lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
un citur atskaņotām dziesmām bija viens no svarīgākajiem<br />
Melngaiļa ienākuma avotiem. Viņš labprāt iegriezās<br />
Vispārīgajā nodaļā, un mēs pārliecinājāmies,<br />
ka izdaudzinātais nesaticīgais, skarbais, stūrgalvīgais<br />
latviešu mūzikas milzis, no kuŗa daudzi bijās, mēdz<br />
būt sirsnīgs un draudzīgs. 1938.7.V notika svinīga<br />
Latvijas rakstu un mākslas kameras atklāšana. Pie ieejas<br />
zālē viņam prasīts uzrādīt ielūguma karti, bez<br />
kuŗas durvju sargs nedrīkstēja nevienu ielaist, bet<br />
Melngailim tādas nav bijis. Viņš durvju sargam teicis:<br />
Es esmu Emilis Melngailis, un latviešu mākslas<br />
dzīvē man ir sava vieta. Taču durvju sargs viņu nav<br />
ielaidis. Bija noticis neticamais. Rīcības komiteja izsūtīja<br />
ielūgumus simtiem ievērojamu kultūras darbinieku,<br />
zāle bija piepildīta līdz pēdējai iespējai, bet<br />
Melngailim vietas neatradās, lai gan viņam būtu jāsēž<br />
pirmajā rindā. Viņš apzinājās savu izcilumu un<br />
nekautrējās asi kritizēt latviešu mūzikas autoritātes.<br />
Jāzeps Vītols bija Nikolaja Rimska-Korsakova skolnieks<br />
un, mācot jaunos mūziķus, vadījās pēc Rimska-<br />
Korsakova metodēm. Emilis Melngailis bija studējis<br />
mūziku Drēzdenes un Pēterburgas konservātorijā<br />
un Rimska-Korsakova teōriju kritizēja. Rimskis-Korsakovs<br />
bija instrumentējis Modesta Musorgska operu<br />
Boriss Godunovs. Melngailis bija pārliecināts, ka<br />
Rimskis-Korsakovs Musorgska mūziku sabojājis, un<br />
ķērās pats pie milzīgā darba – par jaunu instrumentēt<br />
operu, kā Musorgskis to būtu vēlējies. Latvijas<br />
Nacionālā opera iestudēja Melngaiļa instrumentēto<br />
Borisu Godunovu. Diemžēl pēc nedaudzām izrādēm<br />
operas skatītāju zāle bija pustukša, operas vadība<br />
bija spiesta šo izrādi no repertuāra svītrot. Daudz<br />
labāk neveicās Melngaiļa oriģinālbaletam Turaidas<br />
Roze. Nacionālajā operā iestudēja Mārtiņa Jansona<br />
operu Tobago, ko izrādīja samērā ilgi, un Melngailis<br />
ar rūgtumu stāstīja, ka atzinību nav guvis viņa orķestrētais<br />
Boriss Godunovs, bet gan kāda zemnieka<br />
komponētā opera Tobago. LR atskaņoja gan Mārtiņa<br />
Jansona simfōniskos darbus, gan kamermūziku, taču<br />
klausītājiem viņš bija vairāk pazīstams kā mazo instrumentālo<br />
darbu autors. Tikai apmēram 40. gadu<br />
sākumā Melngailis pamazām sāka atzīt par labu<br />
vienu otru Jāzepa Vītola kompoziciju, kuŗā Rimska-<br />
Korsakova skola nav tik jūtama. Emilis Melngailis<br />
daudzus gadus vāca latviešu tautasdziesmu melōdijas,<br />
ar divriteni apceļodams Latviju un tālākos pagastos<br />
meklēdams vecākus ļaudis. Par saviem braucieniem<br />
Melngailis publicēja interesantus aprakstus<br />
laikrakstā Jaunākās Ziņas. Iepazinies ar dažādu novadu<br />
tautas valodu, viņam par valodniecību radās<br />
savs viedoklis. Būdams teicams vācu valodas pratējs,<br />
Melngailis bija iecerējis uzrakstīt zinātnisku pētījumu<br />
salīdzinošā valodniecībā un publicēt to vācu valodā<br />
ar nosaukumu: Der lettische Beitrag zur deutscher<br />
Sprache. Melngailis apgalvoja, ka latviešu valodnieki,<br />
arī Jānis Endzelīns, cenšas latviešu valodu attīrīt no<br />
vairākiem iedomātiem ģermānismiem, kuŗi īstenībā<br />
ir latviešu jeb baltu vārdi, ko vācieši pārņēmuši, būdami<br />
ilgā saskarē ar baltu tautām, piemēram, Schmuck<br />
no smuks, schmecken no smeķēt. Melngailis<br />
apstrīdēja arī, ka vārds „stūrgalvīgs” saistīts ar vācu<br />
stur – latviešu valodas pratējam esot tikai jāiedomājas<br />
stūrgalvīgais, ietiepīgais, nepiekāpīgais lībietis ar<br />
Foto no RTMM arhīva<br />
stūrainu galvas formu, lai saprastu šī vārda īsto nozīmi.<br />
Tobrīd, kad Melngailis mums to stāstīja, mēs<br />
skatījāmies uz viņa paša stūraino galvu un redzējām<br />
viņa acīs iezibamies spītības uguntiņu. Viņš pats bija<br />
visīstākais savas teōrijas piemērs. Melngailis vairākkārt<br />
pieminēja, ka viņa senčos ir lībieši. Viņš prata arī<br />
leišu valodu. Reiz Emilis Melngailis sagrēkojās. Par šo<br />
notikumu nākamā dienā direktoram ziņoja mūzikas<br />
konsultants Jānis Ivanovs, no kuŗa mēs uzzinājām,<br />
kas noticis. Melngaiļa tautas melōdiju sabalsojumus<br />
mazam dziedātāju un instrumentālam ansamblim<br />
regulāri atskaņoja katru nedēļu pēcpusdienā starp<br />
pulksten pieciem un sešiem. Kopā ar ansambļa „Deviņi<br />
bāleliņi” dalībniekiem studijā ienācis Melngailis,<br />
piegājis pie mikrofōna un sācis dziedāt, vai, pareizāki<br />
sakot, baurot līdzi dziedoņiem un spēlmaņiem. Pēc<br />
radiofōna noteikumiem, ikvienu sōlistu vai ansambli<br />
pārbaudīja mūzikas komisija un pie mikrofōna laida,<br />
ja priekšnesuma mūzikālais līmenis tika atzīts par raidījumam<br />
piemērotu. Melngailim tas bija labi zināms.<br />
Ansamblis, kas atskaņoja viņa kompozicijas, bija<br />
atzīts par raidījumiem piemērotu, bet nekādā ziņā<br />
paša cienījamā komponista Emiļa Melngaiļa neskolotā<br />
balss. Ivanovs bijis stipri pārsteigts par Melngaiļa<br />
negaidīto pārdrošību. Apzinādamies savu pienākumu,<br />
viņam bija ne tikai tiesības, bet pat pienākums<br />
priekšnesumu pārtraukt, pavēlēt izslēgt mikrofōnus.<br />
Ivanovs bija atļāvis priekšnesumam izskanēt un brīdinājis<br />
Melngaili nākamajā vairs nepiedalīties. Iespējams,<br />
ka Melngailis pirms raidījuma bija iedzēris kādu<br />
glāzi alus. Atlika vēlēties, lai klausītāji nodomātu, ka<br />
dziesmu dziedājis kāds „tautas dziedonis”. Radiofōna<br />
direktoram ar Melngaili bija nopietna saruna, un<br />
viņa sōlopriekšnesumi vairs neatkārtojās. Radiofōns<br />
nekādus klausītāju protestus nesaņēma, un šis gadījums<br />
drīz aizmirsās. Mūziķu dzīvē gadījās dažādi<br />
kōmiski notikumi. Emilis Melngailis stāstīja, ka reiz<br />
kāds pazīstams kultūras darbinieks, sarunājoties par<br />
operu mūziku, nosaucis viņu par Melnalkšņa kungu.<br />
Melngailis sācis izteikt savas domas par Richarda<br />
Vīgnera operu Loengrīns. Sarunu biedrs laipni aizrādījis:<br />
Jūs droši vien gribējāt teikt: Richards Vāgners?<br />
Melngailis atbildējis: Jūs droši vien gribējāt mani uzrunāt:<br />
Melngaiļa kungs?<br />
Emilis Melngailis ar dēlu Teni pieraksta tautas<br />
dziesmas Lielsvitenē
Change language