lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
JOKI. Sevišķi pirmajos gados, ja runātājs nebija pamanījis,<br />
ka sarkanā signālgaismiņa jau iedegusies un<br />
raidījums „iet gaisā”, klausītāji dzirdēja šo to, kas<br />
viņu ausīm nebūt nebija domāts. Darbabiedri atstāstīja<br />
šādu notikumu. Programmas pieteicēja Mirdza<br />
Ādamsone, pie sevis prātodama, teikusi: Jāpiesaka<br />
tas vecais trumulis, un pēc dažām sekundēm teikusi:<br />
Ādolfs Kaktiņš dziedās Emīla Dārziņa Spāniešu<br />
romanci. Klausītāji bija dzirdējuši arī pirmo teikumu<br />
un vareni uzjautrinājās. Pirmajos gados mūsu<br />
operdziedoņiem bija jāpierod dziedāt pie mikrofōna.<br />
Operas zālē balss „burbuļojumi” ir pieņemami, pie<br />
mikrofōna no tiem vajadzēja atturēties. Tāpēc arī radās<br />
Ādolfa Kaktiņa salīdzinājums ar vārošu trumuli.<br />
Mariss Vētra pirmais iemanījies pareizi dziedāt pie<br />
mikrofōna: viņš piegājis mikrofōnam pavisam tuvu<br />
klāt un dziedājis ļoti apvaldītā balsī. Reiz programmā<br />
kādas kompozicijas atskaņošanai bija vajadzīgi trīs<br />
pūšaminstrumentu spēlētāji, bet radio orķestrī bija<br />
tikai divi. Pieaicināja pūtēju no operas orķestŗa, kuŗš<br />
piedalījās divos mēģinājumos un vakarā ieradās uz<br />
koncertu. Taču, kad vajadzēja spēlēt, viņš no milzīgās<br />
koncentrēšanās sastinga. LR direktoram bija jāpieņem<br />
Zālamana spriedums: ko darīt? Mūziķis bija<br />
aicināts, mēģinājumos piedalījās un ieradās koncertā.<br />
Skaidrs, ka mūziķis pats bija ļoti nelaimīgs. Un cik<br />
gan klausītāju pazina kompoziciju tik labi, ka ievēroja<br />
misēkli? Direktora spriedums – samaksāt pieaicinātajam<br />
mūziķim tikai par piedalīšanos mēģinājumos.<br />
Vispārīgās nodaļas vadītājs Jēkabs Rasmanis un<br />
Programmas daļas vadītājs Kārlis Saulītis pēc darba<br />
reizēm kopā brauca uz Majoriem. Ātrvilciens uz Jūrmalu<br />
atstāja Rīgu tikai nedaudz minūšu pēc darbalaika<br />
beigām un, ja uz to gribēja paspēt, vajadzēja<br />
mesties skriešus. Ar šo vilcienu brauca daudzi rīdzinieki,<br />
un rindas pie biļešu kases allaž gaŗas. Rasmanis<br />
un Saulītis nolēma uz biļešu kasi iet pārmaiņus:<br />
vienu dienu viens, nākamo otrs un iegādāties biļetes<br />
abiem. Kādu dienu cilvēku pieplūdums stacijā bijis<br />
sevišķi liels, viņi abi paspēja iekāpt tajā pašā vagonā,<br />
tikai viens vagona priekšgalā, otrs – pakaļgalā.<br />
Vagons bija tik pilns, ka biļešu kontrolieris tikai ar<br />
grūtībām paspēja izspraukties vagonam cauri. Majoros<br />
viens no draugiem teicis: Vai nav savādi, ka vēl<br />
pēc tik daudziem gadiem Latvijā valda priekškaŗa<br />
laika krieviskā neuzticība! Es konduktoram teicu, ka<br />
mana biļete ir pie kunga vagona otrā galā, bet viņš<br />
tik neuzticīgi uz mani skatījās, it kā es gribētu viņu<br />
piekrāpt! Es taču neiešu blēdīties biļešu dēļ! Otrs atbildējis:<br />
Šoreiz taču bija tava kārta pirkt biļetes mums<br />
abiem! Es teicu konduktoram, ka mana biļete ir pie<br />
tevis! Abi priekšnieki bija atbraukuši uz Jūrmalu „par<br />
zaķi”.<br />
Darbinieki un lūgti viesi vakarā ieradās noklausīties<br />
koncertu. Visi uzveduma dalībnieki – orķestŗa mūziķi,<br />
arī diriģents Jānis Mediņš, ieradās frakās. Sōlisti, koristi<br />
un aktieŗi bija tērpušies svētku drānās, viens aktieris<br />
senlatviešu kaŗavīra tērpā. Gaisotne bija tikpat<br />
svinīga kā Nacionālajā operā valsts svētku aktā.<br />
1939.GADA 1.JANVĀRIS. Kādam bija ienākusi prātā<br />
jauka doma: visi Eiropas radiofōni varētu ievadīt<br />
jauno, 1939. gadu ar kopīgu Laimīga Jaunā gada<br />
novēlējumu katrs savā valodā. Šo priekšlikumu visur<br />
pieņēma, un radiofōni sadarbojās. Eiropas radiofōnu<br />
savstarpējā sazināšanās valoda bija franču, un radiofōnu<br />
darbinieku konferences Eiropā notika Francijā.<br />
Katras valsts radiofōns ieskaņoja Jaungada apsveikumu,<br />
tie visi tika sakārtoti alfabēta secībā. Eiropas<br />
radiofōni iekārtoja Jaungada dienā nepieciešamās<br />
raidlaika minūtes, lai pārraidītu kopīgo Jaungada<br />
sveicienu. Latvijas radiofōns aizsūtīja savu Jaungada<br />
novēlējumu visai pasaulei: Zemēm un tautām – lai<br />
laimīgs šis gads! Jaungada dienā aizturētu elpu klausījāmies,<br />
lai dzirdētu apsveikumu arī latviešu valodā,<br />
bet piedzīvojām lielu vilšanos. Kopīgais Jaungada<br />
novēlējums bija ieskaņots divās skaņuplatēs; Latvijas<br />
apsveikums bija otrās plates sākumā, taču tas skanēja<br />
kā tik tikko sadzirdama oda sīkšana, tā kā tikai<br />
mēs, latvieši, varējām nojaust, kam tur vajadzēja būt.<br />
Raidījuma organizētāji acīmredzot bija pamanījuši,<br />
ka skaņa ir ļoti klusa, un nākamais novēlējums jau<br />
bija vajadzīgajā skaļumā.<br />
VĪNES ASINIS. LR vadībai 1939.gadā Jūrmalā bija<br />
jāizplāno publiska vasaras koncertsezona. Tika nolemts<br />
uzaicināt kādu austriešu diriģentu, jo Johana<br />
Štrausa un citu izcilāko tā dēvētās „Vīnes mūzikas”<br />
komponistu darbu iejūtīgu atskaņošanu veicinātu<br />
diriģents, kuŗa dzīslās rit „Vīnes asinis”. Radiofōna<br />
direktors sūtīja uz Vīnes radiofōnu draudzīgas vēstules,<br />
taču atbilde vilcinājās. Pienāca jūnijs, bija pēdējais<br />
laiks pabeigt vasaras koncertu plānošanu, kad<br />
tika saņemta atbilde: diemžēl Vīnes radiofōns viesdiriģentu<br />
šogad uz Latviju sūtīt nevarēs...<br />
Pēteris Lūcis Oskara lomā filmā Zvejnieka dēls<br />
(1939)<br />
1938.GADA 18.NOVEMBRIS. LR bija jauna iestāde,<br />
jo pati neatkarīgā Latvijas valsts bija jauna! Tā gada<br />
rudenī, kad sāku strādāt LR, svinēja valsts 20 gadu<br />
svētkus. Bija sagatavots īpašs raidījums, kuŗā atskaņoja<br />
jaundarbu – kantāti Brīvības dziesma sōlistiem,<br />
korim, simfōniskam orķestrim, vīru runas korim.<br />
Tekstu sacerēja mūsu pašu dzejnieks Kārlis Baltpurviņš,<br />
mūziku komponēja Jānis Mediņš. Kantāti atskaņoja<br />
LR lielajā studijā, kur bija balkons klausītājiem.<br />
50
Change language