Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
Vladimirs Kincāns. Mākslas izglītības būtība mūsdienu sabiedrībā<br />
tā varbūtējā vajadzīgumā turpmāk. Bērni ļoti labi izjūt konfliktu starp mākslas<br />
būtību un mācību procesu. Situācija pasliktinās arī tāpēc, ka bērni dažādu iemeslu<br />
dēļ cenšas izvairīties no saviem uzdevumiem, kas, protams, rada arvien lielāku pedagogu<br />
uzstājību un formālo prasību izvirzīšanu. Skolotājs, kurš pieprasa uzdotā<br />
bezierunu izpildi un vienlaikus aizmirst, kāpēc viņš to pieprasa, ļoti drīz pārvēršas<br />
par dogmatiķi. Tā kā bērni vairāk par visu pasaulē necieš dogmatismu, tad pilnīgi<br />
neizbēgama ir konflikta rašanās un savstarpējās izpratnes trūkums. Augošā personība<br />
tiecas pēc brīvības un spontanitātes.<br />
Ja vecākiem un skolotājiem izdodas rast saikni starp mācāmo vielu un plašāku<br />
kultūras kontekstu, kā arī nodemonstrēt to savam bērnam, tad skolēna kritiskā attieksme<br />
jūtami pazeminās. Taču samērā bieži pieaugušie paši ar lielām grūtībām<br />
spēj izprast bērniem apgūstamās programmas loģiku un savstarpējo saikni starp<br />
priekšmeta saturu, reālo dzīvi un mūsdienu sociālajām prasībām. Tāpēc uz skolēna<br />
jautājumu: “Kāpēc man tas jāmācās?” tiek dota diezgan nepārliecinoša atbilde,<br />
kas īstenībā ir tīša izvairīšanās. Mazefektīvas ir arī tādas atbildes kā “noderēs”, “tā<br />
vajag”, “tas jāzina katram izglītotam cilvēkam”, tāpēc ka tās nevieš bērnos nekādu<br />
entuziasmu pret apgūstamajām zinībām.<br />
Ļoti svarīgi ir neradīt šauri profesionālu izpratni par vizuālo mākslu vispārizglītojošo<br />
skolu audzēkņos. Pretējā gadījumā viņu interese par skaistuma pasauli<br />
ļoti ātri apdzisīs un radīs pilnīgi pretēju, negatīvu attieksmi pret visām mākslinieciskās<br />
darbības formām. Mākslas pedagoga darbā ļoti svarīgi ir pamodināt bērna<br />
dvēselē interesi par skaistuma pasauli, parādot šīs cilvēces pašizteikšanās un pasaules<br />
uztveres formas dziļumu un nozīmi. Vizuālās mākslas skolotāja misiju te<br />
var pielīdzināt vispārinātai pedagoga (paidagõgos grieķu valodā nozīmē ‘bērnu<br />
vadātājs’: paidos – ‘bērns’, ago – ‘vedu, audzinu’) sūtībai – ievest bērnu patstāvīgā<br />
pieaugušo dzīvē. Tikai tādā gadījumā mākslas pasaule kopumā un tēlotājas<br />
mākslas tai skaitā nebūs bērniem sveša un nesaprotama.<br />
Vizuālās audzināšanas organizācija izrādās efektīva tad, ja mērķtiecīga pedagoģiskā<br />
procesa rezultātā bērnos veidojas izpratne par vizuālo procesu kā personībai<br />
nozīmīgu faktoru [5]. Balstoties uz šo atziņu, skolotājam bērnā jāveido apziņa<br />
par cilvēka radošās darbības vizuālo formu sabiedrisko nozīmīgumu. Tikai kopīgos<br />
skolotāja un skolēna personību pūliņos var attīstīties tāda bērnu un pieaugušo<br />
saskarsmes forma, kad indivīdi garīgi papildina viens otru. Nav grūti pamanīt, ka<br />
esam nonākuši pie nākamā mērķa – pedagoģiskās paradigmas principiālas nomaiņas,<br />
kuras īstenošana nav nepieciešama kādai nelielai entuziastu grupiņai, bet gan<br />
visai sabiedrībai [6].<br />
Šāda vizuālās kultūras skolotāja misijas izpratne pilnīgi sagrauj uzskatu par<br />
kādu vienu nemaldīgi pareizu un universālu priekšmeta mācības metodiku. Tikpat<br />
nekorekts ir apgalvojums, ka vizuālos priekšmetus bērniem var mācīt nevis pēc<br />
vispārpieņemtiem noteikumiem un likumībām, bet gan dodot pilnīgi neierobežotu<br />
radošās pašizteikšanās brīvību. Patiesībā pedagoga uzdevums ir apvienot vienā<br />
veselumā gan vizuālās ābeces pamatatziņu apgūšanu, gan bērna radošā potenciāla<br />
attīstīšanu.<br />
Viens no vizuālās mākslas skolotāja galvenajiem uzdevumiem ir panākt, lai<br />
bērns labvēlīgi izturētos pret radošo uzdevumu. Lai pārvarētu skolēnu negatīvo<br />
21