Linda Treija. Bārs (zīmējums dekorācijām izrādei Homo Novus 2007)Akvarelis, zīmulis, papīrs. 29,2 x 20,3 cm
Ingmāra BalodeBĀKAS UNNAKTSSARGI VAIVIENKĀRŠI SKAISTICILVĒKITas, kas vienmēr atrodas lielas personībasklātbūtnē, ir mēroga sajūta.Kurts FridrihsonsPar mums kaut ko jēgpilnu, domājams, spēspasacīt tie, ar ko mēs pēc būtības būsimrunājuši. Jācer, ka šis tas no tviterī „iemestā”un blogos paustās domas, vārdi, sacīti„draugiem un pazīstamiem”, spēj radīt sarunupamatu arī mums, šobrīd rakstošajiemun šobrīd gleznojošajiem.Kur meklēt mākslinieka – domātāja pēdas?Runājot par mākslinieku, kam, kā noprotams,dalīšanās idejās ar līdzcilvēkiem bijisviens no esamības piepildījumiem līdzāsmākslai, – viņu var meklēt un atrast cilvēkosun bildēs. Latvijas kultūras kanonu veidošanair pabeigta, Kurta Fridrihsona tajā nav, jotur acīmredzami ir par maz vietas. Šāda, formāli-informatīviemmērķiem darināta „pēctelpa”gan nebūtu, jādomā, dinamiskai personībaipiemērotākā; tādēļ jo svarīgāks šķietfakts, ka lasītāji var sastapties ar Kurtu Fridrihsonupiezīmēs, vēstulēs, gleznās. Jaunākāno tikšanās vietām: Gundegas Repšes veidotāun „Dienas Grāmatas” izdotā Mala. Tārakstīja Fridrihsons (2010) ir pieejama kopšgada sākuma. Par šo grāmatu recenzija īstinav iespējama: dienasgrāmatas taču nerecenzē,vēstules – tāpat. Uz vēstulēm aizvadītajāgadsimtā pārlieku bieži attiekusiescenzūra, un Kurta Fridrihsona vēstules, kasveido lielāko grāmatas daļu, nav izņēmums;mazās norādes, ko viņš sievai Zentai sniedzvēstulēs no apcietinājuma (piemēram – 78.lpp.: Ja kāds bez Tevis lasīs šo vēstuli, man,bez šaubām, gribētos viņam nodot sveicienuun pateikt, ka manās vēstulēs īstenību atrastir uzdevums, kas nepadodas atrisinājumam.1954.24.III), saīsinājumi, piebilde, katagad var rakstīt arī latviski – tas viss apliecina,ka mākslinieks rakstījis, apzinoties, kaviņa lūgumi, bēdas, kaislības – viss var tiktun tiek pakļauts apskatei. Apcietināta domātājavēstules ir pavisam citādas, nekā brīvadomātāja vēstules, un tomēr šķiet, ka Kurtavēstules pārsniedz domas brīvības robežastūkstoškārt vairāk, nekā jebkurš ap to pašulaiku Rīgā iznācis raksts par mākslu vai izdošanupieredzējis dzejas krājums. Kas notiekcitviet, kamēr Kurts Fridrihsons dzīvotrešo apcietinājuma gadu? Kā vēsta parocīgālatviešu literatūras hronika (RaimondsBriedis, red. Latviešu literatūras hronikas sastatījumāar notikumiem pasaulē un Latvijā.2. sēj. Rīgā: Valters un Rapa, 2006), Alžīrijasāk atbrīvoties no Francijas varas, Francijānomirst Anrī Matiss; ASV sākas regulāraskrāsainās TV pārraides, Latvijā tiek izveidotaLPSR Valsts drošības komiteja, Hemingvejssaņem Nobela prēmiju. Hemingveja portretuFridrihsons izstādīs savā pirmajā personālizstādēpēc atgriešanās, 13 gadus vēlāk. Kurtsvairakkārt vēstulēs sūdzas, ka sieva Zenta atrunājusies,ka neesot daudz ko stāstīt parnotiekošo Rīgā, jo tas neesot nekas interesants;tam ir jābūt interesantam, jo tas notieknosacītā, ierobežotā „brīvības” pasaulē;ja reiz tik daudz domu, apgalvojumu, atradumuun gleznu ir ieslodzītā Kurta ikdienā– kā gan rīdzinieku ikdiena drīkstētu būt notikumiemnabagāka? Par to domājot, protams,ir žēl, ka publicētas tikai vienas pusesvēstules. Taču jaušams arī, ka, abpusēju sarakstipublicējot, dzīve starp adresātu mītnēmliktos daudz sāpīgāka, nekā tas ir Kurtarakstītajā un nekā vēsta viņa nerimtīgā, atkalun atkal atgūtā pacietība – gaidīt ieslodzījumagalu.Man Kurta Fridrihsona vēstules un piezīmes(1983, 1990-1991, kā arī atsevišķa, fragmentēta,bet spilgta sadaļa ar dažādu gadupiezīmēm) nešķiet lasāmas kā stāsts vai biogrāfijasdaļa, vai ieskats mākslinieka privātajādzīvē – tātad grāmatas sakārtotājas GundegasRepšes ievadā ieskicētais mērķis, kādaišai grāmatai ir jābūt, ticis īstenots. LasuMalu (arī 80. gados tapuša akvareļa nosaukums),pirmkārt, kā drosmīgu, izsmalcinātuapliecinājumu, ka uzdot lielus jautājumusun dalīties ar tiem nav tikai rakstnieka vaifilozofa darbs, bet bagātas cilvēka personībasnepieciešamība. Tāpat kā šaubas, tāpatkā atzīšanās savā vājumā, kas reizēm prasalielu drosmi. Domāju, ka zināmu drosmi prasaarī izvēle: uzņemties atbildību par otra cilvēkadomu publiskošanu, viņam klāt neesot.Šajā ziņā man grāmata šķiet ārkārtīgi izsvērta;nekādu lieku paskaidrojumu vai komentāru,nekādas jaunuzjaukta toņa pludināšanasvirsū māksliniekam, kurš savus daudzveidīgospašportretus gan rakstos, gan zīmējumosdarinājis pats. Salikšana vienkop var būtatstāta pārējo ziņā. Man šķiet, ka grāmatanākusi īstajā laikā, lai atgādinātu par sarunuun mākslinieka pašizpratnes nepieciešamībuun ļautu pabūt kopā ar Kurta Fridrihsonadomām gan tiem, kas ar viņu dalījuši21
- Page 2 and 3: VOL. LVI, No 4, ISSUE 263WINTER 201
- Page 4 and 5: GunarsSaliņš1924-2010VītenēKam
- Page 6 and 7: Idiot,brīnišķais idiot!Mostos.Kl
- Page 9 and 10: Un sajūtu arī aizvien kairāk un
- Page 11 and 12: Ar laiku manā dzīvē nāca pārma
- Page 13 and 14: Rita Liepa, rakstnieks Jānis Klāv
- Page 15 and 16: Dīvaini daudzus gadus, kā kādā
- Page 17 and 18: Pelēka Ņujorkas janvāra diena, c
- Page 19 and 20: Uldis BērziņšGUNĀRA SALIŅAMOT
- Page 24 and 25: kādu gabaliņu laikmeta, gan tiem,
- Page 26 and 27: Tekstos Kurts skicē cilvēku attie
- Page 28 and 29: sarakstīta pāri par 200 rindu gar
- Page 30 and 31: Bruno Saulītis kā pozitīvu min f
- Page 32 and 33: atjaunošanas viens no pirmajiem un
- Page 34 and 35: niecības ES telpās vairāki promi
- Page 36 and 37: Linda Treija. Vientuļais putns (Ba
- Page 38 and 39: „kafetērijas” stila vēstures
- Page 40 and 41: Juris ŠlesersGAISMA TUMŠAJĀPUSGA
- Page 42: Apmēram puse fotogrāfiju attēlo
- Page 45 and 46: Jānis Kalmīte. Abstrakcija. 1976.
- Page 47 and 48: savas intereses...hobijus, vecākus
- Page 49 and 50: Altgargieši angļu avīzē 1945. g
- Page 51 and 52: Arvīds Šefanovskis (1955)Maizīti
- Page 53 and 54: Karolīna Anna Dakša (1899)Vecāk
- Page 55 and 56: Valentīns Kaizers (1932-1996)Kaut
- Page 57 and 58: INTERVIJALINDA TREIJAATBILD SARMAIM
- Page 59 and 60: Linda Treija. Sēžot uz atmiņu la
- Page 61 and 62: LASĪTĀJU VĒSTULESPieminēšanas
- Page 63 and 64: eidzas ar 1979. gadu. Solīts turpi
- Page 65 and 66: DAŽOS VĀRDOSMŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠ
- Page 67 and 68: apbēdināt daudzus „vecmodīgus
- Page 69 and 70: izmisīgas lejupslejas gados. Ar to
- Page 71 and 72:
pārdot savu pirmdzimtību (Krasti
- Page 73 and 74:
zem garā, katoliskā paltraka būt
- Page 75 and 76:
vadīt. Citi satiksmes līdzekļi,
- Page 77 and 78:
Lūcija Ķuzāne 10 lpp. ievadā st
- Page 79 and 80:
Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
Change language