Antoloģijas Dzejas un sejas: Latviešu dzeja svešumā („Grāmatu Draugs”, 1962) veidotāji (no kr.): Linards Tauns,Ēriks Raisters, Teodors Zeltiņš, Gunars Saliņš, Vītauts Kalve (Zeltiņa mājoklī Īstoranžijā / East Orange, 1961).Jānis Krēsliņš, Sr.SENO LAIKUDRAUDZĪBĀSavā dzejā Gunars Saliņš svin visu dzīvīgo,skaisto, pirmatnīgo, visu lietu un dzīvā kopsakarīgumu.Pasaules daiļumu viņš slavēaugļos, ziedos, sievās un draugos. Un šaispašos veidolos viņš slavē mīlestību, dzīvībasnezudību un varenību, vienreizīgumu. Pasauleskrāšņums ir tik bezgalīgs, ka ir žēlabaspar īso laiku, kas dots mums to baudīt.Tādēļ šis krāšņums ir intensīvi jāsvin, jāgodā,gandrīz sengrieķisko mistēriju veidā.Ar pagāniskām ermoņikāmun ģitārēm un visu ko –un augļiem, sieru, maizes rikām,un vīnu ragos saldākomēs uzradāmies vienā telpāar eņģeļiem, kad svētki bij,un alelūjā vienā elpātur dziedājām līdz pusnaktij.Apjaušot visa esošā nīcīgumu, dzejnieks gribapliecināt arī savas alkas pēc mūžīgās dzīvošanas.No nāves ir jāglābjas to svinot, tā navjānolād, jo tā ir nenovēršamība, gandrīz vaiprieki, ja arī baigi prieki, viena no lielās metamorfožuķēdes locekļiem, viena no lielāmmistērijām.Mēs bijām tajās bērēs,kur laiku nepatērēar atvadām un niekiem,bet tik ar nāves priekiem.Šai saulē, Saliņš saka, no nāves varas paglābjtikai noburtība, ko dod mīlestība un dzeja:tikai noburtība var paglābt mūs no nāves, joJāizdziest zvaigznei / un ziedam / un tādēļmīlam / un dziedam.Vai pati galvenā tēma Saliņa dzejā ir pārvērtības,visa dzīvā, nedzīvā mainīšanās, savstarpējasakarība, radniecība un plūsma.Saliņa dzejā no viņa sejas aug zāle, no padusēmbērzi un meijas, viņa sievas pārvēršasaugļos, tajos pārvēršas viņš pats:Un pilniem klēpjiem meitas tevi nesauz visām debess pusēm dārzā prom –līdz apklusdamas tumsā ieaugaar tevi ķiršos, ābelēs un ogulājos.Pārvērtību ķēdēs šīspasaulīgās beigas ir saplūšanaar zemi, kas jau notiek pamazāmdzīvojot: Aizvien vairāk un kairāk tu līdzinieszemei. Galējas beigas reizē ir jauns sākums,jo, kad saplūšana ar zemi ir notikusi,dzejnieks izsaka vēlmi: no maniem māliem /Dievs lai pīlītes taisa / un iepūš viņās / dziesmuno zila gaisa. Dzejnieks tic dziesmas undzejas, un reizē arī savai mūžīgai dzīvošanai,un viņš tic,ka mīlā zeltainiem locekļiemun ar dārziem un pilsētām savijušies,mēs pārdzīvosimmūsu dvēseļu bojā eju.Šī Saliņa pārliecība ir arī viņa apbrīnotā vācudzejnieka Rilkes kredo, kura dzejoli „SonetsOrfejam” viņš ir pārtulkojis:Tam pieminekli neceliet. Vien rozeik gadus viņa piemiņai lai zied.Jo tas ir Orfejs. Viņa metamorfozeno lietas lietā. Velti neminietpēc citiem vārdiem. Atkal un arvienuir Orfejs te, kas dzied. Viņš nāk un zūd.Vai nav jau daudz, ja viņš par pāris dienuvar pie mums ilgāk nekā roze būt?Ai, kā tam jāpazūd, jums jāapjauš!Un kaut tam pašam bail bilst vārdu to, kasšīs pasaulīgās esmes loku lauž,viņš ir jau tur, kur vēl neviens nav bijis.Vairs liras spraišļi nenospiež tam rokas.Un pārkāpdams viņš ir jau paklausījis.Piemiņas vārdi dzejniekam Gunaram Saliņam, nolasīti2010.3.VII pēc atvadu dievkalpojuma latviešu luterāņuSalas baznīcā Longailendā. Šo rindu sākotnējā versija irfragments referātā (1968) par Saliņa krājumu Melnā saule(1967). J.K.16
Uldis BērziņšGUNĀRA SALIŅAMOTĪVS. OGLENO CIKLA „BIBLIOTĒKA OSTMALĀ”Kas varēja pateikt, ka desmitiem garugadu šī ausīs mums jūŗā?Manhatana un mana celle, zem logadiļļu da omāru elle, līksmes untvīksmīgo bifšteku Magadana! Ik rītumums līdz mākoņiem jāstaipa kakli. Kāmelleņoga, kā ogle, kā bārtuŗasmaidīgais mūlis, kā šamaņa lietussargssviedrainā jūlija pūlī šī atkal man uzlēksgardīņu staklī, vai acīm jūs akli?Platons teicis, ka Krēsliņš dersēdēšanai, bet nesēž pats. Uz redzi nu,vecais, tu dzimtenē gan būtu pasēdējis!Te – nederi sēdēšanai, līdz pat sirmampakausim rokrakstiem nokrauts. Zelts,kāds nu kurss dzejnieku zobu da zobenubiržā? Sukas vietā beržu arrādītājpirkstu. Atkal ausīs meln zēnībaskokle, kādas stundas pirms saules nākjūŗa un pasauc atpakaļ.2010Priecājos būt kaut tādā veidā vēl reizi ar Gonku pieviena galda. Nuja – „vēlreiz”... Patiesībā tikai otro reizi.Pamodos mazā gaismiņā, uztusnījos augšā, kautkas uznāca – atcerējos, kā Jānis Liepiņš rāda manMelno sauli un saka, latviešiem esot Amerikā savsliels dzejnieks, viņam – Nāzima Hikmeta elpa utt.Bet atstāj no vārda tikai „G.” – tā citiem, kuru „motīvi”šajā ciklā. Jā, Cedriņpēteris uzreiz noreaģēja –Gunars ar tak īso! Es par to garumzīmi no rīta biju iedomājies,bet paliku pārliecībā, ka to vajaga. Laikamjau tomēr daudzi izrunā Gonkas vārdu ar garo, sevišķimūskrastā.u.Sniedze RuņģeAUSA JAUNS RĪTSGunaram SaliņamIztrūkusies pagriezos,griezos pie loga vēsā stikla vaigaaiz kura gaisa gaišs un starojošs dārzsViss kā jau pa vecamausa jauns rītsvīterojot un ziedot uz nebēduausa jauns rītsNe bēdu,bet līksmi es jūtu,Beidzot, tu, izģērbies kailsmeties paradīzes dārziņāMet nost tās novalkātās drānas!sen izsāpētās sāpes & ilgasMet piemalas visu taupīto,krāto!Šī pasaule pilna šauru krātiņu un ārprātuTavsaugums tevi pametīs?Tavi mīļie paliek aiz?Aiza.Lai…lai…laid vaļā…laidies lapās, Gunarun neatskaties.2010.18.VIGlenridžā (Glen Ridge) 70. gados. No kr.: Laila Saliņa, Agnis Kaugars, Sniedze Ruņģe, Gunars Saliņš.17
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 4, ISSUE 263WINTER 201
- Page 4 and 5: GunarsSaliņš1924-2010VītenēKam
- Page 6 and 7: Idiot,brīnišķais idiot!Mostos.Kl
- Page 9 and 10: Un sajūtu arī aizvien kairāk un
- Page 11 and 12: Ar laiku manā dzīvē nāca pārma
- Page 13 and 14: Rita Liepa, rakstnieks Jānis Klāv
- Page 15 and 16: Dīvaini daudzus gadus, kā kādā
- Page 17: Pelēka Ņujorkas janvāra diena, c
- Page 22 and 23: Linda Treija. Bārs (zīmējums dek
- Page 24 and 25: kādu gabaliņu laikmeta, gan tiem,
- Page 26 and 27: Tekstos Kurts skicē cilvēku attie
- Page 28 and 29: sarakstīta pāri par 200 rindu gar
- Page 30 and 31: Bruno Saulītis kā pozitīvu min f
- Page 32 and 33: atjaunošanas viens no pirmajiem un
- Page 34 and 35: niecības ES telpās vairāki promi
- Page 36 and 37: Linda Treija. Vientuļais putns (Ba
- Page 38 and 39: „kafetērijas” stila vēstures
- Page 40 and 41: Juris ŠlesersGAISMA TUMŠAJĀPUSGA
- Page 42: Apmēram puse fotogrāfiju attēlo
- Page 45 and 46: Jānis Kalmīte. Abstrakcija. 1976.
- Page 47 and 48: savas intereses...hobijus, vecākus
- Page 49 and 50: Altgargieši angļu avīzē 1945. g
- Page 51 and 52: Arvīds Šefanovskis (1955)Maizīti
- Page 53 and 54: Karolīna Anna Dakša (1899)Vecāk
- Page 55 and 56: Valentīns Kaizers (1932-1996)Kaut
- Page 57 and 58: INTERVIJALINDA TREIJAATBILD SARMAIM
- Page 59 and 60: Linda Treija. Sēžot uz atmiņu la
- Page 61 and 62: LASĪTĀJU VĒSTULESPieminēšanas
- Page 63 and 64: eidzas ar 1979. gadu. Solīts turpi
- Page 65 and 66: DAŽOS VĀRDOSMŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠ
- Page 67 and 68: apbēdināt daudzus „vecmodīgus
- Page 69 and 70:
izmisīgas lejupslejas gados. Ar to
- Page 71 and 72:
pārdot savu pirmdzimtību (Krasti
- Page 73 and 74:
zem garā, katoliskā paltraka būt
- Page 75 and 76:
vadīt. Citi satiksmes līdzekļi,
- Page 77 and 78:
Lūcija Ķuzāne 10 lpp. ievadā st
- Page 79 and 80:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5