Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
Viltusdraugi - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Irēna Žogla. Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā<br />
Prasme transformēt informāciju mācību<br />
priekšmeta saturā<br />
Profesionālā izglītība ilgam darba<br />
laikam<br />
Gatavība pēc augstskolas pilnveidot<br />
savu profesionalitāti patstāvīgi<br />
Orientēties kvalifikācijas<br />
pilnveidošanas piedāvājumos<br />
Skolotāja profesionalitāte<br />
Industrālajā sabiedrībā Zināšanu sabiedrībā<br />
Labas priekšmeta satura zināšanas Labas zināšanas par skolēna<br />
individualitātes attīstību<br />
Priekšmeta izpratne<br />
Plašas stratēģiskas, radošas zināšanas,<br />
iztēle un kreativitāte<br />
Visas klases organizēšana<br />
Mācību individualizēšana<br />
Visas klases mācīšanās vadīšana Pāru, grupu, komandas darba<br />
organizēšana, savstarpējas palīdzības<br />
organizēšana un skolēnu patstāvības<br />
nostiprināšana<br />
Prasme integrēt starpnozaru zināšanas<br />
Nepārtraukta profesionālā attīstība<br />
Studijas augstskolā jau ir mūžizglītības<br />
posms<br />
Pašregulēta daudzpusīga attīstība<br />
Prakse<br />
Jebkura reforma vai vienkāršāki pārkārtojumi izglītībā nesākas un nerealizējas<br />
bez skolotāja attiecīgas domāšanas maiņas. Curriculum prakse un mācību<br />
procesa norise ir tas, kā skolotājs un skolēni izprot mācību saturu un procesu, ko<br />
un kā dara, kā un kāpēc vērtē sasniegto rezultātu.<br />
Normatīvus mērķus, lineāru satura sakārtojumu un priekšmetu savstarpēju<br />
norobežošanu, standartizētus testus (tos ilgstoši izmantoja ASV, Eiropas un citu<br />
valstu izglītības sistēma, bet mūsdienās kritizē kā novecojušus) un “zināšanu nodošanas”<br />
metodes nomaina konceptuāla domāšana un mācību satura integrēšana,<br />
refleksija un dialogs, attieksmes un spēju attīstība, pašvērtējums un pašnovērtēšanas<br />
pieredzes attīstība. Neapšaubāmi, pirmsskolas un pamatskolas izglītība veido<br />
bērnu/skolēnu mācīšanās prasmes, izpildot šim līmenim un skolēna attīstībai atbilstošus<br />
mācību uzdevumus, tomēr orientācija ir uz pakāpenisku stratēģisko zināšanu<br />
un spēju attīstību. Ir jānomaina vairāki novecojuši jēdzieni, kuri bija atbilstoši<br />
cilvēka tehniķa izglītībai: starppriekšmetu sakari – ar mācību satura integrētību;<br />
mācību un audzināšanas vienotība – ar mācību audzinošo un attīstošo vērtību; aktīvas<br />
mācību metodes – ar interaktīvām mācību metodēm un pētniecisko procesu;<br />
uz priekšmetu centrēts mācību process, kas izpaužas arī mācību grāmatās – ar<br />
procesu, kas centrēts uz skolēna macīšanos; zināšanu (kognitīvo) skolu nomaina<br />
daudzpusīgu spēju attīstības skola, kur pati mācīšanās jau ir daudzpusīga attīstība;<br />
individuālismu nomaina kooperēšanās, sadarbība, partnerattiecības, bet pats<br />
mācību process ir pētniecisks un balstīts uz sistemātisku skolēna attīstības, kā arī<br />
pedagoģisko līdzekļu efektivitātes izpēti. Šie jēdzieni prasa, lai to saturs būtu saprotams<br />
un pieņemts kā skolotājam, tā skolēnam, jo mācību procesa kvalitāte cieš<br />
vienalga – vai padomju laikā no limitējošām ideoloģiskām barjerām, vai patlaban<br />
no skolotāja novecojušām darba metodēm, vai arī no profesionālām kļūdām.<br />
Orientācijas jeb paradigmu maiņa ir grūts un sarežģīts process, kas prasa<br />
skolotāja domāšanas maiņu. Savukārt curriculum un didaktika ir ne tikai ideāls<br />
41
Change language