lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
piesātināti. Jā, arī bagāti. Garīgi, protams.<br />
Par to visu jādomā, skatot Voldemāra Avena<br />
85 gadu jubilejas izstādi, kas jūlijā un augustā<br />
bija skatāma Latvijas Nacionālajā Mākslas<br />
muzejā.<br />
Jubilārs Jaunās Gaitas lasītājiem ir labi pazīstams<br />
kā žurnāla mākslas nodaļas redaktors<br />
un apcerējumu autors, tādēļ ne biogrāfijai,<br />
ne mākslas gaitām nepieskaršos – nejūtos<br />
kompetents, bet aprobežošos ar savām personīgām<br />
pārdomām.<br />
Nelielā zālīte, kas atvēlēta Voldemāram Avenam,<br />
ir pārlieku maza, lai gūtu kaut cik pilnvērtīgu<br />
priekšstatu par mākslinieka daiļrades<br />
līkločiem, kaut arī eksponēti vairāki agrāku<br />
laiku darbi (vilinājums ir liels dziļāk iepazīties<br />
ar viņa gleznotāja gājumu). Tas ir tikai ieskats<br />
viņa radošajā dzīvē (tiesa, Latvijas skatītājam<br />
Voldemārs Avens droši vien zināms<br />
kopš gleznotāja pirmās uzstāšanās dzimtenē<br />
1991.gadā, kad viņš, viens no pirmajiem<br />
trimdiniekiem, sadūšojās rādīt savus darbus<br />
to dienu dzimtenei visai dramatiskajā laikā).<br />
Vispirms izstāde atklāj, ka tās autors, no<br />
Latvijas skatītāju viedokļa raugoties, ir citā<br />
mākslas pasaulē audzis, svešā kultūrā briedis.<br />
Tas devis viņam izteiksmes plašumu, brīvību.<br />
Voldemāram Avenam nav nekādu šķēršļu<br />
modernās mākslas parādības pieņemt un<br />
sevī pārradīt, reizē paliekot patstāvīgai, citu<br />
neiespaidotai personībai (pilnīgi no mākslas<br />
pasaules iespaidiem neviens nav izbēdzis),<br />
kas neaizmirst savas saknes, savu pagātni.<br />
(Tomēr gleznotāju nav savaņģojušas dzimtenes<br />
glezniecības tradīcijas, kas uzliktu<br />
šķēršļus radošajai pašizpausmei.) Viņā ir savienotas<br />
divas visai grūti savienojamas lietas<br />
– brīvība un sasaistītība. Šajā sakarā profesora<br />
Jāņa Siliņa apcerējumā (Latvju Māksla,<br />
1979,6) izlasīju Voldemāra Avena izteikumu:<br />
Pats galvenais ir mākslinieka brīvība: brīvība<br />
mainīties, brīvība domāt, brīvība meklēt un<br />
atrast vai neatrast... galvenais – būt pašam.<br />
Brīvība izsakās arī spējā pieņemt savu izcelsmi<br />
un, nevicinot Latvijas karogu, ienest<br />
mākslā savu nacionālo savdabību kā individuālo<br />
iezīmi. Sekojot modernās mākslas valodas<br />
specifikai, Voldemārs Avens atradis un<br />
iestrādājis gleznās tādas Amerikai pasvešas,<br />
netipiskas arhitektoniskas detaļas (durvis,<br />
piemēram), kas savā uzbūvē norāda, ka to<br />
autors ierosmi guvis tālajam kontinentam<br />
neierastā kultūrvidē. Arī krāsu pielietojums<br />
ir savādāks nekā amerikāņu glezniecībā izplatīts.<br />
Ar šo soli pasaules kultūru Voldemārs<br />
Avens paplašinājis ar latvisko dzīves izpratni<br />
un uztveri, arī trimdas dramatismu. Citādāk<br />
arī nevarēja būt – māksliniekam vajadzēja<br />
atrast savu balsi lielajā Amerikas kopkorī, ja<br />
gribēja sevi apliecināt kā radoši neatkarīga<br />
personība. Tādējādi gleznotājs apstiprināja<br />
savu sasaisti – viņš nevar izkāpt no sevis un<br />
nostāties pret savu piederību, noliegt savu<br />
pagātni. Nacionālās „važas” viņu padara par<br />
neatkārtojamu parādību mākslā. Šķiet, tas ir<br />
Voldemārs Avens savā darbnīcā Ņujorkā pag. gs. 60.gados
Change language