,<br />
bet neķeras klāt cilvēkam kā intelektuālai,<br />
domājošai būtnei. (..) Tāpēc jau nav ko<br />
brīnīties, ka jaunā paaudze ir ciniska, viņiem<br />
nav izveidots skatījums uz pasauli. Un arī tā<br />
ir valsts politika – nemācīt Latvijas vēsturi. Ir<br />
daudz atrunu - kam mums vajadzīgas ciešanas,<br />
skatīsimies uz priekšu. Audzinām tikai<br />
pragmatiski domājošus cilvēkus, kas apmierina<br />
savas fizioloģiskās funkcijas. Bet, galvenais,<br />
mazizglītotus, lai ar viņiem var viegli<br />
manipulēt.... Šie skarbie vārdi nepārprotami<br />
liecina par Daces Lūses bezbailīgo cīnītājas<br />
garu un motivāciju kaut ko darīt šīs lietas<br />
labā.<br />
Rezultātā radies monumentāls darbs, kas<br />
aptver vairāk kā veselu gadu simtu un savā<br />
apjomā līdzinās tādiem trimdā publicētiem<br />
kapitāldarbiem kā Rolfa Ekmaņa Latvian<br />
Literature under the Soviets, 1940-1975<br />
(1978) un <strong>Jura</strong> Rozīša Displaced Literature.<br />
Images of Time and Space in Latvian Novels<br />
Depicting the First Years of the Latvian<br />
Postwar Exile (2005). Bet tur arī līdzība<br />
beidzas. Jo abu minēto autoru grāmatas<br />
raksturo stingra akadēmiska disciplīna un<br />
objektivitāte, kamēr Lūse savu darbu rakstījusi<br />
ar dedzīgu mērķtiecību un misijas apziņu,<br />
gandrīz var teikt ar savām ‘sirds asinīm’.<br />
Viņai grūti apspiest savas izcilās pedagoģes<br />
Uz vāka 1. maija (1940) demonstrācija Sēlpilī;<br />
rakstnieks Edvarts Virza 30. gadu beigās; rakstniece<br />
Tirzmaliete (labā pusē) 19. gs. 90. gados;<br />
Landesvēra karaspēka parāde Rīgā (1919.V)<br />
* Latviešu literatūra un 20. gadsimta politiskās kolīzijas.<br />
Rīgā: Valters un Rapa, 2008.<br />
Mākslas vēsturniece Irēne Avena daudzus gadus vada<br />
Ņujorkas Frika (Frick) Mākslas muzeja bibliotēkas uzziņu<br />
nodaļu un līdztekus ir Radio Brīvā Eiropa ārštata<br />
darbiniece. Viņas sacerētie un ierunātie raidgabali (ar<br />
pseidonīmu Viviana Brauna) skan ēterā no 1975. līdz<br />
pat 90.gadu pirmajai pusei.<br />
12
Change language