lasītāju vēstules - Jura Žagariņa mājas lapas

kas grib izzināt Rīgas vēsturi un iedziļināties
tās attīstības posmos, iesakāms
iegādāties Irēnas Bākules un Arņa
Siksnas Rīga ārpus nocietinājumiem.
Pilsētas plānotā izbūve un pārbūve
no 17.gadsmita līdz Pirmajam pasaules
karam. Latviešu (Bākule) un angļu
(Siksna) teksti ir atšķirīgi, tomēr autori
beigās nonākuši līdz identiskiem kopīgiem
secinājumiem. ••• Ilgvara
Veignera Latvieši Rietumzemēs 2. izd.
(978 lpp.), tāpat kā krietni plānākais
1.izd. (1993), čum un mudž no paviršībām,
kļūdām, pat dažādām muļķībām.
(vg)
TULKOJUMI – Tulkojumi, neskatoties
uz dižķibeli, turpina birt kā no pārpilnības
raga. Grūti uzskaitīt visus, tāpēc
ieskatam tikai interesantākie. Nobela prēmijas laureāta,
Ļeņingradā dzimušā Josifa Brodska (1940-
1996) dzeja pievilkusi dažādu paaudžu atdzejotājus
– Amandu Aizpurieti, Pēteru Brūveri, Liānu Langu,
Māri Melgalvu, Jāni Rokpelni, Kārli Vērdiņu, Raimondu
Briedi, Jāni Vādonu, Arvi Vigulu u.c. Tagad izdota
Brodska divvalodu izlase, sākot no pirmajiem dzejoļiem
50. un 60.gadu mijā un beidzot ar 90.gadu darbiem.
••• Ukrainas vēstnieka Rīgā Raula Čilačavas
sastādītajā 400 lpp. biezajā ukraiņu dzejas antoloģijā
Vējš no Ukrainas mūsu ievērojamākie dzejnieki
latviskojuši 91 vārda meistaru. ••• Lielu nozīmi
uz 20.gs. filosofiju, socioloģiju, kultūru un politiku
atstājuši Makss (Max) Horkheimers (1895-1973) un
Teodors (Theodor) Adorno (1903-1969). Viņu kopīgi
uzrakstīto darbu Apgaismības dialektika: Filosofiski
fragmenti (tulk. Ivars Ijabs) laiž klajā „Laikmetīgais
mākslas centrs”. ••• Afgāņu izcelsmes ASV ārsta
Hāleda Hoseinī (Khaled Hosseini) romāns Pūķa ķērājs
(The Kite Runner, 2003 – tulk. U. Sīlis) vairākus
gadus atradies pasaules ietekmīgāko un visvairāk
pirkto grāmatu sarakstu virsotnēs, tulkots 40 valodās,
un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 12 miljoni
eksemplāru. ••• Katram cilvēkam ir eņģelis autors,
benediktiešu abatijas pārvaldnieks un garīgais
padomdevējs Anselms Grīns (Anselm Green) sarakstījis
ap 200 grāmatu, kas pasaulē pārdotas vairāk
nekā 14 miljonos eksemplāru. ••• Latvijā plašu
piekrišanu ieguvušās Fellouzas (Virginia M. Fellows)
Šekspīra kods (The Shakespeare Code, 2000 - tulk.
Z. Rozenberga) ir analītisks un lielākoties dokumentāls
darbs, kura vēsturiskais fons ir 17.gs. Anglija; redzamākās
figūras - Elizabete I, filozofs un valstsvīrs
Bēkons (Francis Bacon), grāfs Roberts Devero u.c. leģendāras
personības. ••• Vecu vecajam tematam
par cilvēku vēlmi mīlēt un tikt mīlētiem veltīts Outsas
(Joyce Carol Oates) romāns Niagara (no angļu tulk.
Agnese Mortukāne). ••• Filosofs Alehandro (Alejandro)
Bariko abos vienā sējumā iekļautajos darbos
Hēgeļa dvēsele un Viskonsinas govis un Bēgošais
ģēnijs (no itāļu tulk.Dace Meiere) cenšas atbildēt uz
jautājumiem: Kādus sliekšņus mūzikas vēsturē pārkāpa
svētais pirmmoceklis Bēthovens? Ko Rosīni dara
ar laimes jēdzienu? Kāpēc jaunietis, kuram Šopēns
patīk labāk nekā U2, būtu uzskatāms
par mierinājumu sabiedrībai? •••
„Jumava” izdevusi pirmo erotiskā žanra
romānu tās vēsturē – Darijas Šaronas
grāmatu Marķīzes krustmeita (no vācu
tulk. Sinda Krastiņa). (vg)
P A R K R I T I K U , D Z E J O Ļ I E M ,
T R I M D U , E T C . – Literārā žurnāla
Wasafiri aptaujā par izcilākajiem romāniem
pēdējos 25 gados atzīti Nobela
Prēmijas laureāta, kolumbieša Markesa
(Gabriel García Marquez) Cién años
de soledad (Simts vientulības gadi) un
Vladimira Nabokova Lolita, kam seko
vēl 19 citi. ••• Upsalā ir tāds anatomiskais
teātris no veciem laikiem, kur
taisīja tādas izrādes: skatītāji, studenti
sēdēja apkārt un vidū viens ķidā to līķi
– un es iedomājos, ka trimda ir tas līķis un es esmu
tas, kas viņu ķidā un velk ārā visādas lietas dzejas
formā – tā atbild dzejnieks Juris Kronbergs uz savas
amata māsas Ingmāras Balodes jautājumu ¼ satori
intervijā (2009.12.VIII): Kāpēc jaunākajā izlasē tu
sevi tik ļoti saisti ar trimdu? Bet uz jautājumu, vai
trimdā bijis iespējams sekot līdzi gan pasaules, gan
Latvijas literatūrai: No Latvijas jau tobrīd nekā daudz
nebija. „Karogs” un „Literatūra un Māksla”. Es tos lasīju
un pamazām iepazinu, kurus autorus ir vērts lasīt,
kuriem neķerties klāt. Dzejai īpaši sekoju līdzi. Bet
daudz vairāk tomēr lasīju pasaules dzeju zviedru un
angļu valodā. Man laimējās ar to, ka Stokholmā bija
tik dzīva literāra vide. Mēs ar Pāvilu Johansonu bijām
sākuši rakstīt dzeju zviedru valodā. Reiz mēs nospriedām
– kāpēc gan nevarētu arī latviski kaut ko rakstīt?
Pāvils teica, ka viņa mamma [Veronika Strēlerte]
rakstot dzeju, varētu kaut ko pielabot. Nu, iedevu
dzejoļus Pāvila mammai, un viņa ļoti uzmanīgi izlasīja,
un priecājās, ka var arī citādi rakstīt. Bieži tikāmies
arī ar Ri chardu Rīdzinieku (jeb Ervīnu Grīnu) – ar viņu
mums bija arī bieži dzejas lasījumi pa telefonu. (..)
Protams, bija Andrejs Irbe un „Daugavas” izdevniecība,
bija valodniece Velta Rūķe-Draviņa, kura gribēja,
lai es ar valodniecību nodarbojos. Man latviskā jaunieša
ikdiena bija bagātīga. Pamodos tā ap pusdienlaiku,
gāju parunāties ar Irbi uz Galveno statistikas
pārvaldi. Kamēr viņš ēda pusdienas, spriedām par literatūru;
tad aizšļūcu pie Dagnijas Šleieres uz izdevniecību;
kad pulkstenis sāka tuvoties pieciem, zināju
– Ervīns Grīns beidz darbu – tad mēs abi dzērām alu
vai viskiju, un tad jau pulkstenis tuvojās desmitiem
un tad varēja aizbraukt pie Pāvila... ••• Journal
of Baltic Studies 40/2(2009.VI) publicējis plašu (lpp.
215-243) Rolfa Ekmaņa apcerējumu „Harmonizer
of Disharmony: Latvian Poet and Editor Māris Čaklais”.
Autors pamatīgi analizējis dzejnieka un redaktora
Čaklā daiļradi un viņa lomu Latvijas kultūras atsvaidzināšanā,
kopš 60.gadu vidus – pēc 20 gadu
ilgā staļiniskā sastinguma. Ekmanis ietver Māri Čaklo
dzejnieku „dižajā astotniekā” (great octet) kopā ar
Imantu Auziņu, Vizmu Belševicu, Laimu Līvenu, Vitautu
Ļūdenu, Jāni Peteru, Ojāru Vācieti un Imantu
Ziedoni. Okteta dalībnieki, liek saprast Ekmanis, tai
79