lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
deportācijās zaudēti tūkstoši jauno vīriešu,<br />
un rezultātā mūsdienu jaunie vīrieši ir izkauto<br />
vīriešu dēli, kurus uzaudzina sievietes<br />
(364). Viens no Repšes personāžiem, Amēlija,<br />
spriež: redz’, bez vīriešiem vīrieši izaug<br />
mīksteni kā pūpēži (Īkstīte, 127)<br />
Lūses piedāvātais redzējums grāmatas gaitā<br />
izkristalizējas pamazām. Autoru, kuru literāros<br />
darbus viņa izmanto politisko kolīziju<br />
analīzei un ilustrācijai, ir daudz, bet Lūses<br />
vada zvaigznes, šķiet, ir Andrievs Niedra (minēts<br />
37 reizes), Kārlis Zariņš, Anna Brigadere,<br />
Jānis Veselis, pa daļai arī Jānis Krēsliņš un,<br />
protams, Alberts Bels. Tie arī ir atkārtoti un<br />
visbiežāk citētie autori. Viņu darbos Lūse<br />
mērķtiecīgi meklē tekstus, kas atbilst viņas<br />
teorijai par padošanos liktenim kā iezīmīgāko<br />
nācijas īpašību. Ar šo tekstu palīdzību<br />
viņa it kā veido pretēju modeli, pati savu latvieša<br />
tēlu, brīvu no kolonizācijas uzspiestā<br />
zīmoga. Šāds cilvēks būtu neatkarīgs, stipru<br />
gribu, paļautos tikai pats uz saviem spēkiem,<br />
īsts Raiņa dzejoļa Pats prototips, kas nepadotos<br />
liktenim. Atkārtoti Lūse runā par neizglītotiem,<br />
pusinteliģentiem, par muļķiem,<br />
lētticīgiem un naiviem. Antitēze tiem būtu<br />
izlase. Bet izlase nav tauta. Un tauta grib<br />
izdzīvot. Padošanās liktenim nav tikai negatīva,<br />
jo tā ietver izdzīvošanas gribu, izturību,<br />
sīkstumu un zināmu gudrību – īpašības, kas<br />
varētu būt bijušas vitālas tautas pastāvēšanā.<br />
Ļoti iespējams, ka mums šādu izdzīvotāju bijis<br />
pārāk daudz, tādēļ Lūses grāmatā vesela<br />
nodaļa par kolaboracionistiem. Bet iespējams<br />
arī, ka mums vajadzīgi abi – cīnītāji un<br />
izdzīvotāji. Vajadzīga arī lielāka tolerance.<br />
Jautājumu, ko īsti Dace Lūse uzskata par<br />
ideoloģiski pareizi ievirzītu rakstnieku, vislabāk<br />
atbild viņa pati, raksturojot Kārļa Zariņa<br />
tēlotos cilvēkus, kas meklē jaunās valsts Latvijas<br />
sabiedrības orientāciju uz kaut ko kopīgu,<br />
šīs kopīgās sajūtas, kas var sublimēties<br />
iepriekšējo paaudžu tradīciju, tikumiskās<br />
stājas, ētisko vērtību restaurācijā un tad atrisināties<br />
vienotās politiskās nostādnēs (202).<br />
Jo ilgāk par Daci Lūsi domāju (un es esmu<br />
par viņu domājusi jau neveselīgi ilgi), jo vairāk<br />
viņa manā galvā pārveidojas pār tādu kā<br />
mītisku varoni, par kaut ko līdzīgu Lāčplēsim<br />
vai Augeja kūts mēzējam Herkulesam, kurš<br />
metas cīņā ar nesamērīgu pretinieku. Tieši<br />
Lūses izpratne par vārgo cerību, ka šis viņas<br />
grandiozais darbs varētu kaut ko saglābt vai<br />
radīt kādu radikālu pagriezienu, liek viņu apbrīnot.<br />
o<br />
Juris Šlesers<br />
DISTANCE TUVĪBĀ<br />
Zviedrijas zinātniece pēta diskursu<br />
par žīdiem latviešu literatūrā<br />
Emocionālā un sabiedriskā distance un de -<br />
hu manizācija – tiem pretim nacionālisms,<br />
kultūras mantojums, tautu izdzīvošana, sadzīvošana.<br />
Šie pavedieni mudžinās caur prātu,<br />
lasot un pārdomājot Reinš-Kampbeles<br />
(Anette Reinsch-Campbell) filoloģijas doktordarbu<br />
Tradition and Modernity / Images<br />
of Jews in Latvian Novels 1934-1944. 1 Publicētā<br />
abstraktā teikts, ka tas ir pētījums par<br />
žīdiem kā tie atspoguļojas latviešu romānu<br />
selekcijā, kas izdoti 1934.-1944. gadu periodā,<br />
un ka tradicionālais žīdu tēls tur izmainās<br />
modernizēšanās, nacionālisma un strauju<br />
politisku pārmaiņu iespaidā. 2<br />
Priekšvārdā autore pastāsta arī par sevi – pētījums<br />
veikts pamīšus ar apprecēšanos un<br />
trīs bērnu pasaulē laišanu. Šī Zviedrijas zinātniece<br />
ieprecējusies, jādomā, angliskas izcelsmes<br />
ģimenē – vīramāte Mabel Campbell<br />
palīdzot pieskatīt bērnus – bet pirms tam<br />
jau paspējusi diezgan pamatīgi ieaugt latviešos.<br />
Iemācījusies latviešu valodu, dzīvojusi<br />
Latvijā un ir tuvās attiecībās ar vairākiem<br />
prominentiem vidējās paaudzes latviešu literātiem<br />
Stokholmas un Upsalas universitātēs<br />
un jaunās Södertörn augstskolas Baltijas un<br />
Austrumeiropas studiju centrā. Šī tuvība ar<br />
latviešiem, kā arī tas, ka latviešu literatūra ir<br />
samērā jauna un pārskatāma, un žīdi ir labi<br />
pazīstami un daudz aprakstīti „otrie” daudzās<br />
Eiropas sabiedrībās un laikmetos, palīdzēja<br />
autorei izvēlēties un norobežot sava<br />
pētījuma tēmu.<br />
1. Anette Reinsch-Campbell. Tradition and<br />
Modernity/ Images of Jews in Latvian Novels 1934-<br />
1944. Stockholm: Stockholms universitet, 2008<br />
(Nr. 7 sērijā Acta Univeritatis Stockholmiensis –<br />
Stockholm Studies in Baltic Languages). 325 lpp.,<br />
pievienots CD.<br />
2. Tāpat kā apskatāmajā literatūrā (atskaitot 1940-<br />
1941), arī šajā rakstā konsekventi turos pie etnonīma<br />
žīds, nevis ebrejs vai jūds. Lūdzu lasītāju to pieņemt<br />
bez krievu okupācijas laikā ieviestās negatīvās<br />
pieskaņas.<br />
JG redakcijas loceklis Dr. Juris Šlesers, nesen beidzis<br />
ārsta praksi, kopā ar dzīvesbiedri, dzejnieci Maiju<br />
Meirāni (skat. 65. lpp.) dzīvo Bostonā, ASV.<br />
17
Change language