Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas

zem garā, katoliskā paltraka būtu divu veidudzimumorgāni? (..) Ko sievišķa klātesamībaizmaina pasaulē, kas pielūdz vīrišķoar homoseksuālu intensitāti? (188). Padmasfantāzijā parādās pašnāvības mēģinājumiun dzīve psihiatriskā slimnīcā (191). Pēcseksuālas baudas slavināšanas (188) Padmapārsteidzoši saka, ka vienīgais, kas ir tīkamsun paturams, ir darbs (190). Liekas tad haotiskais,gandrīz psihotiskais process tuvojasbeigām. Romāna pēdējā lappusē parādāssieviete, kas varētu būt Rasa vai viņas līdziniece.Vēstulē viņa jau pārmetusi Padmaismacējošu mīlestību. Taču saka, ka vēlas atkalbūt kopā. Liekas ticami, ka Rasa atgriezīsies.Ilvas Skultes recenzijā (Kultūras Forums,2010. gada 2.-9. jūlījs ) izteikts spriedums,ka rakstīt erotiskas ainas latviešu valodā irgrūti gan tradīciju trūkuma dēļ, gan padomjugadu cenzūras dēļ, gan varbūt latviskasdomāšanas dēļ. Arī pārsteidzoši deklarēts,ka homoseksuālā dimensija grāmatā varbūtnav tik nozīmīga.Ilzes Jansones grāmata ir drosmīgs un apsveicamssolis, lai iespaidotu Latvijas sabiedrībuvirzienā uz toleranci pret homoseksuālismu.Romāna saturs ir interesants un valodasaistoša. Var protams jautāt, vai romānsspēj veicināt izpratni par homoseksuālismuun ar to saistītu empātiju. Te minēšu, ka vairākipazīstami, mākslinieciski apdāvināti homoseksuālicilvēki Zviedrijā ar savu talantu,humoru, atklātību un šarmu ir veicinājuši arvienlielāku toleranci iepretim homoseksuālismaproblemātikai un izpausmēm.Netieši Ilze Jansone kritizē savu darbu, romānānegatīvi vērtējot veiklu vārdu virknējumus(29), augstprātības esenci, savu iedzimtosnobismu (12), patmīlības pārstāvjus Narcisu(195) un Dorianu Greju (200).Savas bērnības dzīves vietā uz laukiem Padmaliekas meklējam sevi, varbūt savu mātivai savas saknes. Kraujas galā vēl joprojāmstāv viņas ģimenes māja (44). Šai vietā urdzneliela upele, saule iegriežas tikai vakarpusē,un Padma un viņas vecmāmiņa tur lasījušasvizbulītes (43). Padma domā, ka šai vidēbūs paslēpusies viņa pati. Kaut viņa grib justiescita un izteikt Rasai visu, tā ir Rasa, kasmobilā telefonā Padmai atklāj savu mīlestību,bet nevēlas tikties, bīstoties viņai pilnīgiun fatāli piederēt (42-44).Vēstījumā par Padmas piederības zaudējumusenajā mājvietā, Ilze Jansone parādāsdaļēji atraisījusies no pārgudrajiem vārdiempar īstenību (29), rakstot tiešāk un patiesāk,tā solot lasītāju nākotnē varbūt pārliecinošākvaldzināt.Aina SiksnaJG pastāvīgā līdzstrādniece Aina Siksna ir psihiatrijasdoktore. Dzīvo un strādā Stokholmā, daudz uzturasLatvijā.SMĪNĪGA MŪZALeons Briedis. Viļņi tuksnesī. Rīga:Mansards, 2009. 209 lpp.Nebūtu, šķiet, pārlieku ekstravaganti sauktLeonu Briedi par latviešu rakstniecības faktotumu.Viņš ir dzejnieks, kam cieši aiz mugurasseko atdzejotājs no latīņu, poļu, angļu,portugāļu, kataloniešu, svahili u.c. valodām,apmēram 30 oriģinālgrāmatu, arī lugu, mūzikluun kinoscenāriju, bērnu grāmatu sacerētājs.Un tā ir tikai daļa no mūsu laikabiedrasasniegumiem. Viņa grāmatās atrodam lieluskaitu dažādu tēlu, dzīvē novērotu, literatūrāiemūžinātu, tautas atmiņā ierakstītuvai arī jau mitoloģijā guldītu. Apskatāmaisdzejas omnibuss, kura dzejoļi tapuši pēdējo40 gadu laikā, ir veltīts autora 60. dzimšanasdienai. Dzīvot . . . cik neizprotams vārds!/ no nedzimušām dzīlēm / tas ik nakti iznirst(6. lpp.) – tā ir sākuma intonācija, kas piebriestar biedinošām metafiziskām nojautām.Tās vajā dzejnieku varbūt ar zināmu ironiskupieskaņu. Viņam jāatzīst, ka pamodiesLeons Briedis71