Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Vladimirs Kincāns. Mākslas izglītības būtība mūsdienu sabiedrībā<br />
citiem – nekādi. Kāpēc pie viena pedagoga skolēni labprāt zīmē un apliecina savas<br />
jaunrades spējas, bet pie otra garlaikojas un nevar izpildīt elementārus uzdevumus.<br />
Dažas mākslas stundas bērnos rada vēl lielāku nepatiku nekā matemātika vai gramatika.<br />
Tieši šādi gadījumi pārsteidz visvairāk. Vizuālās mākslas stundas tikpat kā<br />
neprasa kaut ko iekalt no galvas, operēt ar abstraktām formulām un garlaicīgiem<br />
zinātniskiem likumiem. Un nu pēkšņi izrādās, ka tieši šajās stundās, kuru augstākā<br />
sūtība ir attīstīt bērna gara spējas, viņš jūtas neomulīgi, visu tur notiekošo uztverot<br />
kā nevajadzīgu un apgrūtinošu.<br />
Protams, talantīgs skolotājs spēs iededzināt sajūsmas dzirksteli par mākslu<br />
pat tādā bērnā, kurā tā tikpat kā nekvēlo. Taču ne jau visi skolotāji ir apveltīti ar<br />
pedagoģisko un māksliniecisko talantu vienlaikus. Īstenībā tādi ir reti sastopami.<br />
Acīmredzot problēmu rada ne jau apdāvinātu pedagogu veltie “gaidīšanas svētki”,<br />
bet gan jebkura vizuālās mākslas ierindas pedagoga nodrošināšana ar pareizu metodiku,<br />
kas neatkarīgi no viņa apdāvinātības pakāpes stimulētu un motivētu bērna<br />
interesi par mākslu.<br />
Jābūt skaidram, kas mums jādara, lai vizuālās mākslas stundas kļūtu saistošas<br />
un nozīmīgas. Manuprāt, tāpēc vispirms jāapzinās, kādu vietu māksla ieņem<br />
mūsdienu modernajā pasaulē un kādu – bērna dzīvē? Un kāda ir mākslas ietekme<br />
bērna personības veidošanā?<br />
Mākslas loma bērna personības veidošanā<br />
Teorētiskā izklāstā mākslas nozīme cilvēka pilnveidošanā pierādīta jau sen.<br />
Tai ir nenovērtējama ietekme uz personības veidošanos. Pārfrāzējot populāra klasiķa<br />
izteikumu, tieši tēlotāja māksla pamodina cilvēkā vizuālās jūtas. Vizuālo pasauli<br />
neiepazinušas acis nekad nespēs novērtēt skaistas ainavas vai gleznas jēgu.<br />
Strikti definējot, vizuālā audzināšana nav lieka greznība vai untums, bet dienišķa<br />
nepieciešamība, bez kuras bērns ļoti daudz zaudē savā attīstībā. Skolēna garīgā<br />
dzīve būs stipri ierobežota, vienpusīga un kopumā diezgan nabadzīga, ja viņa veidošanās<br />
procesā neietilps saskarsme ar mākslu.<br />
Mūsdienu Latvijā, kur līdzās ekonomiskiem pārveidojumiem tikpat asi izjūtam<br />
garīgās atjaunotnes nepieciešamību visās sabiedriskās dzīves sfērās, tieši<br />
māksla ir spējīga veikt humānistiskās audzināšanas uzdevumus. Tieši estētiskajai<br />
audzināšanai būtu jākļūst par bērna personības attīstības prioritāro virzienu. Lai<br />
cik utopisks kādam arī šķistu šāds apgalvojums, taču vienīgi tā iespējams kardināli<br />
izmainīt iesīkstējušos uzskatus par bērna vispusīgu audzināšanu. Būtiskus panākumus<br />
mazā cilvēka personības veidošanā sasniegs tikai tā skola, kur būs mainījies<br />
humanitāro, tostarp mākslinieciskā cikla, priekšmetu statuss. No vienkāršotas<br />
informācijas ieguves vietas skolai būtu jākļūst par bērna radošo spēju attīstības<br />
veicinātāju. Tieši māksla ar savu iekšējo būtību spēj atmodināt skolās fantāziju<br />
un aktivizēt iztēli, attīsta bērna sintēzes un vispārināšanas spējas. Māksla palīdz<br />
vērtēt un salīdzināt dažādas lietas un jēdzienus, attīsta bērna vispārējās spējas. Un,<br />
visbeidzot, indivīda pievēršanās skaistuma pasaulei īstenos vizuālās audzināšanas<br />
pamatmērķi – izkops un pilnveidos viņa kreatīvās spējas un māku veidot ap sevi<br />
harmonisku un patīkamu vidi [1].<br />
19