lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Raidījumiem, kur skaņai un klausītāja dzirdei jāaizstāj<br />
viss dzīvē acīmredzamais, skaņām un piemērotiem<br />
trokšņiem ir sevišķi svarīga nozīme. Skaņu meistars<br />
Kristaps Lejnieks, sadarbodamies ar skaņu techniķiem,<br />
izveidoja veselu skaņu bibliotēku, ieskaņojot<br />
un ierakstot mīkstajos diskos raidāmlugu vajadzībām<br />
dažādus trokšņus un skaņas, tostarp putnu čivināšanu,<br />
mājlopu balsis utt. Lielajās raidāmlugās dažreiz<br />
piedalījās pat 40 personu, un režisora uzdevums bija<br />
izmantot aktieŗu atšķirīgo balss tembru un izrunas<br />
īpatnības, lai panāktu iespējamo plašumu, daudzveidību<br />
un krāšņumu. Izcils raksturlomu tēlotājs bija<br />
augumā milzīgais Teodors Lācis, ko LR bieži aicināja<br />
par uzveduma režisoru, kā arī Ēvalds Valters. Teodora<br />
Lāča un Valtera balss nekad nepazuda pat vislielākajā<br />
un skaļākajā pūlī. Raidāmlugās bija jāpieaicina arī<br />
bērni, zēni un jaunekļi, tā dodot viņiem iespēju jau<br />
agri vingrināties aktieŗmākslā. Labi atceros Voldemāru<br />
Pukatu un Ansi Tipānu. Rīgas teātŗos zēnu lomas,<br />
piemēram, Sprīdīti, parasti tēloja aktrises, turklāt nereti<br />
cienījama vecuma. Taču radioraidījumā dzirdīga<br />
auss viegli varēja atšķirt sievietes balsi no zēna balss,<br />
tāpēc vajadzēja atrast aktieŗus zēnus. Režisoram zēni<br />
nereti sagādāja raizes, jo viņiem drīz iestājās balss<br />
lūzums un, Jēkaba Zaķa vārdiem runājot, puiši sāka<br />
rūkt kā dunduri. Tad bija jāsameklē cits zēns. Kas par<br />
neražu! Viņš jau tik labi bija iedzīvojies teātrinieku<br />
pulkā! Viņš bija tik labi izskolots, ka nekādi sevišķi<br />
aizrādījumi vairs nebija vajadzīgi! Un nu jāmeklē un<br />
jāskolo atkal jauns – sūrojās Zaķis un meklēja jaunus<br />
zēnus, jaunus talantus, labi zinādams, ka visu zēnu<br />
teātŗa gaitas būs īslaicīgas un tikai pēc nopietna darba<br />
Zeltmata vai Amtmaņa-Briedīša studijā viņiem<br />
būs iespēja atgriezties uz teātŗa skatuves. Kam teātŗa<br />
māksla bija kļuvusi par sirdslietu, to neatturēja<br />
nekādas grūtības, lai paliktu uzticīgs teātŗa mākslai<br />
uz visu mūžu. Viens no viņiem bija Ansis Tipāns, kuŗš<br />
vēlāk strādāja ASV.<br />
SPECIĀLĀS PROGRAMMAS. Ar laiku raidāmlugu<br />
bija arvien vairāk. Asprātīgas humoreskas, ko režisori<br />
allaž gaidīja, rakstīja architekts Verners Blumenaus,<br />
ko klausītāji pazina ar segvārdu Vitamīns. Klausītāji<br />
par viņa lugām sūtīja atzinīgas atsauksmes. Blumenauam<br />
bija vēl otrs talants – viņš darināja viņetes, ko<br />
ievietoja programmas žurnālā. Sevišķi gaidīta bija<br />
Augusta Melnalkšņa veidotā Dzimtās zemes raidījumu<br />
serija, kuŗā viņš ģeografiskus aprakstus par dažādām<br />
vietām Latvijā apvienoja ar teikām, literāriem un<br />
mūzikāliem iestarpinājumiem. Šiem raidījumiem bija<br />
svarīga kultūras vērtība. Melnalksnis bija latviešu literātūras,<br />
kā arī tautas garamantu – teiku, tautasdziesmu<br />
un ticējumu pazinējs, un viņš prasmīgi veidoja<br />
ļoti interesantus raidījumus. Šajos raidījumos parasti<br />
piedalījās liels pulks aktieŗu, kā arī sōlisti, instrumentālisti,<br />
pat koŗi un itin bieži populārais vīru dubultkvartets<br />
„Tēvija”. Ar dzejoļu un prōzas autoru atļauju<br />
radiofōns Melnalkšņa uzvedumus saglabāja skaņu<br />
ierakstos citu raidījumu vajadzībām. Techniskā daļa<br />
bija ieguvusi sevišķi augstvērtīgu ieskaņošanas iekārtu,<br />
tā ka ieskaņojums nebija atšķiŗams no tiešraides.<br />
LR programmā katru nedēļu bija ieplānota vīru dubultkvarteta<br />
„Tēvija” agrā rīta pusstunda. Kādu laiku<br />
vīri dziedāja pirmdienas rītos, bet vēlāk, ievērojot<br />
viņu lūgumu, programmu pārcēla uz ceturtdienas<br />
rītu. Bieži dubultkvartetam bija koncerti svētdienās<br />
ārpus Rīgas, vīri atgriezās mā jās tikai vēlā nakts vai<br />
Vīru dubultkvartets „Tēvija”: 1. rindā no kr.: Leonīds Bērziņš, Arnolds Siliņš, Jānis Ansbergs, Arturs<br />
Kļaviņš; 2. rindā no kr.: Arturs Druva, Richards Skujiņš, Ēvalds Grunte, Edgars Plaudis (1937)<br />
Foto no RTMM arhīva<br />
38
Change language