lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
iknedēļas TV raidījums. Ārlietu ministrijas speciālo<br />
uzdevumu vēstnieks Juris Audariņš paskaidro, kādēļ<br />
Latvija velkas astē: LV ekonomiskā vide, būdama lielā<br />
mērā orientēta uz Krieviju, neizjūt vajadzību pēc labi<br />
izglītotiem emigrācijas latviešiem. Tas, protams, atspoguļojas<br />
valdības programmā. „Lai nāk ar naudu,<br />
bet padomus patur ārzemēs”, ir nemainīgs augstu<br />
stāvošu politiķu uzstādījums pret emigrāciju. (re) (lz)<br />
Ē R M O T A S B Ū Š A N A S – Nez kādēļ grāmata<br />
Šūpo šūpuli: Kā apturēt tautas izmiršanu, kuras<br />
izplatīšanai par valsts līdzekļiem būtu jābūt obligātai,<br />
Latvijā nav dabūjama brīvā tirgū, tikai bibliotēkās<br />
un internetā – DELFI e-grāmatnīcā, portālā tautas forums.lv<br />
u.c.? ••• Gluži jocīgs liekas daļas latviešu<br />
sabiedrības sašutums par nu jau septiņus gadus ilgo<br />
un veltīgo LU rektoru lūgšanos Maskavas Valsts universitātes<br />
vadībai ļaut piestiprināt Jāņa Čakstes piemiņai<br />
plāksni pie viņa alma mater tolaik jurisprudences<br />
fakultātes ēkas, ņemot vērā faktu, ka Rīga gaida<br />
nu jau vismaz divreiz ilgāk uz pieminekli mūsu pirmajam<br />
Valsts prezidentam. Tajā pat laikā domnieki,<br />
kas pavisam nesen atzinuši Gļeba Panteļejeva mākslinieciski<br />
augstvērtīgo Kalpaka pieminekli Esplanādē<br />
par Rīgas pilsētai nenozīmīgu un tādēļ atteikuši<br />
līdzekļus tā uzturēšanai, ar mīļu prātu ir pušķojuši<br />
pilsētu gan ar Krievijas impērijas armijas virspavēlnieka<br />
Mihaila Barklaja de Tolli statuju, gan ar piemiņas<br />
Baltijas ceļš 1989.23.VIII<br />
plāksni Rīgas komandanta sievai un vienlaikus vienai<br />
no daudzajām Aleksandra Puškina lielajām mīlestībām<br />
un viņa dzejas mūzai, Annai Kernai, gan arī<br />
nesen (22.VIII) Kronvalda parkā atklāto pieminekli<br />
pašam lielkrievu šovinisma garā ievirzītajam, neapšaubāmi<br />
spīdeklim pasaules literatūrā, piešķirot tā<br />
montāžai un apkārtnes vērienīgai labiekārtošanai Ls<br />
2 067 (Rīgā, kā zināms, ir arī Puškina iela un viņa vārdā<br />
nosaukts licejs). Neraugoties uz „nomaļtautām”<br />
virsū gāztajām Maskavas samazgām, atsevišķi Rīgas<br />
ļautiņi jau it kā meklējot tīkamu vietu caram Aleksandram<br />
I. Liekas, nebūtu par ļaunu palūkoties pāri<br />
mūsu ziemeļu robežai – kad tur atskanējušas runas<br />
par Puškina daudz apdzejotā Pētera I statuju Narvā,<br />
Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips intervijā<br />
raidstacijai „Vikerraadio” (25.IX) kategoriski bildis,<br />
ka nav jāceļ absolūti nekādi pieminekļi caram, kurš<br />
iznīcinājis Narvu, Tartu un vēl citas Baltijas pilsētas.<br />
(re)<br />
L A T V I J Ā – Sakarā ar Baltijas Ceļa 20 gadu jubileju<br />
un tā laika lielo cīņu mutuļiem vispirms jāsauc<br />
atmiņā rindiņas no tolaik dziedātās baltiešu himnas:<br />
Trīs māsas no miega modušās, / Par sevi pastāvēt nāk.<br />
// Atmostas Baltija, atmostas Baltija, / Lietuva, Latvija,<br />
Igaunija! (..) Trys sesės iš miego kyla jau / Apginti<br />
savo garbės. // Bunda jau Baltija, bunda jau Baltija, /<br />
Lietuva, Latvija, Estija! (..) Et saatust ja elu kaitseda, /<br />
Foto: Aivars Liepiņš<br />
84
Change language