lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
skaņa, noteic karalis. 1944. gada rudenī Hitlers saklausījies<br />
no frontes tik daudz sliktu ziņu, ka neko<br />
vairs negrib dzirdēt. Viņš kāpj automašīnā un pavēl<br />
šoferim, lai brauc, vienalga kurp. Vai pa autoceļu?<br />
Nē, tas parāk gaŗlaicīgi; brauc pa lauku ceļiem. Hitlers<br />
ir nepacietīgs un komandē: ātrāk, ātrāk. Priekšā<br />
ceļa līkums, uz ceļa suns. Šoferis vairs nevar automašīnu<br />
apturēt, sunim pāri, suns beigts. Hitleram ir<br />
mīksta sirds: viņam žēl sabrauktā suņa. Viņš iedod<br />
šoferim maku un saka: ieej iekšā un samaksā par<br />
suni. Šoferis ieiet mājā, Hitlers sēž automašīnā un<br />
gaida. Paiet 15 minūtes, paiet pusstunda, stunda,<br />
divas stundas, Hitlers gaida. Beidzot atveŗas durvis,<br />
šoferis nāk ārā, bet tik tikko spēj noturēties kājās.<br />
Hitlers prasa: ko tu tur tik ilgi darīji? Šoferis atstāsta<br />
visu, kā bijis: iegāju mājā, tur cilvēki sēdēja ap galdu<br />
un piktojās – ko tas Hitlers izdarījis, iesāka kaŗu, un<br />
tagad Vācija ir izpostīta. Man nebija laika uz viņiem<br />
klausīties, es teicu: tas suns ir beigts. Tev vajadzēja<br />
dzirdēt, kādas gaviles atskanēja! Cilvēki apkampās,<br />
vēlēja cits citam laimes, gāja pagrabā un nesa augšā<br />
vīnu, lai līksmotos. Sēdināja mani pie galda un<br />
nelaida projām, aicinot iedzert kopā ar viņiem. Es<br />
teicu, ka samaksāšu, bet viņi teica: nevajag, nevajag,<br />
ja tu esi atnesis mums tik labas ziņas, tad tev nekas<br />
nav jāmaksā.<br />
Reiz ar kādu vācu mācītāju vaļsirdīgi pārrunājām<br />
kaŗa norisi. Nebiju lasījis publicētos nacionālsociālistu<br />
partijas plānus pēc kaŗa, bet mācītājs droši vien<br />
zināja, ka latviešu tautai tie nebija sevišķi labvēlīgi.<br />
Pieminot Latviešu leģionu, mācītājs atzina, ka latviešu<br />
kaŗošanai kopā ar vāciešiem nav nekādas jēgas.<br />
Mācītājs acīmredzot domāja, ka latviešu leģionāri<br />
cīnās par Hitleru un tūkstošgadīgo jauno Eiropu, kur<br />
valdīs Vācija. Viņš bija bijis Lietuvā. Tur vācu administrācija<br />
cenšoties noorganizēt leģionu tāpat kā<br />
Latvijā, bet tautas pretestība tik liela, ka rezultāti<br />
vāji. Leģiona iesaukšanas vietā ieradies neticami liela<br />
auguma lietuviešu milzis ar koka zobenu rokā un teicis,<br />
ka gribot iet kauties. Vācu armijai tik liela izmēra<br />
uniformas nav, un milža runa un izturēšanās bijusi<br />
tik kaujinieciska, ka viņš lūgts iet projām ar mieru,<br />
kamēr vēl nav piekāvis visu iesaukšanas komisiju.<br />
Latvieši cerīgi prātoja, ka Rīga ir sena Hanzas pilsēta<br />
un vācieši Rīgu komūnistiem neatdos, bet vāciešiem<br />
vairs nekādas izvēles nebija. Vācu personāls Rīgas<br />
radiofōnā tika samazināts: dažus aizsauca atpakaļ<br />
uz Vāciju, dažus mobilizēja. Vācieši 1944. gada rudenī<br />
piedāvāja latviešu darbiniekiem iespēju pārvest<br />
ģimenes uz Vāciju. Dažus radiofōna darbiniekus iesauca<br />
leģionā, bet radiofōns darbību pārtraukt nevarēja:<br />
cilvēki latviešu raidījumus klausījās. Vairākus<br />
radiofōna darbiniekus nosūtīja uz Tilzītes, Dancigas<br />
un citu pilsētu raidītājiem, kur lasīja ziņas latviešu<br />
valodā, jo Vācijā bija ieradušies latviešu bēgļi.<br />
Sarkanarmija Rīgu ieņēma 1944.gadā naktī no 12.<br />
uz 13.oktōbri. 7.novembrī radiokomiteja uzsāka<br />
raidījumus latviešu valodā no Rīgas. Vīru dubultkvarteta<br />
„Tēvija” mūzikālā vadītāja Jāņa Ansberga<br />
izveidotais vīru sekstets latviešu Frontes teātra ietvaros<br />
1944.gadā novembŗa sākumā ieradās Liepājā<br />
Foto no RTMM arhīva<br />
un tūlīt piedalījās programmās Liepājas radiofōnā,<br />
ko vadīja LR Vispārīgās nodaļas darbinieks Bernts<br />
Ēverts. Raidījumi notika līdz vācu armijas kapitulācijai<br />
1945.8.V. Liepājas radiofōns saņēma simtiem<br />
kaŗavīru vēstuļu saviem vecākiem un vecāku vēstules<br />
kaŗavīriem, kuŗas programmu sastādītājs Jānis<br />
Ansbergs ik dienas nolasīja „Kaŗavīru ziņotājā”, kā<br />
arī lasīja no vācu administrācijas saņemtās ziņas,<br />
kas bija jātulko latviski. Mūzikālos priekšnesumos<br />
tiešraidē piedalījās gan vīru sekstets, gan sōlisti. Klavieŗpavadījumu<br />
spēlēja Jānis Ansbergs. Darbs Liepājas<br />
raidītājā aprakstīts grāmatā Vīru dubultkvartets<br />
Tēvija (2004). Lāčplēšu dienā (1944.11.XI) raidīja<br />
izcilu Andreja Eglīša sagatavotu programmu, kuŗā<br />
Vilma Briede dziedāja Jāņa Ķepīša Solveigas vēstules<br />
Pēram Gintam ar Jāņa Grota tekstu, dzejoļus<br />
deklamēja Teodors Lācis. 18. novembŗa programmā<br />
raidīja Eglīša vēstījumu tautai. 8. maija rītā Liepājas<br />
radiofōnā līdz pulksten 11.00 bija kārtējā rīta programma,<br />
ko noslēdza trīs dziesmas, pēdējā no tām<br />
– Svēts mantojums. o<br />
Anšlavs Eglītis glezno Vecrīgas drupas (1941.IX)<br />
64
Change language