Uldis Briedis. No omoniešu lodes nogalinātā Roberta Mūrnieka bēres 1991.19.I.No sērijas Pirms 20 gadiem.
LASĪTĀJU VĒSTULESPieminēšanas laiks. Bija ap ziemas, ir atkal ap vasarassaulgriežu laiku. 2. Meža kapos zemē guldījaOlafa Stumbra urnu. Nu Gunars [Saliņš] steidzaspievienoties lielajai saimei viņsaulē. Nāk prātā, kaviņš varētu tur debesu ķēķī atvērt Miglas krogu, untad jau būtu gandrīz vai jāapskauž tā dzīvīte pēcdzīves. Mums atliek pieminēt un cerēt, ka būs vēlkāda brīva vietiņa pie letes. Ņujorka gan laikam šaisaulēpaliks neapmežota ••• JG260 – pamatīgsnumurs! Paldies! Pie manas īsbiogrāfijas (74. lpp.)derētu daži precizējumi. Savā veidā jau biju viens noJG dibinātājiem, bet precīzāk ir, ka JG dibināja ALJAsvalde, kad nolēma pārtraukt Rakstus un sākt jaunužurnālu, kam tai brīdī nebija nosaukuma. Mani iecēlapar pirmo atbildīgo redaktoru un vairāk vai mazākatstāja savam liktenim. No aprīļa, kad nolēma pārtrauktRakstus un izdot jaunu, līdz septembrim, kadtam bija jāiznāk, bija četri mēneši! Par to esmu rakstījispašsarunā 100. numurā, arī par to rakstīts AivaraRuņģa brošūrā Jaunā Gaita: Stāsts par žurnāla tapšanuun sākuma gadiem. Katrā ziņā bez Aivara iesaistīšanāsarī nezin, vai kas būtu sanācis. Bet mana loma,ja pirmā redaktora tituls nebūtu piemērots, precīzākbūtu – „viens no pirmajiem JG veidotājiem”. Tai pašālaikā nav precīzi mani minēt kā LOM Gadagrāmatasredaktoru. Tas gods pienākas Heinriham Strodam, joviņš atbild par saturu. Nezinu, kā manu darbu vislabākaprakstīt – es vērtēju darbus kopā ar citiem untad gādāju par visu tālāko, sākot ar gatavo rakstu galīgoapdari līdz pat publikācijai. Tas ir drīzāk tehniskāredaktora darbs, lai gan tā nav atzīmēts pasītē. Te tāslietas notiek drusku citādāk nekā Amerikā.Valters Nollendorfs, RīgāKā jau nereti, Ainārs Zelčs uzrakstījis kaut ko interesantu,polemiku rosinošu (JG260:45). Nudien, vienubrīdpar latviešu rakstnieku aptuveni 20. gs. otrajāpusē Latvijā tā vien gribas pārjautāt ar paša AZ citātuno romāna 1945 Rīga: Bet ko viņš vēl ir darījis?Vai tikai viņš nav bijis latvietis? – Dorothea jautā Robertpar tēvu (189). Bet, nopietni runājot: to, ko uzrakstīja/paveicarakstnieki Latvijā līdz neatkarības atjaunošanai,nevarēja uzrakstīt/paveikt rakstnieki trimdā.Un otrādi. Šodien jau droši var teikt, ka visai lielabūs abās pusēs radītā ilgmūžīgā daļa. Vēl neaizmirsīsimarī totalitāro režīmu nometnēs, izsūtījumos radītovai no tās rūgtās pieredzes izaugušo. Teikšu vēlvairāk: neviens nevar cita vietā, jo literatūru tomērrada atsevišķi cilvēki, talanti, nevis tās vai citas tautasdaļas. Teiksim, mūsu dzeju jau grūti iedomātieskā bez Ojāra Vācieša, tā bez Linarda Tauna. Vēl un vēl.Arī prozā, arī dramaturģijā līdzīgi. Un pilnīgi lieki OjāramVācietim vai Gunāram Janovskim diezin kāpēc kāsvaru bumbu pie kājām karināt citus literātus... Betpar to, kā debesīs, kā mūžībā lems — Te nu der atcerētiesvienu Marka Tvena stāstu: debesīs par potenciālidižāko visu laiku rakstnieku atzīts nevis Šekspīrs,bet kāda ASV štata drēbnieks, tikai viņš diemžēl dažāduiemeslu dēļ neko nav uz zemes paguvis uzrakstīt.JG261 trīs atšķirīgas balsis dzirdamas Briežu trijotnesdzejas publikācijā, kur īpaši atzīmējamas Marijas vārsmaspar vārdiem.Imants, RīgāNesen, rakājoties gūglī, uzdūros rakstam: „Starptautiskieraidījumi latviešu valodā 20. gs. otrā pusē” pdfformātā, tikai ar virsrakstu un autora Rolfa Ekmaņavārdu – ). Tā kā strādājuAmerikas Balss (VOA) latviešu redakcijā (1983-1993),šīs publikācijas 12. lpp. par mani lasāma sekojoša informācija:Gita Gulēna Vagenheima ir „Latvijas latviete”,strādājusi toreiz Drāmas (tagad Nacionālajā) teātrī,arī Latvijas radio un televīzijā, trīs gadus pēc ierašanāsASV 1980. gadā sāk strādāt AB. Kaut arī divasreizes godalgota kā Eiropas nodaļas veiksmīgākā diktore,90. gadu vidū viņai darbu AB uzsaka. Šajā informācijāiezagusies būtiska kļūda; proti, man darbu neuzteica,es pati iesniedzu atlūgumu. Aizīmeiļoju autoram,prof. Ekmanim, kurš paskaidroja, ka raksta oriģinālspublicēts JG237 (2004):41. Jauno Gaitu allažesmu uzskatījusi par augstas klases izdevumu, kamīpaši nopelni daudzu Latvijas vēstures balto plankumuaizpildīšanā. Jūtos pagodināta, ka arī mans vārdsparādījies tik cienījamā izdevumā, turklāt rakstā parstarptautiskajiem radioraidījumiem latviešu valodā,jo 10 gadus ilgo līdzdalību to veidošanā AB uzskatupar vienu no nozīmīgākajiem posmiem savā radošajāun profesionālajā biogrāfijā. Tāpēc nešaubos,ka [attiecīgajā nr.] gluži vienkārši iezagusies drukaskļūda; proti, iespiedies lieks burtiņš „i”, kā iznākumā90. gadu vidū viņa darbu AB uzsaka pārvērtās par:90. gadu vidū viņai darbu AB uzsaka. Latviešu valodātāda misēšanās itin viegli var notikt. Godalgu uzskaitījumsvarēja būt precīzāks: saņēmu tikai vienu kāEiropas nodaļas izcilākā diktore; pārējās četras parizcilību programmu veidošanā un/vai līdzdalību tajās.Bet tas nu tā. Būtiska ir atšķirība starp „atlūgšanos”un „atlaišanu” no darba!Gita Morris - Vāgenheima alias Gulēna,Washington, DCPret latīņu cilmes lietvārda kollektīvs lietošanu(JG261:59) latviskā latviešu valodā var būt vairāki iebildumi.Pirmkārt, latviešu valodā ir jau sen lietots šīscilmes īpašības vārds, kas ir gluži līdzīgs tagad lietotajamlietvārdam. Tiek runāts, piemēram, par kollektīvudrošību, kollektīviem līgumiem, kollektīvāmsaimniecībām, kollektīvu vainu. Bet latviešu valodānav parasti vārdi, kas reizē varētu būt gan lietvārdi,gan īpašības vārdi. Lietvārda kollektīvs lietošana postalatviešu valodas vārddarināšanas sistēmu un notrulinavalodas izjūtu. Otrkārt, šis vārds ir padomisms,ar kuru cīņā pret buržuāzisko nacionālismu nomainītitādi latviski vārdi kā saime, kopa, darbinieki un arīsvešvārdi ansamblis, grupa u.c., padarot latviešu valodunabagāku un pietuvinot to krievu valodai. Bezlietvārda kollektīvs latviešu valodā ļoti labi var iztikt,tāpat kā bez tā iztiek angļu un citās valodās, kur nerunāpar skolu vai deju kollektīviem. Treškārt, šī vārdalietošana liecina par latviešu pašcieņas un lepnumatrūkumu. Komunistu Partijai Latvijā bija sava latviešuvalodas politika: valodas „demokratizēšana”, valodasinternacionālizēšana un valodas pietuvināšana lielāskrievu tautas valodai. To dēvēja par „valodas attīstību”.Mēs aizmirstam, ka katra jauna krievu valodā lietotasvešvārda ieviešana latviešu valodā to nebagātināja,bet padarīja to par vienu latviešu vārdu nabagāku.Ir laiks sākt veicināt latviskas latviešu valodasatjaunošanu. Kāda vaina skolas saimei?Rūdis Hofmanis, Losandželosā, ASV59
- Page 2 and 3:
VOL. LVI, No 4, ISSUE 263WINTER 201
- Page 4 and 5:
GunarsSaliņš1924-2010VītenēKam
- Page 6 and 7:
Idiot,brīnišķais idiot!Mostos.Kl
- Page 9 and 10: Un sajūtu arī aizvien kairāk un
- Page 11 and 12: Ar laiku manā dzīvē nāca pārma
- Page 13 and 14: Rita Liepa, rakstnieks Jānis Klāv
- Page 15 and 16: Dīvaini daudzus gadus, kā kādā
- Page 17 and 18: Pelēka Ņujorkas janvāra diena, c
- Page 19 and 20: Uldis BērziņšGUNĀRA SALIŅAMOT
- Page 22 and 23: Linda Treija. Bārs (zīmējums dek
- Page 24 and 25: kādu gabaliņu laikmeta, gan tiem,
- Page 26 and 27: Tekstos Kurts skicē cilvēku attie
- Page 28 and 29: sarakstīta pāri par 200 rindu gar
- Page 30 and 31: Bruno Saulītis kā pozitīvu min f
- Page 32 and 33: atjaunošanas viens no pirmajiem un
- Page 34 and 35: niecības ES telpās vairāki promi
- Page 36 and 37: Linda Treija. Vientuļais putns (Ba
- Page 38 and 39: „kafetērijas” stila vēstures
- Page 40 and 41: Juris ŠlesersGAISMA TUMŠAJĀPUSGA
- Page 42: Apmēram puse fotogrāfiju attēlo
- Page 45 and 46: Jānis Kalmīte. Abstrakcija. 1976.
- Page 47 and 48: savas intereses...hobijus, vecākus
- Page 49 and 50: Altgargieši angļu avīzē 1945. g
- Page 51 and 52: Arvīds Šefanovskis (1955)Maizīti
- Page 53 and 54: Karolīna Anna Dakša (1899)Vecāk
- Page 55 and 56: Valentīns Kaizers (1932-1996)Kaut
- Page 57 and 58: INTERVIJALINDA TREIJAATBILD SARMAIM
- Page 59: Linda Treija. Sēžot uz atmiņu la
- Page 63 and 64: eidzas ar 1979. gadu. Solīts turpi
- Page 65 and 66: DAŽOS VĀRDOSMŪŽĪBĀ AIZGĀJUŠ
- Page 67 and 68: apbēdināt daudzus „vecmodīgus
- Page 69 and 70: izmisīgas lejupslejas gados. Ar to
- Page 71 and 72: pārdot savu pirmdzimtību (Krasti
- Page 73 and 74: zem garā, katoliskā paltraka būt
- Page 75 and 76: vadīt. Citi satiksmes līdzekļi,
- Page 77 and 78: Lūcija Ķuzāne 10 lpp. ievadā st
- Page 79 and 80: Galvenais redaktors: Rolfs Ekmanis5
Change language