07.12.2012 Views

Viltusdraugi - Latvijas Universitāte

Viltusdraugi - Latvijas Universitāte

Viltusdraugi - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.

Aivars Lasmanis, Ieva Margeviča. Skolotāju izglītība <strong>Latvijas</strong> Universitātē..<br />

1. Materiāls un metodika<br />

1.1. Teorētiskais pētījums<br />

Teorētiskā pētījuma mērķis ir izanalizēt ES, ASV, Japānas un Izraēlas 1 pieredzi<br />

skolotāju izglītībā multikulturālai sabiedrībai un veidot teorētisko pamatu<br />

turpmākajiem pētījumiem šajā jomā. Teorētiskā pētījuma metodes: teorētiskās literatūras<br />

analīze, galveno elektronisko bibliogrāfisko datu bāžu analīze internetā<br />

[4] 2 , pasaules (ES, ASV, Japānas un Izraēlas) pedagogu pieredzes analīze.<br />

1.2. Empīriskais pilotpētījums<br />

Empīriskā pilotpētījuma gaita. Empīriskā pilotpētījuma mērķi: noskaidrot,<br />

kādi ir skolotāju un studentu priekšstati un zināšanas par starpkultūru izglītību.<br />

Pilotpētījuma bāze: <strong>Latvijas</strong> <strong>Universitāte</strong>s studenti, mācībspēki un strādājošie skolotāji<br />

(kopā 18 respondenti); laika posms: 2004. gada septembris un oktobris.<br />

Empīriskā pilotpētījuma metodes. Kā pētījuma datu ieguves metodes izmantotas<br />

divas masveida aptaujas metodes: intervijas un anketaptauja. Kā pētījuma<br />

datu apstrādes un analīzes metodes tika izmantotas aprakstošās statistikas<br />

metodes (angl. Descriptive Statistics) 3 . Savukārt Kronbaha – Alfas (Cronbach’s<br />

Alpha) tests tika izmantots intervijas un izveidotās anketas piemērotības (angl.<br />

Reliability analysis) noteikšanai. Pilotpētījumā piemērotības analīze palīdzēja<br />

piemeklēt jautājumus masveida aptaujām – intervijai un anketai. Pētījuma gaitā<br />

ar piemērotības analīzes palīdzību tika izslēgti nepiemēroti jautājumi, bet pārējie<br />

tika iekļauti jaunizveidotajā anketā, kura tiks izmantota raksta autoru turpmākajos<br />

pētījumos. 4<br />

2. Pētījuma rezultāti<br />

2.1. Teorētiskā pētījuma rezultāti<br />

Izglītība zināšanu sabiedrībā. Viens no galvenajiem virzieniem Lisabonas<br />

stratēģijā un Boloņas procesā ir zināšanu sabiedrība (“zināšanu fāze”; “digitālais<br />

modelis”). Cilvēces evolūcija nosacīti iedalāma trīs fāzēs (skat. 1. tabulu “Cilvēces<br />

attīstības fāzes”): agrārā fāze (agrārais modelis), industriālā fāze (industriālais modelis),<br />

zināšanu fāze (jeb zināšanu sabiedrība; digitālais modelis).<br />

1. tabula<br />

Cilvēces attīstības fāzes<br />

AGRĀRĀ FĀZE INDUSTRIĀLĀ FĀZE ZINĀŠANU FĀZE<br />

(agrārais modelis)<br />

(industriālais<br />

modelis)<br />

(digitālais modelis)<br />

Ekonomikā: zeme, spēks darbgaldi, nafta termināļi,smadzenes<br />

Tehnoloģijās: naturālā mehāniskās digitālās<br />

Kultūrā: tradicionālā modernisms postmodernisms<br />

Politikā: cilšu nacionālā globālā<br />

Tabulā redzami noteicošie faktori katrā no cilvēces attīstības fāzēm. Cilvēces<br />

attīstības pēdējā fāze (zināšanu sabiedrība) rada jaunu zināšanu ģenerēšanas,<br />

izplatīšanas un pārraidīšanas sistēmu. Līdz ar to būtiski pieaug cilvēka<br />

51

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!