Viltusdraugi - Latvijas Universitāte

Irēna Žogla. Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā
Tas ir izteikti vispārināts veidojums, kurš paliek neitrāls un zaudē jēgu bez skolotāja,
vecāku, skolēnu/studentu apzināšanas un pieņemšanas kā savas darbības un
sadarbības orientieri. Līdz ar to curriculum aptver kā teorētiskus vispārinājumus,
tā arī dzīvas norises mācību iestādē vai tās rosinātu darbību ārpus iestādes.
Curriculum realizēšanai ir nepieciešama skolotāja palīdzība, konkretizējot
ideju noteiktā mācīšanas un mācīšanās procesā noteiktiem skolēniem/studentiem,
kā arī skolēnu/studentu curriculum kā jēgpilna orientiera pieņemšana sevis attīstībai.
Plašā nozīmē jēdziena curriculum saturu bieži vien tuvina didaktikai. Tas nav
tikai lietvārds, curriculum kļūst par darbības vārdu, izsaka aktivitāti, sociālu praksi,
individuālu viedokli, sabiedrības ideālu. Tā nav tikai profesionālas darbības
kategorija, curriculum kļūst par darba produktu, izmaina pašus cilvēkus un mainās
līdz ar cilvēkiem (Pinar, 2004, 848).
Curriculum, no vienas puses, ir šaura parādība (mācīšanas un mācīšanās saturs
un plāns), bet, no otras, – ļoti plaša (viss, ko vecākā paaudze dara, lai jaunā
paaudze attīstītos). Abas nozīmes izplatās ārpus angliski runājošo valstu robežām,
tās ienāk arī Latvijā.
Franču pēcstrukturālists (pēcmodernisma virziens) Ž. Deridā (Jacque Derrida)
atzīmē, ka mūsdienās nav tāda jēdziena, kā “oriģināls avots” – visi rakstiskie avoti
ietver to autoru viedokli, ko mēs izmantojam, attīstot domu tālāk (Derrida, 1972,
247–272). Tas apliecina kopēju sakarību – dzīvo un attīstās tās idejas un atklājumi,
ko nākamās cilvēku paaudzes izmanto. No šī viedokļa raugoties, pedagoģiskās parādības
un to teorētisko vispārinājumu nevar vērtēt bez kultūrkonteksta.
Tā kā Latvijā ienāk atšķirīgi orientēta pedagoģiskā literatūra, ir jāapzina jēdziena
curriculum būtība, tā konteksts, kā arī jāsalīdzina ar tendencēm pētījumos
mūsu valstī. Tātad galvenās izpētes metodes ir teorētiska analīze un salīdzinājums.
No jēdziena vēstures
Curriculum latīņu valodā reiz apzīmēja karjeru, Cicerons esot pievienojis nozīmi
virziens, kā strādā cilvēka prāts, kas J. Džeksona (Jackson, 1992) tulkojumā
angliski skan šādi: “the course my mind runs on”. Tas gadu tūkstošu mērogā.
Mūsdienās jēdzienu curriculum lieto atšķirīgi atkarībā no pedagoģiskajām
tradīcijām. Pat valstīs, kurās šo jēdzienu lieto plaši (ASV, Kanāda, Austrālija,
Skandināvijas valstis), ir nacionālas atšķirības. Tomēr visās ir līdzīgas tendences
(Moon, 2002):
• jēdziens aptver mācību priekšmetu attiecības un satura izvēli, mācību
metodes un visu, kas nodrošina sekmīgu mācīšanos, rezultātu novērtēšanu;
• holistisks process, kura ietvari sniedzas pāri priekšmeta mācīšanai un
izmaiņām viena priekšmeta ietvaros (norāde uz plašāku un vispārinātāku
jēdzienu nekā priekšmeta metodika).
Valstīs, kurās ir spēcīga vācu, franču, portugāļu, spāņu, krievu pedagoģijas
ietekme (Dienvideiropa, vāciski runājošas valstis, Baltijas valstis, Polija, Krievija,
33