lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
lasÄ«tÄju vÄstules - Jura ŽagariÅa mÄjas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Pāvils Ieviņš<br />
DARBS LATVIJAS RADIOFŌNĀ<br />
1938-1944<br />
1937. gadā biju beidzis obligāto kaŗadienestu Latvijas<br />
armijā un nākamā gada pavasarī atsāku pārtrauktās<br />
tiesībzinātnes studijas. Jēkabs Rasmanis, kas<br />
arī Latvijas Universitātē bija studējis tieslietas, man<br />
pavēstīja, ka Latvijas radiofōnā, kādam darbiniekam<br />
aizejot, radusies vakance, un man ir iespēja dabūt<br />
darbu. Nolēmu šo izdevību izmantot. Latvijas radiofōns<br />
toreiz mitinājās galvenā pasta ēkas trešā un<br />
ceturtā stāvā, ar ieeju no Krišjāņa Barona un Radio<br />
ielas stūŗa. Bija jāuzraksta lūgums Latvijas radiofōna<br />
[turpmāk: LR – red.] direktoram pieņemt mani darbā<br />
un jāiesniedz dzīves apraksts. 1938.11.V ierados radiofōnā.<br />
Tā bija saulaina diena – gaišs sākums manas<br />
dzīves nākamam posmam. Pasta-telegrafa galvenajā<br />
ēkā lifta nebija. Uzkāpu trešā stāvā, kur pie durvīm<br />
bija plāksne: Latvijas radiofōns. Iegāju priekštelpā,<br />
tur atradās garderobe, kur darbinieki un apmeklētāji<br />
atstāja savas virsdrēbes. Te pie galdiņa sēdēja garderobists,<br />
viņš mani aizvadīja uz Vispārīgo nodaļu. Lielā,<br />
gaišā telpā te strādāja astoņi jauni cilvēki, arī mans<br />
nākamais priekšnieks, nodaļas vadītājs Jēkabs Rasmanis.<br />
Viņš mani iepazīstināja ar Vispārīgās nodaļas<br />
darbiniekiem. Mēs visi sarokojāmies. Vispārīgajā nodaļā<br />
strādāja arī man pazīstamais tautsaimniecības<br />
students Kārlis Baltpurviņš, kas bija vecākais darbvedis.<br />
J. Rasmanis ieveda mani direktora kabinetā un<br />
iepazīstināja ar LR direktoru Arvedu Smilgu. Viņš<br />
bija slaids, sirms kungs, runāja klusā, ļoti laipnā balsī.<br />
Tajā pašā dienā mani pieņēma darbā.<br />
Tiesībzinātnes studijās man bija nepieciešamas vācu<br />
valodas zināšanas, jo Latvijas Universitātes romiešu<br />
tiesību profesors Benedikts Frēze bija vācietis, viņš<br />
lasīja lekcijas un eksaminēja vācu valodā. LR personālaptaujā<br />
biju ierakstījis, ka protu vāciski gan runāt,<br />
gan rakstīt. Šo valodas prasmi tūlīt dabūju izmantot:<br />
mans pirmais darbs bija izstudēt vācu aģentūras<br />
STAGMA (Staatlich genehmigte Gesellschaft zur<br />
Verwertung musikalische Urheberrechte) statūtus<br />
– šī iestāde iekasēja daudzu vācu un cittautu komponistu<br />
autorhonorārus. Latvijas radiofōnam bija svarīgi<br />
iepazīties, kā autortiesības tiek ievērotas Vācijā.<br />
Šis darbs bija samērā neinteresants, bija jāpierod pie<br />
vācu terminoloģijas. Vairākiem vācu terminiem man<br />
vajadzēja izgudrot aptuveni atbilstīgus nosaukumus<br />
latviešu valodā. Vācu formālā likumu un noteikumu<br />
valoda palaikam bijusi sarežģīta, it kā vadoties no<br />
principa: kāpēc izteikt vienkārši, ja var sarežģīt. Mēs<br />
sēdējām katrs pie sava galda un darījām savu darbu.<br />
Reizēm no blakusistabas, sava darba kabineta, ienāca<br />
nodaļas vadītājs Jēkabs Rasmanis. Viņš klusinātā<br />
balsī, lai netraucētu darbiniekus, paskaidroja kādam<br />
darāmo un saņēma paveikto. Darba dienai beidzoties,<br />
darbinieki, dodoties mājās, cits no cita atvadījās,<br />
sarokojoties. Jau no pirmajām dienām man par LR radās<br />
ļoti labs iespaids. Sākumā biju biroja darbinieks<br />
un strādāju tikai atsevišķas dienas nedēļā, algu man<br />
izmaksāja par nostrādātām stundām.<br />
JĒKABS RASMANIS, Vispārīgās nodaļas vadītājs, bija<br />
iesācis strādāt jau 1928. gadā, sākumā par darbvedi,<br />
pēc tam par ziņotāju. 1936. gadā viņš beidza<br />
studijas Latvijas Universitātes tiesībzinātnes nodaļā,<br />
iegūdams kandidāta gradu, ko vēlāk pārdēvēja par<br />
maģistra gradu. Pēc tam viņš turpināja studijas Tautsaimniecības<br />
nodaļā. Tanī laikā universitātēs vēl nebija<br />
atsevišķas nodaļas uzņēmumu vadībai, bet pēc<br />
Rasmaņa paša stāstītā sapratu, ka viņš bija studijas<br />
turpinājis, lai iegūtu profesionālas zināšanas tieši šinī<br />
nozarē, jo tās viņa darbā LR bija sevišķi svarīgas. Precīzi<br />
analizējot katru darbu, bija iespējams izplānot<br />
un aprēķināt, cik cilvēku vajadzīgs, lai visu padarītu<br />
pareizi un laikus. LR vadība centās izpētīt katra darbinieka<br />
dotības, spējas, talantus, enerģiju, vēlēšanos<br />
strādāt. Draudzīgā gaisotne un priekšniecības laipnā<br />
attieksme pret darbiniekiem, biedriskums darbinieku<br />
starpā tika veicināti, apzinoties, ka apmierināts darbinieks<br />
strādās labāk. Rasmanis izstrādāja likumprojektu<br />
par radiofōniju, radiosatiksmi, piedalījās Latvijas<br />
autortiesību likuma izstrādāšanā un publicēja rakstus<br />
par šiem tematiem. Viņš bijis Latviešu konversācijas<br />
vārdnīcas un vēlāk Latvju enciklopēdijas līdzautors.<br />
Pāvils Ieviņš<br />
Ievietojam Pāvila Ieviņa kultūrvēsturiski nozīmīgās<br />
atmiņas visā pilnībā ar minimāliem redakcionāliem<br />
labojumiem un autora lietotajā pareizrakstībā noskaņojuma<br />
jeb gaisotnes labākai atspoguļošanai. Par<br />
lielu daļu no ilustrācijām JG redakcija pateicas Rakstniecības,<br />
teātra un mūzikas muzeja (RTMM) Galvenā<br />
krājuma glabātājai Annai Eglienai un speciālistei<br />
digitalizācijas jautājumos Solvitai Puķītei (Rīgā, Pils<br />
laukumā 2).<br />
Foto: Rasma Gundega Ieviņa
Change language