PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa
12.12.2012 • Views
Share Embed Flag

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

SHOW MORE
SHOW LESS
ePAPER READ
DOWNLOAD ePAPER
europarl.europa.eu

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

START NOW

LV<br />

iekšPolitikas ģenerāldirektorāts<br />

Politikas dePartaments<br />

strukturālā un kohēzijas Politika B<br />

Zivsaimniecība<br />

<strong>PRAKTISKA</strong> <strong>ROKASGR</strong> <strong>MATA</strong>

Liela daļa papildu informācijas par <strong>Eiropas</strong> Savienību ir pieejama internetā.<br />

Tai var piekļūt, izmantojot <strong>Europa</strong> serveri (http://europa.eu).<br />

Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.<br />

Luksemburga: <strong>Eiropas</strong> Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2009. gads.<br />

ISBN 978-92-823-2665-7<br />

© <strong>Eiropas</strong> Kopienas, 2009. gads.<br />

Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.<br />

Printed in Luxembourg<br />

Ie s p I e s t s u z b a l t a, h l o r u n e s a t u r o š a p a p ī r a<br />

Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildes<br />

uz jautājumiem par <strong>Eiropas</strong> Savienību<br />

Bezmaksas tālruņa numurs (*):<br />

00 800 6 7 8 9 10 11<br />

(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī par šo tālruņa numuru izmantošanu ir jāmaksā.

IeKšPOlITIKAS ģeneRĀldIReKTORĀTS<br />

POlITIKAS dePARTAMenTS<br />

STRuKTuRĀlĀ un KOhēzIjAS POlITIKA B<br />

<strong>PRAKTISKA</strong> <strong>ROKASGR</strong>Ā<strong>MATA</strong><br />

Kopējā zivsaimniecības politika

2<br />

AUTORS<br />

Jesús Iborra Martín, B departaments: strukturālā un kohēzijas politika, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong><br />

VALODU REDAKCIJAS<br />

Oriģināls: FR.<br />

Tulkojumi: BG CS DA DE EL ES ET FI FR HU IT LT LV MT NL PL PT RO SK SL SV<br />

FOTOGRĀFIJU AVOTS<br />

Shutterstock, iStockphoto, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong><br />

PAR REDAKTORU<br />

Lai sazinātos ar departamentu vai pieteiktos tā ikmēneša informatīvajam izdevumam, lūdzu,<br />

rakstiet: poldep-cohesion@europarl.europa.eu<br />

Manuskripts pabeigts 2009. gada aprīlī.<br />

Brisele, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> ©, 2009.<br />

ATRUNA<br />

Tikai autors ir atbildīgs par šajā dokumentā paustajiem uzskatiem, kas var atšķirties no<br />

<strong>Eiropas</strong> Parlamenta oficiālās nostājas.<br />

Dokumentu atļauts pavairot un tulkot nekomerciāliem nolūkiem, ja tiek norādīta atsauce uz avotu un izdevējam tiek nosūtīts<br />

iepriekšējs paziņojums un izdevuma eksemplārs.

SATuRS<br />

PRIEKŠVĀRDS ....................................................................................................................................... 7<br />

PRIEKŠVĒSTURE .................................................................................................................................. 9<br />

EIROPAS PARLAMENTS UN KZP ................................................................................................21<br />

SEPTĪTĀ SASAUKUMA PRIORITĀTES: KOPĒJĀS ZIVSAIMNIECĪBAS<br />

POLITIKAS REFORMA .....................................................................................................................29<br />

B DEPARTAMENTS UN TĀ ATBALSTA NOZĪME PARLAMENTA DARBĀ .................33<br />

JAUNĀKĀS B DIREKTORĀTAA ....................................................................................................35<br />

CITI INFORMĀCIJAS AVOTI ..........................................................................................................39<br />

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS ............................................................................................................47<br />

PIELIKUMS. JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS ĢENERĀLDIREKTORĀTA<br />

ORGANIZĀCIJAS SHĒMA .............................................................................................................49<br />

TERMINOLOĢIJAS PIELIKUMS ...................................................................................................51<br />

KARTOGRĀFISKAIS PIELIKUMS .................................................................................................95<br />

SATuRS<br />

3

„Tikai krīze — reāla vai iedomāta — var izraisīt izmaiņas. Kad tas<br />

notiek, veicamie pasākumi ir atkarīgi no kopumā valdošajiem<br />

uzskatiem. Manuprāt, tieši tas ir mūsu īstais uzdevums: rast<br />

alternatīvus risinājumus pašreizējai politikai un panākt, ka politiski<br />

neiespējamais kļūst par politisko neizbēgamo.”<br />

Milton Friedman, (1982).<br />

„Tiklīdz runa ir par gribu, lēmumiem vai izvēli, zinātne pamet cīņas<br />

lauku.”<br />

Noam Chomsky, (1978).<br />

5

PRIeKšVĀRdS<br />

Cienījamie deputāti!<br />

Vēlos izmantot šo iespēju, lai sveiktu jūs <strong>Eiropas</strong> Parlamentā un sniegtu informāciju par iespējām<br />

saņemt eksperta padomu. Efektīva parlamentārā darba pamatā ir specializēta, objektīva,<br />

kvalitatīva un aktuāla informācija. Tālab tika izveidotas piecas par pētniecību atbildīgas<br />

nodaļas, ko sauc par „ politikas departamentiem”. To darbība aptver visas <strong>Eiropas</strong> Parlamenta<br />

kompetences jomas. Minētie departamenti sagatavo kvalitatīvus neatkarīgos pētījumus, ko<br />

veic vai nu paši direktorāti, vai neatkarīgi eksperti.<br />

Strukturālās un kohēzijas politikas departaments (B politikas departaments) pirmām kārtām<br />

atbild par piecām politikas jomām — lauksaimniecība un lauku attīstību, kultūru un izglītību,<br />

zivsaimniecību, reģionālo attīstību un transportu un tūrismu. Tas sniedz ļoti daudzveidīgus<br />

pakalpojumus no sarežģītu likumdošanas jautājumu padziļinātas analīzes līdz īsai pamatinformācijai<br />

un pat darbsemināriem, kuros aicināti uzstāties eksperti. Šo pakalpojumu mērķis<br />

ir atbalstīt parlamentāro struktūrvienību darbu, piemēram, tieši veicinot konkrētas komitejas<br />

likumdošanas darbu vai sniedzot pamatinformāciju deputātu delegācijas vizītēm. Visi Strukturālās<br />

un kohēzijas politikas direktorāta sagatavotie teksti, izņemot dažus konfidenciālus<br />

dokumentus, ir publicēti Parlamenta tīmekļa vietnē, kur tie ir pieejami visiem deputātiem un<br />

plašākai sabiedrībai.<br />

Šajā publikācijā atradīsiet informāciju par būtiskākajiem politiskajiem sasniegumiem lauksaimniecības<br />

un lauku attīstības jomā pēdējā sasaukuma laikā. Mēs esam arī svarīgākos jautājumus,<br />

kas tiks risināti nākamajā sasaukumā. Noslēgumā ir sniegta pamatinformācija par<br />

iespējām, kas jums ir pieejamas, ņemot vērā B politikas departamenta iekšējo un neatkarīgo<br />

ekspertu zināšanas.<br />

Patīkamu lasīšanu!<br />

Ismael Olivares Martinez<br />

Direktors<br />

B direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika<br />

<strong>Eiropas</strong> Savienības Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts<br />

PRIeKšVĀRdS<br />

7

PRIeKšVēSTuRe<br />

zIVSAIMnIeCĪBA eIROPĀ<br />

Par spīti 2002. gadā pieņemtajai vērienīgajai kopējās zivsaimniecības<br />

politikas (KZP) reformai, zivsaimniecības situācija<br />

Kopienā nav uzlabojusies. Zivju krājumi aizvien tiek pārmērīgi<br />

izmantoti. Zvejas flote ir pārāk liela, un peļņas nolūkos tā<br />

cenšas paplašināt zvejošanas robežas, zvejojot tālāk, dziļāk<br />

un mazākas zivis. Ekonomiskās grūtības pastiprina cenu pieaugums,<br />

importa radītais spiediens (60 % no patēriņa) un lielo<br />

izplatītāju varas pieaugums.<br />

Krīzi nozarē ir izraisījis vairāku faktoru apvienojums. Zvejniecība<br />

cieš nozvejas samazināšanas dēļ, kas izriet no sliktās situācijas<br />

zivju resursu jomā un no piekļuves ierobežojumiem<br />

attiecībā uz dažiem no šiem resursiem. Pārmērīga jauda un<br />

vairāku krājumu zemais līmenis kopā izraisa ekonomiskās<br />

situācijas pasliktināšanos nozvejas jomā un daudzu flotu<br />

nespēju gūt peļņu.<br />

Turklāt zivsaimniecības nozares ekonomiskos rādītājus ietekmē<br />

cenu kāpums, kas saistīts ar degvielas cenu pieaugumu<br />

un tirgus attīstību. To pastiprina arī imports no trešām<br />

valstīm, izplatīšanas koncentrācija un patērētāju pirktspējas<br />

mazināšanās. Krīzes attīstības apmērs un ātrums zivsaimniecības<br />

nozarē ir pārsteidzošs. Laika posmā no 2005. līdz<br />

2007. gadam to svaigo produktu cena, uz kuriem attiecas<br />

tirgu kopējā organizācija (TKO), samazinājās par 50 % un<br />

realizētās produkcijas daudzums — par 60 %.<br />

Šķiet, ka pēc ilgstoša pieauguma pasaules nozveja ir sasniegusi<br />

maksimālo robežu, kas ir 145 miljoni tonnu. Deviņdesmito<br />

gadu sākumā <strong>Eiropas</strong> Savienības nozveja veidoja<br />

7 % no pasaules zivsaimniecības, un tas bija trešais lielākais<br />

ražošanas rādītājs pasaulē pēc Ķīnas un Peru. Laika posmā<br />

no 1992. līdz 2006. gadam tika novērots aizvien lielāks samazinājums<br />

21 % apmērā no ražošanas apjoma Eiropā, pat<br />

ņemot vērā turpmāko paplašināšanos, lai sasniegtu 5,3 miljonus<br />

tonnu. Ražošanas apjoms Kopienā 2005. gadā bija 6 %<br />

no pasaules nozvejas. Nozvejas sadalījums 2006. gadā bija<br />

šāds: 75 % nozvejas Kopienā tika īstenota Atlantijas okeāna<br />

ziemeļaustrumu daļā, 11 % Vidusjūrā un Melnajā jūrā, 8 %<br />

Atlantijas okeāna centrālajā austrumu daļā un 3 % Indijas<br />

okeāna rietumu daļā.<br />

Desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā palielināja<br />

<strong>Eiropas</strong> Savienības nozveju par 9 %, taču 97 % šīs nozvejas<br />

veidoja Baltijas jūras piekrastes četras valstis. No tām tikai Lietuva<br />

ir saglabājusi stabilu nozveju pēdējo desmit gadu laikā,<br />

savukārt Polijas nozveja ir mazinājusies par 54 %, Igaunijas —<br />

par 34 % un Latvijas — par 21 %.<br />

Piecas dalībvalstis (Dānija, Spānija, Francija, Apvienotā Karaliste<br />

un Nīderlande) 2006. gadā pārstāvēja 60 % no ražošanas<br />

apjoma Kopienā. Starp šīm piecām valstīm pastāv ievērojamas<br />

strukturālas atšķirības. No Dānijas ražojumiem 69 % un<br />

6 % no Apvienotās Karalistes ražojumiem tiek izmantoti rūpnieciski<br />

— galvenokārt zivju miltu ražošanai. Spānijā, Francijā<br />

un Nīderlandē visa saražotā produkcija ir paredzēta cilvēku<br />

patēriņam. Šo situāciju pilnībā atspoguļo nozvejas vērtība<br />

un nodarbinātība zvejniecības nozarē. Piemēram, izkrāvuma<br />

vienību vērtība Spānijā ir septiņas reizes lielākā nekā Dānijā<br />

izkrauto kravu vērtība.<br />

Zivsaimniecības produktu kopējais ražošanas apjoms samazinās<br />

nozvejas negatīvo attīstības tendenču dēļ, un akvakultūra<br />

šo samazinājumu nespēj kompensēt. Atskaites punkts ir<br />

9

10<br />

ReģIOnu TAuTSAIMnIeCISKĀ<br />

ATKARĪBA SAISTĪBĀ AR zIVSAIMnIeCĪBu<br />

(NUTS 2, 2005)<br />

Avots: Pavel Salz, Framian bv,<br />

Graeme Macfadyen, Poseidon Ltd.,<br />

Regional Dependency on Fisheries,<br />

<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>, 2007.

2002. gads, jo tajā tika apstiprināta jaunākā KZP reforma un<br />

<strong>Eiropas</strong> akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģija. Tomēr<br />

kopš tā laika akvakultūras ražošanā nekas nav mainījies un<br />

nozveja turpina samazināties.<br />

Rodas iespaids, ka akvakultūras ražošana ir sasniegusi maksimālo<br />

robežu. Akvakultūras apjoms 2006. gadā bija 1283 tonnas,<br />

un tā veidoja 19 % no kopējā ražošanas apjoma. Akvakultūras<br />

ražošanas vērtība Eiropā sasniedza 3 miljardus euro,<br />

no kuriem 46 % veidoja saldūdens zivis, 31 % vēžveidīgie un<br />

moluski un 23 % jūras zivis. Kopienas akvakultūru galvenokārt<br />

veido četras sugas: gliemenes, foreles, laši un austeres. Tomēr<br />

tiek veicināta tādu sugu ražošana kā jūras asaris, jūras plaudis<br />

vai āte. Piecas valstis (Francija — 20 %, Spānija — 17 %,<br />

27 dalībvalstu ražošanas attīstība. 2002=100<br />

130<br />

120<br />

110<br />

100<br />

90<br />

80<br />

70<br />

1993<br />

1994<br />

1995<br />

1996<br />

1997<br />

1998<br />

1999<br />

Kopẽja saražota produkcija Akvakultūra Nozveja<br />

2000<br />

2001<br />

2002<br />

2003<br />

Itālija — 14 %, Apvienotā Karaliste — 14 % un Grieķija — 8 %)<br />

nodrošina 74 % no akvakultūras ražošanas apjoma Kopienā.<br />

Divvāku gliemenes (gliemenes, austeres un ēdamie gliemeži)<br />

visvairāk ir Spānijā, Francijā un Itālijā, tomēr katrā valstī<br />

atšķiras to sugas. Apvienotā Karaliste galvenokārt ražo lašus<br />

un foreles, savukārt Grieķija pārsvarā pārstrādā citas piekrastes<br />

zivju sugas. Akvakultūras ražošanas atšķirīgās vērtības ir<br />

skaidrojamas ar sugu sadalījumu. Francija pārstāv 19 % no<br />

produkcijas vērtības, Itālija un Apvienotā Karaliste — 17 %,<br />

Grieķija — 12 % un Spānija — 10 %.<br />

Ņemot vērā atšķirīgos zvejas nosacījumus Kopienas ūdeņos,<br />

<strong>Eiropas</strong> flote ir ļoti daudzveidīga. Beļģijā, Nīderlandē un Lietuvā<br />

zvejas flotē dominē lieli kuģi, savukārt mazāki kuģi ir Portugālē,<br />

Kiprā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā.<br />

Jebkurā gadījumā gandrīz visu<br />

dalībvalstu flotēs ir liela daudzveidība.<br />

2004<br />

2005<br />

2006<br />

KZP rezultāti attiecībā uz zvejas flotes<br />

jaudas pārpalikuma kontroli ir niecīgi.<br />

Zvejas jauda ir atkarīga, pirmkārt, no<br />

izmantotajiem zvejas rīkiem, tomēr<br />

<strong>Eiropas</strong> Savienība flotes pārvaldībai<br />

piemēro tikai tonnāžu un intensitāti.<br />

Kopienas zvejas flote pakāpeniski samazinās<br />

gan kuģu, gan kopējās tonnāžas<br />

un intensitātes ziņā. Tomēr flotes<br />

zvejas jauda palielinās, mazos kuģus<br />

aizstājot ar lielākas tonnāžas un intensitātes<br />

kuģiem, kā arī tehniskās attīstības<br />

rezultātā.<br />

PRIeKšVēSTuRe<br />

11

12<br />

Zvejas flotes jaudas pārpalikums izraisa politiskas sekas, kas<br />

visvairāk ietekmē ekonomiku. Jo īpaši tas izraisa politisku<br />

spiedienu palielināt kvotas, līdz tās pārsniedz zinātniski pamatotos<br />

ieteikumus. Bieži vien dalībvalstis ietekmē īstermiņa<br />

pieeja, un tās dod priekšroku flotu darbības uzturēšanai, nevis<br />

ilgstošai zivsaimniecības pārvaldībai. Rodoties peļņas samazinājumam,<br />

ko izraisa nozvejas samazinājums, spiediens palielinās<br />

un veidojas apburtais loks.<br />

zvejas flotes sadalījums 2009. gadā<br />

25 %<br />

20 %<br />

15 %<br />

10 %<br />

5 %<br />

0 %<br />

ES IT NL FR UK EL PT DE LT DK IRL PL SE LV FIN BG MT ET CY BE RO SN<br />

% Kuģi % RBT % kW

KOPējĀ zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKA<br />

Kopš 1970. gada EEK ir darbojusies, lai panāktu, ka visiem<br />

zvejniekiem ir vienlīdzīga piekļuve dalībvalstu zvejas zonām,<br />

rezervējot piekrastes joslu vietējiem zvejniekiem. Tā izveidoja<br />

Kopienas zivsaimniecības produktu tirgus un politiskās<br />

struktūras pamatu, lai modernizētu zvejas floti un infrastruktūras.<br />

Dalībvalstis, sekojot starptautiskajām attīstības tendencēm,<br />

1976. gadā palielināja jūras resursu izmantošanas<br />

zonu no 12 īdz 200 tūkstošiem jūras jūdžu. Pat ja dalībvalstis<br />

izrādīja interesi nodot Kopienas ziņā zvejas pārvaldību un to<br />

pārstāvēšanu starptautiskās sarunās, 1981. gada paplašināšanās<br />

dēļ KZP izstrāde tika atlikta līdz pat 1983. gadam.<br />

Sākotnēji KZP bija ļoti cieši saistīta ar<br />

lauksaimniecības politiku, un tas aizvien<br />

tā ir līgumos. Tomēr vairāku reformu<br />

rezultātā tā atdalījās no KLP un<br />

ieguva specifisku saturu. Ņemot vērā<br />

to, ka zivju populācijas neievēro valstu<br />

robežas un ir atkarīgas no kopīgām jūras<br />

ekosistēmām, KZP nodod Kopienas<br />

kompetencē jautājumus, kas saistīti ar<br />

dabisko jūras resursu pārvaldību.<br />

KZP pārziņā ir ļoti dažādu dabas rīku<br />

klāsts. Tomēr šo rīku integrācija ne<br />

vienmēr ir optimāla vēlamo sinerģiju<br />

panākšanai. KZP reforma tika veikta<br />

2002. gadā, lai garantētu zivsaimniecības<br />

darbību ilgtspējīgu attīstību no<br />

vides, ekonomiskā un sociālā viedokļa.<br />

Tika mainīts lēmumu pieņemšanas<br />

process, balstot to uz zinātniskiem ieteikumiem un nododot<br />

to zivsaimniecības nozares un reģionālo konsultatīvo padomju<br />

(RKP) nevalstisko organizāciju ziņā. Papildus tam ar<br />

2002. gada reformu tika mēģināts panākt konsekvenci ar <strong>Eiropas</strong><br />

vides un attīstības politikām. Par spīti reformai, nav konstatēti<br />

uzlabojumi vajadzīgo sinerģiju līmenī, piemēram, starp<br />

flotes pārvaldību un resursu saglabāšanu.<br />

Jaunais KZP pamatregulējums ir spēkā kopš 2003. gada 1. janvāra.<br />

Tā galvenās daļas ir šādas.<br />

PRIeKšVēSTuRe<br />

13

14<br />

ReSuRSu SAGlABĀšAnA<br />

KZP paredz vairākus ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi<br />

ūdeņiem un resursiem. Piemēram, līdz 2012. gadam ir noteikta<br />

12 jūras jūdzes plata zvejas ierobežojuma zona, lai veicinātu<br />

tradicionālo piekrastes zveju. Ir vēl citi ierobežotas piekļuves<br />

piemēri — tādi kā apgabalu noteikšana Šetlendas salās. Tiek<br />

ievērots relatīvās stabilitātes princips, kas regulē piekļuvi<br />

resursiem un kura pamatā ir konkrēta krājumu nozvejas daudzuma<br />

noteikšana katrai dalībvalstij.<br />

KZP ne tuvu nav sasniegusi paredzētos rezultātus attiecībā uz<br />

resursu saglabāšanu. Faktiski 30 % krājumu atrodas ārpus bioloģiskajām<br />

drošības robežām. Pārmērīga spiediena dēļ zvejas<br />

apjoms samazina krājumu apjomu par 80 %.<br />

2002. gada reformas mērķis bija pakāpeniski īstenot uz ekosistēmām<br />

balstītu zivsaimniecības pārvaldību. Reformai bija<br />

vairāk izteikts ilgtermiņa skatījums attiecībā uz atjaunošanas<br />

daudzgadu plāniem vai krājumu pārvaldību. Tomēr ekosistēmiskas<br />

pieejas piemērošana ir pretrunā ar lēmumu par KPN<br />

apjoma un kvotu noteikšanu institucionalizāciju Padomē un<br />

reizēm nav pietiekamu zinātnisko datu tās piemērošanai.<br />

Galvenie saglabāšanas pasākumi bija daudz tradicionālāki un<br />

noteica kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), zvejas intensitātes<br />

ierobežojumus un tehniskos pasākumus (zvejas rīkus un izkraušanai<br />

noteiktos minimālos izmērus). Ar šiem pasākumiem<br />

tika noteikts pienākums reģistrēt nozveju un ziņot par to un<br />

par izkraušanu.<br />

<strong>Eiropas</strong> Savienībā 63 % no krastā izkautajiem zvejniecības<br />

produktiem, veido tās sugas, uz kurām attiecas pieļaujamā<br />

nozvejas līmeņa (PNL) shēma. Lielākā daļa (44 % nozvejas)<br />

ir pelaģiskās sugas (siļķes, brētliņas, zilie merlangi. makreles.<br />

stavridas, anšovi, zobenzivis un zlā tunzivs), 19 % no izkrautajiem<br />

zvejniecības produktiem ir bentiskās sugas (tūbītes,

mencas, heki, plekstes, omāri, merlūzas,<br />

pikšas, Norvēģijas esmarkas, merlangi,<br />

butes, jūrasvelni. Ziemeļu garneles,<br />

jūras zeltplekstes, rajas, melnie<br />

paltusi, jūrasmēles, Ziemeļu jūrasasari,<br />

pollaki, akmeņplekstes, butes un laši).<br />

KNP un kvotu sistēmas blakusparādība<br />

ir atkritumu novadīšana jūrā, kas nodara<br />

ļoti lielu kaitējumu zivju krājumiem<br />

un ekosistēmu kopumam. Zvejas iespējas<br />

nosaka Padome. Relatīvās stabilitātes<br />

principa piemērošana un flotu<br />

jaudas pārpalikums izraisa dalībvalstu<br />

negatīvās lomas palielināšanos attiecībā<br />

uz zvejas zonu ilgtspēju.<br />

Lai zvejnieki varētu plānot savu darbību<br />

ilgtermiņā, zivju resursi tiek pārvaldīti<br />

saskaņā ar daudzgadu pārvaldības<br />

plāniem. Krājumu apmērs ir mazāks nekā bioloģiskais drošības<br />

slieksnis, un tie ir daudzgadu atjaunošanas plānu uzmanības<br />

centrā.<br />

Tika pieņemti dažādi rīcības plāni, lai ierobežotu zivsaimniecības<br />

ietekmi uz apdraudētiem biotopiem, aizsargātu sugas,<br />

kas nav zivsaimniecības uzmanības lokā un samazinātu nevēlamu<br />

nozveju un atkritumu daudzumu.<br />

FlOTeS PĀRVAldĪBA<br />

KZP ietver pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut, ka padziļinās<br />

nelīdzsvarotība starp flotes jaudas pārpalikumu un reālajām<br />

zvejas iespējām. Neraugoties uz to, ka flotes pārvaldībai ir būtiska<br />

nozīme resursu saglabāšanā, tās noteikumi un finansējums<br />

ir atkarīgs no strukturālām darbībām. Tomēr dalībvalstis,<br />

lai turpinātu darbību un saglabātu nodarbinātību, bieži vien<br />

dod priekšroku struktūrfondu izmantošanai, nevis zvejas jaudas<br />

samazināšanai. Turklāt ekonomiskā krīze apdraud strukturālo<br />

darbību kopuma un īpaši zvejas jaudas samazināšanas<br />

līdzfinansēšanu.<br />

Pirms 2002. gada flote tika pārvaldīta, izmantojot daudzgadu<br />

vadības programmas (DVP), tomēr tās nepalīdzēja atrisināt Kopienas<br />

flotes jaudas pārpalikuma problēmu. Kopš 2002. gada<br />

reformas vairs nedrīkst aizstāt nevienu ražošanas apjomu, par<br />

PRIeKšVēSTuRe<br />

15

16<br />

kura atcelšanu saņemts valsts atbalsts,<br />

un robežlīmeņi tiek automātiski atskaitīti<br />

no samazinātā ražošanas apjoma<br />

summas, pateicoties valsts atbalstam.<br />

Ja tiek izveidots jauns ražošanas apjoms,<br />

tas ir jākompensē, atsaucot citu<br />

līdzvērtīgu apjomu, nesaņemot par to<br />

finansiālu atbalstu. Kopš 2005. gada<br />

atbalsts ir izmantojams tikai drošības,<br />

darba apstākļu uz kuģa un produktu<br />

kvalitātes uzlabošanai vai selektīvāku<br />

zvejas paņēmienu vai kuģu satelītnovērošanas<br />

sistēmu ieviešanai (VMS).<br />

95<br />

Lai panāktu krājumu atjaunošanas plānos<br />

prasītos zvejas intensitātes samazinājumus,<br />

ekspluatācijas pārtraukšanai<br />

paredzētie līdzekļi ļauj piešķirt<br />

subsīdijas, kas ir par 20 % lielākas nekā<br />

ekspluatācijas pārtraukšanas subsīdijas,<br />

kuras paredzētas strukturālo darbību ietvaros. Turklāt tiek<br />

piešķirts finansiāls atbalsts Kopienas kuģu pastāvīgai nodošanai<br />

trešai valstij, īpaši, lai veidotu kopuzņēmumus.<br />

Ar jaunajiem noteikumiem, kas tika ieviesti ar 2002. gada reformu,<br />

neizdevās mazināt flotu jaudas pārpalikumu. Par spīti<br />

ierobežojumiem, kas tika ieviesti ar iekļaušanas/izslēgšanas<br />

režīmu, zvejas reālā jauda turpināja palielināties.<br />

Flotes pārvaldībā netiek sensu stricto izmantoti zvejas jaudas<br />

parametri. Tajā ir ietverta tikai flotes tonnāža un intensitāte,<br />

kas pieļauj paradoksālu situāciju veidošanos. Pat ja flotu kopējā<br />

tonnāža un intensitāte samazinās, vidējā zvejas tonnāža<br />

zvejas flotu vidējā intensitāte. 2007=100<br />

101<br />

100<br />

99<br />

98<br />

97<br />

96<br />

1992<br />

1993<br />

1994<br />

1995<br />

1996<br />

1997<br />

1998<br />

1999<br />

2000<br />

2001<br />

2002<br />

un intensitāte, kā arī zvejas jauda bieži vien palielinās, jo tehnoloģiskā<br />

attīstība ļauj panākt ievērojamu efektivitātes uzlabojumu.<br />

STRuKTuRĀlĀS dARBĪBAS<br />

Laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam KZP paredzētais budžets<br />

ir aptuveni 3,8 miljardi euro. To pārvalda KZP finanšu<br />

instruments — <strong>Eiropas</strong> Zivsaimniecības fonds (EZF).<br />

EZF var finansēt darbības, kas paredzētas resursu un flotes<br />

jaudu līdzsvarošanai vai videi draudzīgāku zvejas metožu izmantošanas<br />

un ražošanas veicināšanai. EZF var arī finansēt<br />

2003<br />

2004<br />

UE 12 UE 15 UE 25 UE 27<br />

2005<br />

2006<br />

2007<br />

2008<br />

2009

sociālekonomiskus pasākumus, lai uzlabotu nozares konkurētspēju<br />

un ekonomisko dzīvotspēju, vai novirzīt šos līdzekļus<br />

nozarē nodarbināto personu labā, garantējot ilgstošu zvejas<br />

zonu attīstību. Reformā, kas tika veikta 2002. gadā, tika noteiktas<br />

izmaiņas sociālekonomiskajos pasākumos, paplašinot<br />

atbalstu īslaicīgai darbības pārtraukšanai. Turklāt atbalsts<br />

priekšlaicīgai zvejnieku iešanai pensijā un pārkvalificēšanai<br />

ļauj nodarboties ar zvejošanu nepilnu laiku. Tomēr EZF neizdevās<br />

apmierināt nozares krīzes izraisītās vajadzības.<br />

TIRGu KOPējĀ ORGAnIzĀCIjA (TKO)<br />

Zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopējā organizācija<br />

(TKO) ir pirmā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP)<br />

zvejas flotu vidējā tonnāža. 2007=100<br />

101<br />

100<br />

99<br />

98<br />

97<br />

96<br />

95<br />

1992<br />

1993<br />

1994<br />

1995<br />

1996<br />

1997<br />

1998<br />

1999<br />

2000<br />

2001<br />

2002<br />

2003<br />

2004<br />

UE 12 UE 15 UE 25 UE 27<br />

sastāvdaļa. TKO mērķis ir līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu<br />

Kopienas tirgū. TKO cenšas rast vidusceļu starp zvejnieku<br />

interesēm, Kopienas tirgus pieaugošajām prasībām un jo<br />

īpaši starp pārstrādes nozari, garantējot godīgu konkurenci.<br />

TKO instrumenti šo mērķu sasniegšanai ir kopēji tirdzniecības<br />

standarti, kā arī kopēji standarti attiecībā uz ražotāju organizācijām,<br />

intervences mehānismiem un tirdzniecības režīmu<br />

ar valstīm, kas neietilpst ES.<br />

TKO uzbūvi attiecībā uz zivsaimniecības produktiem daļēji nosaka<br />

pamatlīgums starp zivsaimniecību un lauksaimniecību.<br />

Faktiski zivsaimniecības produktu TKO oficiāli regulē lauksaimniecības<br />

produktu TKO principi, mērķi un instrumenti. Tomēr<br />

starp lauksaimniecību un zivsaimniecību vienmēr ir bijušas<br />

dziļas atšķirības, kas pastāv joprojām.<br />

Laika gaitā šīs atšķirības ir tikai pastiprinājušās.<br />

Lauku saimniecību atbalsta<br />

mehānismi tika pielāgoti jaunajiem<br />

apstākļiem, taču tas nenotika attiecībā<br />

uz zivsaimniecības uzņēmumiem.<br />

2005<br />

2006<br />

2007<br />

2008<br />

2009<br />

Ņemot vērā krīzi, kas pašlaik ir piemeklējusi<br />

zivsaimniecības nozari, TKO rīcības<br />

brīvību ļoti ierobežo intervences<br />

mehānismu daba un trūcīgās finanšu<br />

subsīdijas. TKO iekļautā svaigā produkcija<br />

veido tikai 20 % no Kopienas<br />

zivsaimniecības nozares kopējā ražošanas<br />

apjoma, un TKO izdevumi intervencē<br />

veido tikai 0,6 % no tajā ietverto<br />

svaigo produktu vērtības.<br />

PRIeKšVēSTuRe<br />

17

18<br />

ATTIeCĪBAS AR TRešĀM VAlSTĪM<br />

Lai sniegtu Kopienas kuģiem piekļuvi trešo valstu zvejas zonām,<br />

ES noslēdza ļoti daudzus divpusējus nolīgumus. Līdz ar<br />

KZP reformu 2002. gadā šie nolīgumi tika pārveidoti par partnerattiecību<br />

līgumiem, lai nodrošinātu ilgstošas zvejas nosacījumus.<br />

Turklāt ES piedalās starptautiskos nolīgumos par zveju un<br />

jūras tiesībām. ES ir svarīga loma vairumā reģionālo zivsaimniecības<br />

organizāciju, kurās tiek pārstāvēta Kopienas flote. Šīs<br />

reģionālās zivsaimniecības organizācijas pārvalda zivju resursus<br />

atklātā jūrā un aktīvi piedalās nelegālās zvejniecības un<br />

kaitīgu zvejas metožu apkarošanā.<br />

KOnSulTATĪVO IeSTĀŽu SKAITA PIeAuGuMS<br />

Pēc reformas tika izveidotas septiņas reģionālās konsultatīvās<br />

padomes (RKP) 1 . To sastāvā bija zvejnieki, zinātniskie eksperti,<br />

citu ar zvejniecību un akvakultūru saistītu nozaru pārstāvji, kā<br />

arī reģionālās un valsts iestādes, vides un patērētāju aizsardzības<br />

NVO attiecīgajā jūras vai zvejas zonā.<br />

RKP var apspriesties ar Komisiju. Tās var arī izstrādāt ieteikumus<br />

un ierosinājumus vai sniegt informāciju Komisijai vai dalībvalstīm.<br />

Komisija ir piešķīrusi RKP lielākas privilēģijas nekā <strong>Eiropas</strong><br />

Parlamentam. Tādējādi vienošanās, ko 2007. gada sākumā<br />

Komisija <strong>Eiropas</strong> Kopienu vārdā noslēdza ar Starptautiskās<br />

1 Ziemeļjūras RKP, Pelaģisko zivju krājumu RKP, Ziemeļrietumu ūdeņu RKP, Baltijas<br />

jūras RKP, Ziemeļaustrumu ūdeņu RKP, Tāljūras flotes RKP UN Vidusjūras RKP.<br />

Jūras pētniecības padomi (SJPP), vairs neparedz zinātnisko<br />

atzinumu automātisku nodošanu <strong>Eiropas</strong> Parlamentam, bet<br />

gan piešķir tos RKP.<br />

SAISTĪTIe PASĀKuMI<br />

Lai pastiprinātu dalībvalstu sadarbību pārkāpumu atklāšanā<br />

un novēršanā, tika izveidota Kopienas Zivsaimniecības kontroles<br />

aģentūra (KZKA), kas atrodas Vigo (Spānijā).<br />

Komisija pieņēma <strong>Eiropas</strong> akvakultūras ilgtspējīgas attīstības<br />

stratēģiju un paziņojumus par partnerattiecību nolī-

gumiem attiecībā uz zivsaimniecību, kas noslēgti ar trešām<br />

valstīm, un zinātnisko padomju uzlabošanu zivsaimniecības<br />

pārvaldībai.<br />

Reformas laikā Komisija iepazīstināja ar vairākiem Kopienas<br />

rīcības plāniem, kas ietver:<br />

• zvejniecību Vidusjūrā;<br />

• vides aizsardzības prasību iekļaušanu KZP;<br />

• nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas<br />

izskaušanu;<br />

• Kopienas zivsaimniecības nozares pārstrukturēšanas<br />

sociālo, ekonomisko un reģionālo seku novēršanu;<br />

• zvejas atkritumu samazināšanu.<br />

Ļoti bieži galu galā pieņemtie tiesību akti pilnībā neietvēra<br />

Komisijas paziņojumos paustos mērķus.<br />

PRIeKšVēSTuRe<br />

19

eIROPAS PARlAMenTS un KzP<br />

zIVSAIMnIeCĪBAS KOMITejAS lOMA<br />

Parlamenta regulas VI pielikumā ir noteiktas Zivsaimniecības<br />

komitejas kompetences 2 , kas uzskaitītas turpmāk tekstā.<br />

KZP 2002. gada reformas rezultātā zivsaimniecība tika daudz<br />

pamatīgāk integrēta citās politikās. Kopš 2005. gada <strong>Eiropas</strong><br />

Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta kompetencē ir<br />

Zivsaimniecības komitejas loma<br />

Šī komiteja ir atbildīga par:<br />

• kopējās zivsaimniecības politikas darbību un attīstību, kā arī tās vadību;<br />

• zivju krājumu saglabāšanu;<br />

• zvejniecības produktu tirgus kopējo organizāciju;<br />

• struktūrpolitiku zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, ieskaitot zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentus;<br />

• starptautiskajiem zvejniecības nolīgumiem.<br />

2 http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+RULES-<br />

EP+20090309+RESP-PECH+DOC+XML+V0//LV&language=LV&navigationBar=YES.<br />

nodotas jūrlietas. Šis ģenerāldirektorāts 2008. gadā ieguva<br />

nosaukumu Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts.<br />

Ņemot vērā šos notikumu pavērsienus, arī Zivsaimniecības<br />

komiteja 2007. gada 10. maijā pieprasīja paplašināt tās kompetenci.<br />

21

22<br />

Zivsaimniecības komiteja pieprasa attiecībā uz resursu saglabāšanu<br />

iekļaut šādus mērķus:<br />

• garantēt jūrās un okeānos veikto darbību ilgtspējīgu<br />

attīstību;<br />

• sekot līdzi darbībām, kas var ietekmēt jūras bioloģisko<br />

daudzveidību;<br />

• nodrošināt jūras un lietišķo pētniecību zivsaimniecības nozarē.<br />

Attiecībā uz struktūrplānu Zivsaimniecības komiteja ierosina<br />

šādu grozījumu: „politikai, kas paredz zivsaimniecības un akvakultūras<br />

struktūru uzlabošanu un zivsaimniecības produktu pārstrādi,<br />

tostarp instrumentus un finanšu līdzekļus”.<br />

Visbeidzot, Zivsaimniecības komiteja pieprasa pieņemt ārējos<br />

mērķus, lai pielāgotos noteikumiem, kas tika sīki izstrādāti<br />

2002. gada KZP reformas laikā. Papildus tam komiteja ierosina<br />

aizstāt atsauci uz „starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem”<br />

ar atsauci uz „partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības<br />

nozarē ar trešām valstīm, reģionālajām zivsaimniecības<br />

organizācijām un starptautiskiem forumiem un iestādēm”.<br />

Ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzītās<br />

papildu kompetences un zivsaimniecības politikas pakāpenisko<br />

iekļaušanu citās politikās, ir paredzams, ka Komisija izdos<br />

jaunus horizontālos priekšlikumus, īpaši integrētās jūrniecības<br />

politikas ietvaros. Šādā gadījumā, kā arī, ja EP Zivsaimniecības<br />

komitejas kompetences netiks pielāgotas jaunajiem apstākļiem,<br />

var izraisīties konflikti ar citām parlamentārajām komitejām.<br />

Lai gan Zivsaimniecības komiteja ir atbildīga par kopējo politiku,<br />

tā līdz pat sestā sasaukuma beigām bija, tā sauktā, neitrālā<br />

komiteja. Tas nozīmē, ka atšķirībā no citām komitejām Zivsaim-<br />

niecības komitejas pilntiesīgs loceklis varēja būt arī citas pastāvīgās<br />

parlamentārās komitejas pilntiesīgs loceklis. Politisko grupu<br />

priekšsēdētāju konference 2009. gada 12. marta sanāksmē<br />

pieņēma lēmumu par Zivsaimniecības komitejas „neitralitātes<br />

atcelšanu”. Šāda lēmuma mērķis bija ļaut komitejai daudz<br />

efektīvāk īstenot pilnvaras, kas izriet no Lisabonas līguma.<br />

SPēKĀ eSOšĀ lIKuMdOšAnAS<br />

PROCedŪRA<br />

Līguma 37. panta 2. punkta trešajā rindkopā ir noteikta KZP<br />

izstrādes un īstenošanas kārtība, kuras pamatā ir: Komisijas<br />

priekšlikums, <strong>Eiropas</strong> Parlamenta atzinums (pausts plenārsēdē<br />

pēc Zivsaimniecības komitejas grozījumiem attiecībā uz<br />

tās kompetenci) (3. izcēlums) un Padomes Ekonomikas un<br />

sociālo lietu komitejas atzinums, kas pieņemts ar kvalificētu<br />

balsu vairākumu.<br />

Tas nozīmē vienkāršu apspriežu procedūru 3 <strong>Eiropas</strong> Parlamentam,<br />

kas nekad nav bijusi mainīta, neraugoties uz jaunajām<br />

procedūrām (sadarbības un koplēmuma), kas noteiktas<br />

Vienotajā aktā, Māstrihtas Līgumā vai Amsterdamas Līgumā.<br />

lIKuMdOšAnAS PROCedŪRA<br />

SASKAŅĀ AR lISABOnAS lĪGuMu<br />

Lisabonas līguma projekts (ESOV, C 155, 9.5.2008) 4 atzīst koplēmumu<br />

par KZP „parasto likumdošanas procedūru”, aizstājot<br />

3 <strong>Eiropas</strong> Parlamenta Reglaments, II sadaļa: Likumdošanas procedūras.<br />

4 http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2008:115:SOM:EN:HTML.

spēkā esošo apspriežu procedūru. Tiklīdz līgumu būs ratificējušas<br />

visas <strong>Eiropas</strong> Savienības dalībvalstis, koplēmuma ieviešana<br />

nozīmēs milzīgas izmaiņas KZP, piešķirot <strong>Eiropas</strong> Parlamentam<br />

pilntiesīga koplēmēja funkcijas attiecībā uz zivsaimniecību.<br />

Tomēr jaunais līgums rada vairākas interpretācijas problēmas,<br />

jo parastajā procedūrā tiek ieviesti izņēmumi par labu Padomei,<br />

īpaši attiecībā uz „pasākumiem, kas saistīti ar cenu, nodevu,<br />

atbalsta un kvantitatīvā daudzuma noteikšanu, kā arī zivsaimniecības<br />

iespēju nostiprināšanu un sadali” (LESD 43.3. pants).<br />

Tā kā nepastāv skaidrs <strong>Eiropas</strong> Parlamenta un Padomes<br />

likumdošanas procedūras ierobežojums attiecībā uz zivsaimniecību,<br />

iespējams, radīsies politiskas un juridiskas<br />

problēmas, pat ja jurisprudencē ir noteikta šaura izņēmumu<br />

interpretācija. <strong>Eiropas</strong> Parlamentam būs grūtības pieņemt<br />

vispārējus iebildumus par izpildi par labu Padomei, piemēram,<br />

paplašinot „zivsaimniecības iespēju sadales” interpretācijas<br />

lauku ar tādiem citiem pasākumiem kā zivsaimniecības<br />

centieni vai tehniski pasākumi.<br />

Šie vispārējie iebildumi par izpildi Padomes labā varēs ietekmēt,<br />

varbūt pat atņemt jēgu, EP koplēmuma pilnvarām, kas<br />

paredzētas Lisabonas līgumā, īpaši attiecībā uz KZP svarīgajām<br />

reformām vai noteikumiem, kas vajadzīgi kopējās zivsaimniecības<br />

politikas mērķu sasniegšanai. Jaunā sasaukuma<br />

laikā <strong>Eiropas</strong> Parlamenta pienākums būs uzraudzīt, ka tiek<br />

precizēta ar zivsaimniecību saistītā struktūra un lēmumu pieņemšana,<br />

nemazinot likumīgo kompetenci.<br />

Ir jāpatur prātā, ka Lisabonas līgumam ir jāsaņem <strong>Eiropas</strong> Parlamenta<br />

apstiprinājums (piekrišana), cita starpā, starptautisku<br />

nolīgumu noslēgšanai, kuriem ir vispārzināma ietekme<br />

uz <strong>Eiropas</strong> Savienības budžetu vai kuri aptver jomas, kam piemērojama<br />

parastā likumdošanas procedūra vai īpašā likumdošanas<br />

procedūra, ja ir nepieciešams <strong>Eiropas</strong> Parlamenta<br />

apstiprinājums. No tā izriet, ka būtībā reģionālos nolīgumus<br />

reģionālajās zivsaimniecības organizācijās (RZO) drīkst noslēgt<br />

tikai pēc Parlamenta apstiprinājuma saņemšanas.<br />

Turklāt Lisabonas līgumā ir noteikts, ka <strong>Eiropas</strong> Parlamentu<br />

nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos.<br />

Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā jau ilgu laiku pastāvošās <strong>Eiropas</strong><br />

Parlamenta prasības attiecībā uz pārredzamību un ātrumu, ar<br />

kādu tiek pārsūtīta informācija par notiekošajām sarunām.<br />

Turklāt ir noteikts, ka <strong>Eiropas</strong> Parlamenta pārstāvjiem ir jāpiedalās<br />

Kopienas koordinācijas sanāksmēs reģionālās zivsaimniecības<br />

organizācijās un apvienoto komiteju sanāksmēs saistībā<br />

ar divpusējiem nolīgumiem.<br />

GAlVenIe lIKuMdOšAnAS dOKu-<br />

MenTI SeSTĀ SASAuKuMA lAIKĀ<br />

Sestais sasaukums bija pārejas periods starp divām reformām.<br />

Lielā mērā Zivsaimniecības komitejas darbību noteica<br />

2002. gada reformā īstenotie tiesību akti. Kopumā Zivsaimniecības<br />

komiteja pieņēma 102 ziņojumus. Liela daļa ziņojumu ir<br />

par ārējiem nolīgumiem (29 %), resursu saglabāšanu (19 %),<br />

jūras vides saglabāšanu (10 %), zvejas darbību kontroli (8 %)<br />

un KZP un tās turpmāko darbību uzraudzību (8 %).<br />

Daudzos ziņojumus par ārējiem nolīgumiem ir atspoguļota to<br />

ietekme uz Kopienas zivsaimniecību. Šis fakts ir jāskata <strong>Eiropas</strong><br />

Parlamenta kompetences paplašināšanas kontekstā pēc Lisabonas<br />

līguma ratificēšanas, gan salīdzinājumā ar piekrišanas<br />

eIROPAS PARlAMenTS un KzP<br />

23

24<br />

zivsaimniecības komitejas ziņojumu tematiskais<br />

sadalījums. Sestais sasaukums<br />

Statistika<br />

4 %<br />

Struktūras<br />

7 %<br />

KZP<br />

8 %<br />

Citi<br />

16 %<br />

Kontrole<br />

8 %<br />

Vide<br />

10 %<br />

Nolīgumi<br />

par zveju<br />

28 %<br />

Resursu<br />

saglabặšana<br />

19 %<br />

procedūras piemērošanu, gan ņemot vērā EP tiesības tikt nekavējoties<br />

un pilnībā informētam visos procedūras posmos.<br />

Attiecībā uz resursu saglabāšanas politiku vairums Zivsaimniecības<br />

komitejas pieņemto ziņojumu paredz krājumu atjaunošanas<br />

un pārvaldības plānus. Ir vērts pieminēt vēl trīs<br />

ziņojumus, kam ir politiska nozīme. Piektā sasaukuma beigās<br />

<strong>Parlaments</strong> svītroja noteikumus par „pārvaldības pasākumiem<br />

ilgtspējīgai zivju resursu izmantošanai Vidusjūrā”. Vēlāk<br />

<strong>Parlaments</strong> 5 un Komisija centās rast kompromisu, lai pēc<br />

iespējas ātrāk uzlabotu situāciju attiecībā uz šiem resursiem.<br />

Ir arī pilnīgi pretējs ziņojums par „zivju resursu saglabāšanu,<br />

izmantojot tehniskus pasākumus” 6 . Šis dokuments ir<br />

svarīgs daudzējādā ziņā, jo tas ir sava veida tilts uz nākotnē<br />

grozīto KZP.<br />

5 T6-0234/2005, Oficiālais Vēstnesis: C 124, 25.05.2006, lpp. 0421-0527 E.<br />

6 ESOV: www.europarl.europa.eu/oeil/file.jsp?id=5647852.<br />

Visbeidzot, ziņojumā par „politiku nevēlamu piezveju samazināšanai<br />

un izmetumu novēršanai <strong>Eiropas</strong> zvejniecībā” 7<br />

<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> uzsvēra, ka „kopējās pieļaujamās nozvejas”<br />

(KPN) sistēma bija viens no galvenajiem izmetumu avotiem un<br />

vajadzēja veikt pasākumus, lai aizliegtu to sugu obligātos izmetumus,<br />

kurām ir noteikts izkrāvums un kas tiek nenovēršami<br />

nozvejotas, lai gan neietilpst nevienā kvotā. KPN ir jāiekļauj<br />

nevēlamās piezvejas kvotas, un visām izkrautajām nevēlamajām<br />

piezvejām ir jāpiemēro attiecīgās kvotas tā, lai gadījumā,<br />

kad zvejas zonā tiek pārsniegta nevēlamās nozvejas kvota, tai<br />

draudētu slēgšana. Turklāt ir izteikts priekšlikums, ka gadījumā,<br />

ja tiek nozvejots pārmērīgs zivju mazuļu daudzums, zvejas<br />

zona tiek slēgta reālā laikā. Pēc tam šī kvota pakāpeniski<br />

jāsamazina, lai rosinātu uzlabot zvejas rīku selektivitāti.<br />

Pieminēto ziņojumu skaits, kuros ir aplūkota tieši jūras vides<br />

saglabāšana, skaidri parāda šā temata svarīgumu. Papildus<br />

šiem desmit ziņojumiem ir vēl citi, kas ir cieši saistīti ar vides<br />

jautājumiem. Piemēram, ziņojumam par „KZP un ekosistēmisku<br />

pieeju zivsaimniecības pārvaldībā” 8 ir būtiska nozīme saistībā ar<br />

gaidāmo reformu, līdzīgi kā dokumentam par „zivsaimniecību un<br />

akvakultūru piekrastes zonu saistībā ar integrēto pārvaldību” 9 ,<br />

kurā aplūkota integrēta jūrniecības politika.<br />

Raugoties no gaidāmās KZP reformas viedokļa, ļoti svarīgs ir<br />

arī ziņojums par „ilgtspējas principa piemērošanu <strong>Eiropas</strong><br />

Savienības zivju zonās, izmantojot maksimālās ilgtspējīgās<br />

ieguves apjomu” 10 . Ļoti kritiskajā ziņojumā <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong><br />

brīdināja, ka vairumā zinātnisko iestāžu pārsvarā tiek izmantots<br />

7 T6-0034/2008, 31/01/2008.<br />

8 T6-0009/2009.<br />

9 T6-0382/2008.<br />

10 T6-0382/2007, 06/09/2007.

klasiskais maksimālās ilgtspējīgās ieguves apjoma (MIIA) modelis,<br />

kā arī citas avangardiskas pieejas, kurās ekosistēma tiek ņemta<br />

vērā kopumā. <strong>Parlaments</strong> brīdināja par grūtībām, kas ir saistītas<br />

ar MIIA modeļa piemērošanu zivju zonām, kurās atrodamas<br />

vairākas sugas. <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> izteica nožēlu, ka nav veikta<br />

analīze par MIIA modeļa attīstību un dažādajām pieejām, kā<br />

arī Komisijas ziņojumā piedāvāto risinājumu nepiemērotību<br />

un par to, ka nav veikts MIIA modeļa piemērošanas rezultāta<br />

padziļināts novērtējums. EP aicināja Komisiju izveidot piekļuves<br />

sistēmu resursiem, kas veicina ilgtspēju, apgrūtina izmešanu,<br />

vienkāršo tehniskos pasākumus, nepieļauj diskrimināciju un<br />

saasinātu konkurenci resursu nozvejā, nosaka vajadzīgo elastību<br />

un uzlabo nozares konkurētspēju. Vēl tas uzsvēra, ka jebkādām<br />

izmaiņām pārvaldības sistēmā jābūt balstītām uz kompensācijas<br />

mehānismiem, kuru pamatā ir priekšlikuma sociālekonomiskās<br />

ietekmes analīze.<br />

Citā ziņojumā par pārvaldības instrumentiem, kuru pamatā<br />

ir zvejas tiesības, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> 11 aicināja Komisiju izpētīt<br />

pārvaldības sistēmas, kuru pamatā ir zvejas tiesības (RBM)<br />

un kas tiek patlaban piemērotas dalībvalstīs, un izvērtēt to<br />

efektivitāti attiecībā uz kopējās zivsaimniecības politikas mērķu<br />

īstenošanu. Komisija publicēja pētījumu par zvejas tiesībām,<br />

kas būs viens no galvenajiem gaidāmās reformas tematiem<br />

12 . B departaments 2007. gada septembrī rīkoja semināru<br />

par šo tematu 13 .<br />

11 T6-0113/2008, 10/04/2008.<br />

12 MRAG un citi, I daļa: An analysis of existing Rights Based Management (RBM) instruments<br />

in Member States and on setting up best practices in the EU, II daļa: Catalogue<br />

of Rights-Based Management Instruments in coastal EU Member States.<br />

<strong>Eiropas</strong> Komisija, 2009.<br />

13 Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības zinātnes koledža, Trumses<br />

Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR IMARES); Thórólfur Matthiasson<br />

(Īslandes Universitāte), La gestion fondée sur les droits de pêche. <strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong>, 2007.<br />

eIROPAS PARlAMenTS un KzP<br />

25

26<br />

Vēl viens svarīgs temats gaidāmās KZP<br />

ietvaros būs pārvaldība un reģionālo<br />

konsultatīvo padomju loma. Zivsaimniecības<br />

komiteja pieņēma divus ziņojumus<br />

14 15 par šo tematu.<br />

No astoņiem ziņojumiem, ko Zivsaimniecības<br />

komiteja pieņēma par zvejas<br />

darbību kontroli, ziņojums par „Kopienas<br />

kontroles režīmu KZP noteikumu<br />

ievērošanas nodrošināšanai<br />

(ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2847/93<br />

un (EK) Nr. 1627/94)” ir īpaši svarīgs,<br />

jo to var uzskatīt gan par tiltu uz KZP<br />

nākotnē, gan par novēlotu 2002. gada<br />

reformas ieviesēju. Būtībā, pat ja <strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong> pieņems šo ziņojumu<br />

sestā sasaukuma beigās, Padome ir<br />

paredzējusi pieņemt regulu 2010. gadā. Tā rezultātā regulā<br />

būs obligāti jāiestrādā jaunās KZP ievirzes.<br />

Vēl ir daudz citu svarīgu ziņojumu. Varētu pieminēt divus ziņojumus<br />

par nelegālo, nereģistrēto un neregulēto (NNN) zveju<br />

16 17 . <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> uzsvēra nepieciešamību izveidot<br />

to kuģu sarakstu, kas iesaistīti NNN zvejas darbībās, un ostu<br />

valsts kontroles sistēmu, lai trešo valstu kuģiem, kas iesaistīti<br />

NNN zvejas darbībās, aizliegtu piekļuvi. Tas ierosina aizliegt<br />

NNN zvejas produktu importu, nosakot, ka ir nepieciešams<br />

14 T6-0159/2007, 26/04/2007.<br />

15 A6-0187/2009, 27/03/2009.<br />

16 T6-0044/2007, 15/02/2007.<br />

17 T6-0245/2008, 29/09/2008, Oficiālais Vēstnesis: L 286 29.10.2008., 0001. lpp.<br />

kuģa karoga valsts obligāts apliecinājums, kas apstiprina šo<br />

produktu likumību. Turklāt <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> mudina izveidot<br />

Kopienas brīdinājuma sistēmu gadījumiem, kad tiek atklāti<br />

NNN zvejas produkti, kā arī aizliegt tādu zivju importu,<br />

kas ir no valstīm, kuras ir paziņojušas, ka nesadarbosies ar ES<br />

ieviesto sistēmu.<br />

Visa sestā sasaukuma laikā <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong> centās rast risinājumu<br />

krīzei, kas skārusi zivsaimniecības nozari. Šim tematam<br />

tika veltīti četri ziņojumi („zvejnieku finansiālā atbalsta<br />

sistēmas reforma”, „piekrastes zveja”, „zivsaimniecības nozares<br />

ekonomiskās situācijas uzlabošana” un „kopējās tirgu organizācijas<br />

ieviešana”), kā arī rezolūcija (par „zivsaimniecības nozares<br />

krīzi, ko izraisījis dīzeļdegvielas cenu pieaugums”). Šajā

ziņā B departaments ir palīdzējis Zivsaimniecības komitejai,<br />

izstrādājot divus ārējos pētījumus 18 .<br />

Visbeidzot, Komisijas priekšlikums par „Kopienas ekomarķējuma<br />

sistēmu (ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1980/2000)” ir<br />

aktualizējis Parlamenta ziņojumu par „diskusijas uzsākšanu<br />

par Kopienas nostāju attiecībā uz zivsaimniecības produktu<br />

ekomarķējuma programmām” 19 . Tā kā šis jautājums būs atkal<br />

jāizskata nākamā sasaukuma laikā, ir jāatceras, ka <strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong> nekavējoties lūdza, lai Komisija sagatavo paziņojumu<br />

par minimālajām prasībām un vadlīnijām, kam jāatbilst<br />

Kopienas zivsaimniecības produktu ekomarķējuma sistēmai.<br />

Tas uzstāja, ka Komisijas pienākums ir veicināt šādas sistēmas<br />

izveidi, izstrādāt darbības noteikumus un garantēt specializēto<br />

akreditācijas un sertifikācijas iestāžu neatkarību, kā arī šāda<br />

ekomarķējuma prasību uzticamību.<br />

18 Centro Tecnológico del Mar – Fundación CETMAR Espagne Inshore Fisheries and the<br />

Problems Encountered by Inshore Fishermen, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>, 2005.<br />

LEI B.V., The Impact of the Increase of the Oil Price in European Fisheries, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>,<br />

2006.<br />

19 T6-0347/2006, 07/09/2006.<br />

eIROPAS PARlAMenTS un KzP<br />

27

SePTĪTĀ SASAuKuMA PRIORITĀTeS:<br />

KOPējĀS zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKAS<br />

ReFORMA<br />

Kopš kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) izstrādes<br />

1983. gadā tā ir pārskatīta ik pēc desmit gadiem. Pēdējā reforma<br />

tika pieņemta 2002. gadā un tiks pārskatīta vēlākais<br />

2012. gadā. Reformas minimālais saturs ir noteikts Regulas<br />

(EK) Nr. 2371/2002 17. panta 2. punktā, kas paredz, ka Padomei<br />

ir jāizskata noteikumi par piekļuvi ūdeņiem 12 jūras<br />

jūdzes platā dalībvalstu joslā. Tomēr KZP nepilnības var mudināt<br />

<strong>Eiropas</strong> iestādes darboties krietni tālāk, lai nodrošinātu<br />

ekonomisko un zivju zonu vides dzīvotspēju.<br />

Francijas prezidentūras laikā 2008. gada 29. septembrī jau norisinājās<br />

ministru konference par KZP reformu. Tajā galvenokārt<br />

tika apspriesta zvejas flotes saglabāšanas un pārvaldības<br />

politika.<br />

Līdz ar pirmās Zaļās grāmatas publicēšanu 2009. gada 22. aprīlī<br />

Komisija uzsāka KZP pārskatīšanu. Šā procesa mērķis ir<br />

smelties idejas par to, kā rīkoties nākotnē. Pirmajā posmā tiks<br />

analizēti pašreizējās politikas pozitīvie un negatīvie aspekti un<br />

novērtēta tās darbība, salīdzinot to ar citām zivsaimniecības<br />

pārvaldības sistēmām.<br />

Pēc Zaļās grāmatas publicēšanas tiks sākts sešus mēnešus ilgs<br />

apspriežu periods. Komisija ir paredzējusi publicēt publisko debašu<br />

apkopojumu 2010. gada laikā. Papildus tam Komisija veiks<br />

ietekmes analīzi 2010. gadā, lai iesniegtu reformas priekšlikumu<br />

2011. gada sākumā. Saskaņā ar šo grafiku reformas noteikumiem<br />

vajadzētu būt pieņemtiem un stāties spēkā 2012. gadā.<br />

Komisija vairākkārt ir apliecinājusi savu nodomu atbrīvot<br />

<strong>Eiropas</strong> Parlamentu no pārāk tehnisku jautājumu skatīšanas,<br />

kas varētu palēnināt likumdošanas procedūru vai pat radīt tai<br />

šķēršļus. Tā jau ir uzsākusi darbību šajā virzienā, paredzot ļoti<br />

plašu komitoloģijas procedūras izmantojumu priekšlikumā<br />

par zivju resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskus pasākumus.<br />

Šī pieeja nozīmē, ka tiks atbalstīta likumdošanas pilnvaru<br />

deleģēšana. Tā varēs ietvert tikai nebūtiskus minētā tiesību<br />

akta elementus, kas jebkurā gadījumā ir jāmaina vai jāpapildina.<br />

Līdz ar to pilnvaru deleģēšanas priekšmets nevar būt nedz<br />

tiesību akta vispārīgās pamatnostādnes, nedz galvenie principi,<br />

kas ir to pamatā.<br />

Lai atvieglotu likumdošanas procedūru, nepārkāpjot <strong>Eiropas</strong><br />

Parlamenta kā līdzlēmēja pilnvaras, ir svarīgi uzreiz noteikt<br />

katras KZP daļas:<br />

• būtiskos elementus, kas nevar būt deleģēšanas vai<br />

īstenošanas objekts šā jēdziena tradicionālajā izpratnē;<br />

• nebūtiskos aktu elementus, kas var būt deleģēšanas objekts<br />

saistībā ar to labošanu vai papildināšanu;<br />

• nebūtiskos elementus, kas var būt precizēšanas vai<br />

paskaidrošanas (bet ne labošanas vai papildināšanas) objekts,<br />

izmantojot izpildprocedūras.<br />

29

30<br />

Lai veicinātu debates par reformu, Komisija uzsāka vairākus<br />

pētījumus par dažādiem KZP aspektiem 20 . Turklāt tā publicēja<br />

pētījumu par zvejas tiesību pārvaldību, kas ir viens no centrālajiem<br />

reformas tematiem 21 . B departaments 2007. gada septembrī<br />

rīkoja semināru par šo tematu 22 .<br />

KZP reforma tiks noslēgta ar zivsaimniecības un akvakultūras<br />

tirgu kopējās organizācijas (TKO) reformu, attiecībā uz<br />

kuru ir paredzēts pieņemt regulas priekšlikumu 2009. gada<br />

oktobrī. B departaments par šo tematu izstrādāja komentārus<br />

un iekšējo pētījumu 23 un Komisija izstrādāja ārēju pētījumu 24 .<br />

Vēl viens ļoti svarīgs politisks dokuments ir Komisijas paziņojums<br />

par <strong>Eiropas</strong> akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.<br />

Tas tika pieņemts 2009. gada 8. aprīlī pēc šā temata publiskas<br />

apspriedes, kas tika rīkota 2007. gadā. Tā ir līdzvērtīga<br />

iepriekšējām 2002. gadā pieņemtām stratēģijas vadlīnijām.<br />

Stratēģija, ko pieņēma 2002. gadā, sasniedza vien ierobežotu<br />

daudzumu tajā noteikto mērķu, īpaši attiecībā uz ražošanas<br />

palielināšanu (4 % gadā) un darba vietu radīšanu (starp 8000<br />

20 Skat. http://ec.europa.eu/fisheries/publications/studies_reports_fr.htm.<br />

21 MRAG un citi, I daļa: An analysis of existing Rights Based Management (RBM) instruments<br />

in Member States and on setting up best practices in the EU, II daļa: Catalogue<br />

of Rights-Based Management Instruments in coastal EU Member States. <strong>Eiropas</strong> Komisija,<br />

2009.<br />

22 Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības zinātnes koledža, Trumses<br />

Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR IMARES); Thórólfur<br />

Matthiasson (Īslandes Universitāte), La gestion fondée sur les droits de pêche. <strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong>, 2007.<br />

23 Jesús Iborra Martín, Strukturālās un kohēzijas politikas direktorāts, The Reform of the<br />

Common Organisation of the Market of Fisheries Products of 2000, <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>,<br />

2007.<br />

Jesús Iborra Martín, B Direktorāts: Strukturālās un kohēzijas politika, Producers’ Organisations<br />

and the Common Organisation of the Markets in Fisheries Products, <strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong>, 2008.<br />

24 Ernst & Young un citi, Évaluation de l’Organisation Commune de Marché des produits<br />

de la pêche et de l’aquaculture. <strong>Eiropas</strong> Komisija, 2008.<br />

un 10000). Papildus tradicionālajiem šķēršļiem un ierobežojumiem<br />

<strong>Eiropas</strong> akvakultūrai kopš 2002. gada ir bijis jācīnās<br />

ar aizvien pieaugošo konkurenci ar trešo valstu ražojumiem,<br />

pārvaldības krīzi un — kopš neilga laika — ekonomiskās krīzes<br />

sekām.<br />

Komisija veica ārēju pētījumu par šo tematu 25 . Pēc Zivsaimniecības<br />

komitejas pieprasījuma, kā arī, lai sniegtu savu ieguldījumu<br />

šā dokumenta izstrādē, B departaments uzsāka trīs ārējus<br />

pētījumus:<br />

• <strong>Eiropas</strong> akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ietekmes<br />

novērtējums (COM(2002) 511 galīgā redakcija);<br />

• Kopienas zivju ražošanas normatīvie un likumdošanas ierobežojumi;<br />

• <strong>Eiropas</strong> Kopienas akvakultūras konkurētspēja, iespējamie<br />

ierobežojumi un stratēģijas.<br />

Padome 2008. gada jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 744/2008,<br />

ar ko izveido īpašu pagaidu darbību ekonomikas krīzes<br />

skarto <strong>Eiropas</strong> Kopienas zvejas flotu pārstrukturēšanas veicināšanai.<br />

Šīs regulas mērķis ir mazināt aktuālākās ekonomiskās<br />

un sociālās grūtības, apkarojot sistemātisko flotes jaudas<br />

pārpalikumu. Komisijas pienākums 2009. gada trešā trimestra<br />

laikā būs iesniegt <strong>Eiropas</strong> Parlamentam un Padomei ziņojumu<br />

par šīs regulas ietekmes novērtējumu.<br />

25 Ernst & Young un citi, Étude des performances économiques et de la compétitivité de<br />

l’aquaculture de l’Union Européenne. <strong>Eiropas</strong> Komisija, 2008.<br />

SePTĪTĀ SASAuKuMA PRIORITĀTeS: KOPējĀS zIVSAIMnIeCĪBAS POlITIKAS ReFORMA

B dePARTAMenTS un TĀ ATBAlSTA<br />

nOzĪMe PARlAMenTA dARBĀ<br />

B dePARTAMenTA lOMA<br />

Politikas departamenti tika izveidoti 2004. gadā, lai nodrošinātu<br />

komitejas un citas politiskās iestādes ar īpašām zināšanām<br />

un pētniecības darbiem atkarībā no <strong>Eiropas</strong> Parlamenta<br />

likumdošanas un politiskajām prioritātēm. B departaments ir<br />

atbildīgs par atbalsta sniegšanu Parlamenta darbā, īpaši zivsaimniecības<br />

jomā 26 . Šis atbalsta uzdevums izpaužas vairākos<br />

veidos 27 .<br />

• Ārējo dokumentu par specifiskiem tematiem pasūtīšana,<br />

uzraudzība un novērtēšana, ko pēc īpaša Zivsaimniecības<br />

komitejas koordinatoru pieprasījuma veic eksperti (universitātes,<br />

augsta līmeņa padomdevēji). Šie dokumenti<br />

tiek veidoti kā pētījumi (ja tajos ir vairāk nekā 30 lappušu),<br />

„briefing notes” (ja tajos ir mazāk nekā 30 lappušu)<br />

un ietekmes novērtējumi („impact assessment”). Padomdevējus<br />

izvēlas, izsludinot piedāvājumu konkursu. Ārēja<br />

pētījuma vai komentāru iesniegšanas termiņš ir atkarīgs<br />

no izvēlētās līguma procedūras, temata plašuma un pieprasītajām<br />

valodām. Tomēr vidējais ilgums ir 6 – 9 mēneši.<br />

Ekspertīžu budžets zivsaimniecības jomā 2008. gadā bija<br />

337 191 euro. Summa, kas piešķirta 2009. gadā, ir samazināta<br />

līdz 244 924 euro Parlamenta vēlēšanu dēļ, kas notiks<br />

šajā gadā.<br />

• Komentāri vai iekšējie pētījumi, kurus izstrādājuši B departamenta<br />

ierēdņi pēc Zivsaimniecības komitejas koordina-<br />

26 B Direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika.<br />

27 B Direktorāts: strukturālā un kohēzijas politika. Produkti.<br />

toru, priekšsēdētāja, sekretariāta vai citu politisku iestāžu<br />

pieprasījuma. Iekšējie komentāri var būt par svarīgākajiem<br />

KZP izstrādes tematiem. Tie var arī sniegt dokumentāru<br />

atbalstu Zivsaimniecības komitejas delegācijām un Parlamenta<br />

pārstāvjiem iekšējos vai ārējos pasākumos. Iekšējie<br />

komentāri var arī būt pamats <strong>Eiropas</strong> Parlamenta publikācijām<br />

un/vai brošūrām. Vidējais termiņš iekšējā komentāra<br />

nodošanai apritē ir atkarīgs no aplūkotā jautājuma un vajadzīgās<br />

analīzes sarežģītības. Turklāt ir vajadzīgas vismaz<br />

45 dienas, lai veiktu tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas<br />

darbus.<br />

• Darbsemināru („workshops”) rīkošana par tematiem, ko<br />

izvēlējušies Zivsaimniecības komitejas koordinatori. Laika<br />

gaitā var tikt organizēti kopīgi Zivsaimniecības komitejas<br />

un citu komiteju semināri. Dalībnieki (parasti 2–4) ir atbildīgi<br />

par B departamenta ekspertīžu budžetu, sniedzot par<br />

to komentārus un prezentējot to Zivsaimniecības komitejas<br />

sanāksmes laikā.<br />

• Ārējo ekspertu grupu veidošana pēc koordinatoru pieprasījuma,<br />

lai nodrošinātu pastāvīgu Zivsaimniecības komitejas<br />

atbalstu dalībvalstīm attiecībā uz dokumentu. Eksperti<br />

ir atbildīgi par departamenta ekspertīžu budžetu.<br />

• Papildus tam B departamenta personāls var piedalīties<br />

projektu grupās („projects teams”), ko izveidojusi viena vai<br />

vairākas Parlamenta komitejas, lai nodrošinātu atsauces<br />

materiālus referentu, koordinatoru un priekšsēdētāju vajadzībām.<br />

Tas arī var sniegt specializētas konsultācijas referentiem<br />

par īpaši svarīgiem likumdošanas priekšlikumiem.<br />

33

34<br />

• <strong>Eiropas</strong> Savienības tehnisko aprakstu un <strong>Eiropas</strong> Parlamenta<br />

publikāciju sagatavošana un atjaunināšana, kas tematisku<br />

aprakstu veidā piedāvā visaptverošu pārskatu par<br />

Kopienas politikām un <strong>Eiropas</strong> Parlamenta ieguldījumu <strong>Eiropas</strong><br />

integrācijas veicināšanā. Kopējā zivsaimniecības politika<br />

ir īpaši aplūkota sešos aprakstos (Tehniskie apraksti →<br />

Temati → Kopējās politikas → Kopējā zivsaimniecības politika).<br />

Tehnisko aprakstu attiecīgā versija 28 ir pieejama trīs<br />

valodās: franču, angļu un vācu. Tā tiek regulāri atjaunināta.<br />

Turklāt 2009. gadā tika izdota pārskatītā tehnisko aprakstu<br />

versija CD formātā visās Kopienas valodās, kā arī drukāta<br />

versija sešās valodās (EN, FR, DE, IT, ES, PL).<br />

Pētījumi, ārējie komentāri un semināru dokumenti zivsaimniecības<br />

jomā tiek apkopoti <strong>Eiropas</strong> Parlamenta publikāciju<br />

katalogā 29 .<br />

Katru mēnesi dalībvalstīm un <strong>Eiropas</strong> Parlamenta iestādēm<br />

tiek nosūtīts B Direktorāta informatīvs apkārtraksts ar jaunāko<br />

informāciju (publicētie pētījumi, rīkotie semināri u.c.) 30 .<br />

Turklāt reizēm var tikt nosūtīti saistoši dokumenti (pētījumi,<br />

raksti, statistika u.tml.), izmantojot e-pastu.<br />

Lai iegūtu papildu informāciju, sazinieties ar B departamentu,<br />

nosūtot e-pastu: poldep-cohesion@europarl.europa.eu.<br />

28 http://www.europarl.europa.eu/parliament/expert/staticDisplay.do?language<br />

=EN&id=72<br />

29 http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies/catalog.do?<br />

language=EN<br />

30 Informatīvais apkārtraksts - B Direktorāts (arhīvs)<br />

B dePARTAMenTS un TĀ ATBAlSTA nOzĪMe PARlAMenTA dARBĀ

jAunĀKĀS B dIReKTORĀTA<br />

PuBlIKĀCIjAS PAR zIVSAIMnIeCĪBu<br />

Fisheries in Croatia. 2009. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Madeira. 2008. gada oktobris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR, IT un<br />

PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

FEUFAR : the Future of European Fisheries and Aquaculture Research. 2008. gada<br />

septembris. Publicēts angļu valodā. Autors: Luc van Hoof, (EFARO, <strong>Eiropas</strong> Pētniecības<br />

institūts zivsaimniecības jomā)<br />

New Ways to Improve the Scientific Advice for Fisheries Management. 2008. gada<br />

septembris. Publicēts angļu valodā. Autors: Willy Vanhee, (ILVO, Lauksaimniecības un<br />

zivsaimniecības izpētes institūts, Dzīvnieku zinātnes nodaļa)<br />

New Opportunities Offered by the Data Collection Regulation in the Fields of Biology<br />

and of the Economy (Council Regulation n° 199/2008/EC). 2008. gada septembris.<br />

Publicēts angļu valodā. Autors: Antonio Di Natale, (Aquastudio Research Institute)<br />

Strategic Research Priorities to the Common Fishery Policy (CFP) with Regard to Global<br />

Commitments (MSY, EAF, MSFD). 2008. gada septembris. Publicēts angļu valodā. Autori:<br />

Philippe Gros, Alain Biseau, Jean-Marc Fromentin un Olivier Thébaud, (IFREMER)<br />

Operational Problems and Difficulties Encountered in the Production of Scientific<br />

Advice for Fisheries Management. 2008. gada septembris. Publicēts angļu valodā.<br />

Autors: John Casey<br />

Producers Organisations and the Common Organisation of the Markets in Fisheries<br />

Products. 2008. gada septembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autors:<br />

Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Iceland. 2008. gada septembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un<br />

PT. Autors: Ana Olivert-Amado, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in the Dodecanese Islands. 2008. gada augusts. Publicēts šādās valodās: ES, DE,<br />

EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Marketing and Price Formation of Fisheries and Aquaculture Products. 2008. gada<br />

augusts. Publicēts angļu valodā. Autors: Philip Rodgers, (Erinshore Ltd)<br />

Technical measures in the CFP and the reform of Council regulation 850/98. 2008. gada<br />

augusts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autori: Stuart A. Reeves, Andrew<br />

S. Revill, Trevor P. Hutton un John K. Pinnegar, (CEFAS)<br />

35

36<br />

International Case Histories - Ecosystem Approach to Fisheries. 2008. gada maijs.<br />

Publicēts angļu valodā. Autors: Jake Rice, (Zivsaimniecības un okeānu nodaļa, Kanāda)<br />

Requirements for an Ecosystem Approach to Fisheries Management. 2008. gada maijs.<br />

Publicēts angļu valodā. Autors: Paul L. Connolly, (Jūras institūts)<br />

Implementing an Ecosystem Approach in the Management of the Common Fisheries<br />

Policy. 2008. gada maijs. Publicēts angļu valodā. Autors: Adela Rey Aneiros, (Jūras<br />

likumdošanas fakultāte, Koruņas Universitāte)<br />

The Role of Women in the Sustainable Development of European Fisheries Areas.<br />

2008. gada maijs. Publicēts angļu valodā. Autors: Katia Frangoudes, (Austrumbretaņas<br />

Universitāte, UMR-AMURE)<br />

Fisheries in Norway. 2008. gada maijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.<br />

Autors: Ana Olivert-Amado, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

The Ecological and Fisheries Protection Zone (ZERP) in Croatia. 2008. gada februāris.<br />

Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong><br />

<strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Ireland. 2008. gada februāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.<br />

Autors: Ana Olivert-Amado, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Italy. 2008. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT, NL un PT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Deep Sea Stocks Management. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās: ES, DE,<br />

EN, FR, IT un PT. Autori: Antoine Dosdat, Pascal Lorance, IFREMER; Matthew Gianni, UICN;<br />

Philip A. Large, CEFAS<br />

Rights Based Management in Fisheries. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās:<br />

ES, DE, EN, FR, IT un PT. Autori: Bjørn Hersoug, Torbjorn Trondsen, (Norvēģijas Zvejniecības<br />

zinātnes koledža, Trumses Universitāte); Luc van Hoof, Maud Evrard (Wageningen UR<br />

IMARES); Thórólfur Matthiasson (Īslandes Universitāte)<br />

Environmental Effects of Fishing Gears and the Socioeconomic Consequences of Their<br />

Modification, Substitution or Suppression. 2007. gada septembris. Publicēts angļu<br />

valodā. Autors: Jose Franco, (AZTI TECNALIA)<br />

Climate Change and European Fisheries. 2007. gada decembris. Publicēts šādās valodās:<br />

ES, DE, EN, FR un IT. Autori: Catriona Clemmesen, Jörn Schmidt (IFM-GEOMAR); Alexander<br />

Potrykus (BiPRO GmbH)

Regional Dependency on Fisheries. 2007. gada jūlijs. Publicēts angļu valodā. Autori:<br />

Pavel Salz, Framian, Graeme Macfadyen, (Poseidon Ltd)<br />

The Reform of the Common Organisation of the Market of Fisheries Products of 2000.<br />

2007. gada jūnijs. Publicēts šādās valodās: ES, EN un FR. Autors: Jesús Iborra Martín,<br />

(<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Estonia. 2007. gada maijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, ET, EN, FR un SV.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Aquaculture in the Eastern Mediterranean: Greece, Turkey and Cyprus. 2007. gada<br />

marts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR, IT un PT. Autors: Jesús Iborra Martín,<br />

(<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Perspectives for the United Nations Fish Stocks Agreement Study. 2007. gada februāris.<br />

Publicēts šādās valodās: ES, DE un EN. Autors: (Oceanlaw Information and Consultancy<br />

Services)<br />

Fisheries in Martinique. 2007. gada janvāris. Publicēts šādās valodās: ES, EL, EN, FR un IT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Portugal. 2006. gada jūlijs. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR un PT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

The United Nations Convention on the Law of the Sea: Developments, Challenges and<br />

Perspectives. 2006. gada jūnijs. Publicēts šādās valodās: EN, DE, FR, ES, IT un PT. Autors:<br />

MegaPesca Lda, OceanLaw Information & Consultancy Services<br />

The Impact of the Increase of the Oil Price in European Fisheries. 2006. gada jūnijs.<br />

Publicēts šādās valodās: EN, DE, ES, FR, IT un PT. Autors: Pavel Salz, (Framian, Jos Smit, (LEI<br />

B.V)<br />

Fisheries in France. 2006. gada aprīlis. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EN, FR, IT un PT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Greece. 2006. gada aprīlis. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, EN, FR un IT.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

Fisheries in Italy. 2006. gada marts. Publicēts šādās valodās: ES, DE, EL, FR, IT un NL.<br />

Autors: Jesús Iborra Martín, (<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong>)<br />

jAunĀKĀS B dIReKTORĀTA PuBlIKĀCIjAS PAR zIVSAIMnIeCĪBu<br />

37

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI<br />

eIROPAS PARlAMenTS<br />

Zivsaimniecības komiteja<br />

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/homeCom.<br />

do?language=FR&body=PECH<br />

The Trawler/Le Chalutier<br />

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/publicationsCom.<br />

do?language=FR&body=PECH<br />

Likumdošanas observatorija<br />

http://www.europarl.europa.eu/oeil/index.jsp?language=fr<br />

Pētījumi<br />

http://www.europarl.europa.eu/activities/committees/studies.do?language=FR<br />

Tehniskie apraksti<br />

http://www.europarl.europa.eu/parliament/expert/displayFtu.do?language=FR&id=74&ftuId<br />

=index.html<br />

Bibliotēka<br />

http://www.library.ep.ec<br />

Ziņojumu bibliotēka<br />

http://www.library.ep.ec/library-cms/services/briefings-sacp.jsp?pid=03-05-02<br />

Bibliotēkas publikāciju katalogs<br />

http://www.library.ep.ec/library-opac/searchsimple.action?pid=04<br />

eIROPAS KOMISIjA<br />

EUROPA – Vispārēja informācija par ES darbībām – Zivsaimniecības un jūrlietu sadaļa<br />

http://europa.eu/pol/fish/index_fr.htm<br />

<strong>Eiropas</strong> Savienības politikas jomas<br />

http://ec.europa.eu/policies/index_fr.htm<br />

Kopējā zivsaimniecības politika<br />

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp_fr.htm<br />

Akvakultūra un pārstrāde<br />

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/aquaculture_processing_fr.htm<br />

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI<br />

39

40<br />

ES zvejas flotu reģistrs<br />

http://ec.europa.eu/fisheries/fleet/index.cfm?lg=FR<br />

Jūrlietas<br />

http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/index_en.html<br />

FIDES (Zvejniecības datu pārraides sistēma)<br />

http://circa.europa.eu/Public/irc/ida/Home/main<br />

EUROSTAT<br />

http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page?_pageid=1090,30070682,1090_33076576&_<br />

dad=portal&_schema=PORTAL<br />

Pētījumi un ziņojumi par KZP<br />

http://ec.europa.eu/fisheries/publications/studies_reports_fr.htm<br />

Zivis un zivju pamatprodukti – trešo valstu iestāžu saraksti<br />

http://ec.europa.eu/food/food/biosafety/establishments/third_country/index_en.htm<br />

Pētniecības ģenerāldirektorāts<br />

http://ec.europa.eu/dgs/research/index_fr.html<br />

Attīstības ģenerāldirektorāts (zivsaimniecība)<br />

http://ec.europa.eu/development/policies/9interventionareas/environment/fisheries/fish_en.<br />

cfm?CFID=1426862&CFTOKEN=3880977939d6c1b3-CC197BE0-05F6-1944-79D8E1FCDF80181<br />

B&jsessionid=080695c4cdf973bb7061<br />

Vides ģenerāldirektorāts (zivsaimniecība)<br />

http://ec.europa.eu/environment/integration/fisheries_en.htm<br />

Paplašināšanās ģenerāldirektorāts<br />

http://ec.europa.eu/enlargement/index_en.htm<br />

Zivsaimniecības produktu tirdzniecība<br />

http://ec.europa.eu/trade/issues/sectoral/agri_fish/fish/index_en.htm<br />

KOnSulTATĪVAS IeSTĀdeS<br />

Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP/ICES)<br />

http://www.ices.dk/<br />

Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja (ZAPK/ACFA)<br />

http://ec.europa.eu/fisheries/cfp/governance/acfa_fr.htm

Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja<br />

(ZZTEJK/STECF)<br />

https://stecf.jrc.ec.europa.eu/home<br />

RKP Ziemeļjūrai<br />

http://www.nsrac.org/<br />

RKP pelāģisko zivju krājumiem<br />

http://www.pelagic-rac.org<br />

RKP ziemeļrietumu ūdeņiem<br />

http://www.nwwrac.org<br />

RKP Baltijas jūrai<br />

http://www.bsrac.org<br />

RKP dienvidrietumu ūdeņiem<br />

http://www.ccr-s.eu<br />

RKP atklātās jūras/tālsatiksmes flotei<br />

http://www.ldrac.eu<br />

RKP Vidusjūrai<br />

Sastāvs 2009. gada 1. aprīlī<br />

CITAS eIROPAS IeSTĀdeS<br />

Community Fisheries Control Agency (CFCA)<br />

www.cfca.europa.eu<br />

Council (Agriculture and Fisheries)<br />

http://www.consilium.europa.eu/App/newsroom/loadbook.<br />

aspx?BID=100&LANG=2&cmsid=355<br />

Court of Justice<br />

http://curia.europa.eu/en/index.htm<br />

Court of Auditors<br />

http://eca.europa.eu/portal/page/portal/eca_main_pages/splash_page<br />

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI<br />

41

42<br />

European Economic and Social Committee<br />

http://eesc.europa.eu/index_en.asp<br />

Committee of the Regions<br />

http://www.cor.europa.eu/pages/HomeTemplate.aspx<br />

European Food Safety Authority (EFSA)<br />

http://www.efsa.europa.eu/EFSA/efsa_locale-1178620753812_home.htm<br />

European Environment Agency (EEA)<br />

http://www.eea.europa.eu/<br />

ReģIOnĀlĀS zIVSAIMnIeCĪBAS ORGAnIzĀCIjAS<br />

Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencija (CCAMLR)<br />

www.ccamlr.org<br />

Ziemeļu tunzivju saglabāšanas komisija (CCSBT)<br />

http://www.ccsbt.org/<br />

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (VVZK/GFCM)<br />

http://www.gfcm.org/gfcm<br />

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (ATTK/IATTC)<br />

http://www.iattc.org/<br />

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (SATSK/ICCAT)<br />

http://www.iccat.int/en/<br />

Vidusatlantijas Austrumdaļas zivsaimniecības komiteja (VAZK/CECAF)<br />

http://www.intfish.plus.com/orgs/fisheries/cecaf.htm<br />

Vidusatlantijas Rietumdaļas zivsaimniecības komiteja (VRZK/WECAFC)<br />

http://www.intfish.plus.com/orgs/fisheries/wecafc.htm<br />

Ziemeļaustrumatlantijas Zivsaimniecības komiteja (ZZK/NEAFC)<br />

http://www.neafc.org/<br />

Indijas okeāna tunzivju komisija(IOTK/IOTC)<br />

http://www.iotc.org/French/index.php<br />

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (ZAZO/NAFO)<br />

http://www.nafo.int/

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (DAZO/SEAFO)<br />

http://www.seafo.org/<br />

Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija (ZLSO/NASCO)<br />

http://www.nasco.int/<br />

Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija (ZLSO/NASCO)<br />

http://www.nasco.int/<br />

Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma (SDSP/ IDCP)<br />

http://www.iattc.org/IDCPENG.htm<br />

Tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības Klusā okeāna rietumu un<br />

centrālajā daļā komisija (WCPFC)<br />

http://www.wcpfc.int/<br />

CITAS STARPTAuTISKAS IeSTĀdeS<br />

PLO. Zivsaimniecības un akvakultūras nodaļa<br />

http://www.fao.org/fishery/fr<br />

ESAO. Apmaiņas un lauksaimniecības direktorāts<br />

http://www.oecd.org/department/0,3355,fr_2649_33901_1_1_1_1_1,00.html<br />

Pasaules Banka<br />

http://www.banquemondiale.org/<br />

MInISTRIjAS<br />

Austrija, Ministerium für Land- und Forstwirtschaft<br />

http://www.lebensministerium.at/en/home/<br />

Beļģija, Ministerie van de Vlaamse Gemeenschap. Beleidsdomein Landbouw & Visserij<br />

http://www2.vlaanderen.be/ned/sites/landbouw/visserij/index.html<br />

Bulgārija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija<br />

http://www.mzgar.government.bg/mz_eng/default.asp<br />

Čehijas Republika, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.mze.cz<br />

Dānija, Ministeriet for fødevarer, landbrug og fiskeri<br />

http://www.fvm.dk/<br />

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI<br />

43

44<br />

Igaunija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.agri.ee/eng/<br />

Somija, Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrija<br />

http://www.mmm.fi/<br />

Francija, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministrija<br />

http://www.agriculture.gouv.fr/<br />

Vācija, Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Forsten<br />

http://www.bml.de/<br />

Grieķija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.minagric.gr/<br />

Ungārija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.fvm.hu/main.php?folderID=850&seturl=folder&setlang=eng<br />

Īslande, Zivsaimniecības ministrija<br />

http://eng.sjavarutvegsraduneyti.is/<br />

Īrija, Jūras un dabas resursu departaments<br />

http://www.dcmnr.gov.ie/<br />

Itālija, Pesca e Acquacoltura<br />

http://www.politicheagricole.it/default.htm<br />

Lietuva, Lauksaimniecības ministrija, Zivsaimniecības departaments<br />

http://www.zum.lt/min/OS/dsp_struktura.cfm?StambesnisID=81&langparam=EN<br />

Luksemburga, Service Chasse et pêche<br />

http://www.environnement.public.lu/<br />

Malta, Lauku lietu un vides ministrija<br />

http://mrae.gov.mt/<br />

Nīderlande, Ministerie van Landbouw, Natuurbeheer en Visserij<br />

http://www.minlnv.nl/<br />

Norvēģija, Zivsaimniecības ministrija<br />

http://odin.dep.no/fid/engelsk/index-b-n-a.html<br />

Norvēģijas oficiālā tīmekļa vietne par jūras pārtikas drošību un resursiem un<br />

akvakultūras pārvaldību<br />

http://www.fisheries.no/

Polija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.minrol.gov.pl/DesktopDefault.aspx<br />

Portugāle, Direcção Geral das Pescas<br />

http://www.dg-pescas.pt/<br />

Portugāle, Direcção Regional de Pescas da Região Autónoma da Madeira<br />

http://www.sra.pt/drp/<br />

Rumānija, Lauksaimniecības un lauku attīstības ministrija<br />

http://mapam.ro/<br />

Slovākija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.land.gov.sk/en/?start<br />

Slovēnija, Lauksaimniecības ministrija<br />

http://www.gov.si/vrs/ang/government/<br />

Spānija, Ministerio de Agricultura, Pesca y Alimentacion<br />

http://www.mapya.es/<br />

Spānija, Fondo de Regulación y Organización del Mercado de los Productos de la Pesca y<br />

Cultivos Marinos (FROM)<br />

http://from.mapa.es/<br />

Zviedrija, Jordbruksdepartementet<br />

http://jordbruk.regeringen.se/<br />

Apvienotā Karaliste, Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministrija<br />

http://www.defra.gov.uk/default.htm<br />

CITAS IeSTĀdeS<br />

Aqualex Multimedia Consortium<br />

http://www.aqualex.org/<br />

Aquamedia<br />

http://www.aquamedia.org/home/default_en.asp<br />

COPA-COGECA<br />

http://www.copa-cogeca.be/http://www.copa-cogeca.be/index.asp<br />

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI<br />

45

46<br />

<strong>Eiropas</strong> Zivju ražotāju organizāciju apvienība<br />

http://www.eapo.com/<br />

<strong>Eiropas</strong> Zivsaimniecības ekonomistu apvienība (EAFE)<br />

http://www.eafe-fish.org/<br />

Europêche<br />

http://www.europeche.org/<br />

<strong>Eiropas</strong> Akvakultūras ražotāju federācija (FEAP)<br />

http://www.feap.info/<br />

Interneta rokasgrāmata par starptautisko zivsaimniecības likumdošanu<br />

http://www.intfish.net/<br />

REFOPE – <strong>Eiropas</strong> Apmācības un nodarbinātības tīkls zivsaimniecības jomā<br />

http://www.refope.org/en/index.html<br />

CITI InFORMĀCIjAS AVOTI

SAĪSInĀjuMu SARAKSTS<br />

ACCOBAMS Vienošanās par vaļveidīgo saglabāšanu Melnajā jūrā, Vidusjūrā un tuvējās<br />

Atlantijas okeāna teritorijās<br />

KZKA / CFCA Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra<br />

APP Partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē<br />

ASCOBANS Ziemeļeiropas valstu vienošanās par mazo vaļveidīgo aizsardzību Baltijas<br />

jūrā un Ziemeļjūrā<br />

EEK <strong>Eiropas</strong> Ekonomikas kopiena<br />

CCAMLR Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencija<br />

ZAPK / ACFA Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja<br />

RKP Reģionālā konsultatīvā padome<br />

VVZK / GFCM Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija<br />

ATTK / IATTC Amerikas Tropisko tunzivju komisija<br />

SATSK / ICCAT Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija<br />

SJPP / ICES Starptautiskā Jūras pētniecības padome<br />

CNUDM / UNCLOS ANO Jūras tiesību konvencija (Montego līča konvencija)<br />

CNUED / UNCED ANO Vides un attīstības konference<br />

VAZK / CECAF Vidusatlantijas Austrumdaļas zivsaimniecības komiteja<br />

VRZK / WECAFC Vidusatlantijas Rietumdaļas zivsaimniecības komiteja<br />

ZZK / NEAFC Ziemeļaustrumatlantijas Zivsaimniecības komiteja<br />

CSITEP / ISSCFG Zvejas rīku starptautisko standartu statistiskā klasifikācija<br />

ZZTEJK / STECF Zivsaimniecības zinātnisko, tehnisko un ekonomisko jautājumu komiteja<br />

IOTK / IOTC Indijas okeāna tunzivju komisija<br />

DV <strong>Eiropas</strong> Savienības dalībvalsts<br />

PLO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija<br />

ELGF <strong>Eiropas</strong> Lauksaimniecības garantiju fonds<br />

ELVGF <strong>Eiropas</strong> Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds<br />

EZF <strong>Eiropas</strong> Zivsaimniecības fonds<br />

HELCOM Komisija Baltijas jūras jūras vides aizsardzībai (Helsinku komisija)<br />

ZVFI Zivsaimniecības virzības finansēšanas instruments<br />

47

48<br />

NNN Nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja<br />

ESOV <strong>Eiropas</strong> Savienības Oficiālais Vēstnesis<br />

TKO Tirgu kopējā organizācija<br />

SO Starpnozaru organizācija<br />

OMI / IMO Starptautiskā jūrniecības organizācija<br />

RO Ražotāju organizācija<br />

ZAZO / NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija<br />

DAZO / SEAFO Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija<br />

ORGP Reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācija<br />

RZO Reģionālās zivsaimniecības organizācijas<br />

ZLSO / NASCO Ziemeļatlantijas Lašu saudzēšanas organizācija<br />

OSPAR Konvencija Ziemeļaustrumu Atlantijas jūras vides aizsardzībai<br />

PAM / MAP Rīcības plāns Vidujūras reģionas saistībā ar Barselonas konvenciju<br />

EP <strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong><br />

KZP Kopējā zivsaimniecības politika<br />

SDSP / IDCP Starptautiskā delfīnu saudzēšanas programma<br />

PME Maksimālā līdzsvarotā nozveja<br />

PMI Integrētā jūras politika<br />

RP Rīcības programma<br />

DVP Daudzgadu vadības programmas<br />

TPP Tiesībpamatota pārvaldība<br />

MIIA Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms<br />

SMOO / GOOS Pasaules okeānu novērošanas sistēma<br />

SNS / VMS Kuģu satelītnovērošana<br />

KPN Kopējā pieļaujamā nozveja<br />

LESD Līgums par <strong>Eiropas</strong> Savienību<br />

ES <strong>Eiropas</strong> Savienība<br />

WCPFC Tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības Klusā okeāna<br />

rietumu un centrālajā daļā komisija<br />

ZEE Īpašā tautsaimniecības zona<br />

ZPE Ekoloģiskās aizsardzības zona<br />

SAĪSInĀjuMu SARAKSTS

PIelIKuMS. jŪRlIeTu un zIVSAIMnIeCĪBAS<br />

ģeneRĀldIReKTORĀTA ORGAnIzĀCIjAS<br />

ShēMA<br />

PIELIKUMS. JŪRLIETU UN ZIVSAIMNIECĪBAS ĢENERĀLDIREKTORĀTA ORGANIZĀCIJAS SHĒMA (MARE ĢD)<br />

08.05.2009<br />

ĢENERĀLDIREKTORS<br />

Fokion FOTIADIS<br />

Palīgs: Gilles BERTRAND<br />

Iekšējais auditors: Lars MUHRBECK<br />

A DIREKTORĀTS: POLITIKU IZSTRĀDE UN KOORDINĒŠANA<br />

César DEBÉN ALFONSO<br />

Padomnieki<br />

Zinātniskajos jautājumos: Poul DEGNBOL<br />

Sociālajās un vienkāršošanas lietās: Giorgio GALLIZIOLI<br />

A/1 – Jūras politika Paul NEMITZ<br />

A/2 – Kopējā zivsaimniecības un akvakultūras politika Jean-Claude CUEFF<br />

A/3 – Strukturālā politika un ekonomiskā analīze Slawomir TOKARSKI<br />

A/4 – Zvejas kontroles politika Valérie LAINÉ<br />

B DIREKTORĀTS: STARPTAUTISKĀS LIETAS UN TIRGI<br />

Pierre AMILHAT<br />

B/1 – Starptautiskās lietas, jūras tiesības un reģionālās<br />

Constantin ALEXANDROU<br />

zivsaimniecības organizācijas<br />

B/2 – Zivsaimniecības kontrole starptautiskajos ūdeņos Willem BRUGGE<br />

B/3 – Divpusējie nolīgumi Fabrizio DONATELLA<br />

B/4 – Tirdzniecība un tirgi Christian RAMBAUD<br />

C DIREKTORĀTS: ATLANTIJAS OKEĀNS, ATTĀLĀKIE REĢIONI, ZIEMEĻU LEDUS OKEĀNS<br />

Reinhard PRIEBE<br />

Padomnieki<br />

Norvēģijas un ZAZO lietās : John SPENCER<br />

49

50<br />

Saglabāšanas un vides lietās: : Armando ASTUDILLO<br />

C/1 – Jūras politika Atlantijas okeānā, attālākajos reģionos un Eddy HARTOG<br />

Ziemeļu Ledus Okeānā<br />

C/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Atlantijas okeānā un<br />

Maria De La Fuensanta CANDELA CASTILLO<br />

attālākajos reģionos<br />

C/3 – Strukturālās darbības: Īrija, Spānija, Francija, Portugāle un Veronika VEITS<br />

Apvienotā Karaliste; datu apkopošanas horizontālā pārvaldība<br />

D DIREKTORĀTS: VIDUSJŪRA UN MELNĀ JŪRA<br />

Carla MONTESI<br />

D/1 – Jūras politika Vidusjūrā un Melnajā jūrā Fabrizia BENINI<br />

D/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Vidusjūrā un Melnajā jūrā un John MALLETT<br />

datu horizontālā pārvaldība<br />

D/3 – Strukturālās darbības: Bulgārija, Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Stephanos SAMARAS<br />

Rumānija, Slovēnija<br />

E DIREKTORĀTS: BALTIJAS JŪRA, ZIEMEĻJŪRA UN DALĪBVALSTIS, KAS NEATRODAS PIEKRASTĒ<br />

v.i.: Ernesto PENAS LADO<br />

Padomnieks<br />

Saglabāšanas un vides lietās: Olle HAGSTRÖM Olle HAGSTRÖM<br />

E/1 – Jūras politika Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā f.f.: Haitze SIEMERS<br />

E/2 – Zvejas saglabāšana un kontrole Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā Ernesto PENAS LADO<br />

E/3 – Strukturālās darbības: Beļģija, Dānija, Vācija, Igaunija, Latvija, Alberto SPAGNOLLI<br />

Lietuva, Nīderlande, Polija, Somija, Zviedrija un dalībvalstis, kas<br />

neatrodas piekrastē<br />

F DIREKTORĀTS: RESURSI<br />

Daniela GHEORGHE<br />

Padomnieki Ilona JEPSENA<br />

F/1 – Budžets, publiskie iepirkumi un kontrole Mark JOHNSTON<br />

F/2 – Informācija, saziņa, iestāžu savstarpējās attiecības,<br />

novērtēšana un plānošana<br />

Emmanouil-Giorgios PAPAIOANNOU<br />

F/3 – Cilvēku, informācijas resursi un dokumentu pārvaldība Agnes LINDEMANS<br />

F/4 – Juridiskās lietas Friedrich WIELAND<br />

PIelIKuMS. jŪRlIeTu un zIVSAIMnIeCĪBAS ģeneRĀldIReKTORĀTA ORGAnIzĀCIjAS ShēMA

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

FIShInG GeAR 1<br />

EN: Surrounding nets<br />

FR: Filets tournants<br />

ES: Redes de cerco<br />

DE: umschließungsnetze<br />

DA: Omkredsende net<br />

EL: Κυκλωτικά δίχτυα<br />

IT: Reti da circuizione<br />

NL: Ringnetten<br />

PL: Sieci okrążające<br />

SV: Ringnot<br />

PT: Redes de cercar<br />

1 Source: Food and Agriculture Organization of the<br />

United Nations (FAO), www.fao.org.<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PS<br />

EN: Purse seines<br />

FR: Sennes coulissantes<br />

ES: Redes de cerco con jareta<br />

DE: Ringwaden<br />

DA: Not<br />

IT: Ciancioli<br />

NL: Ringzegen<br />

PL: Okrężnice<br />

SV: Snörpvad<br />

PT: Redes de cerco com retenida<br />

EL: Γρι γρι<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LA<br />

EN: Lampara nets<br />

FR: Sans coulisse (lamparo)<br />

ES: Sin jareta (lámparo)<br />

DE: Ohne Schließleine (Lamparo)<br />

DA: Uden snurpewire (lampara)<br />

IT: Lampare<br />

NL: Zonder sluitlijn (lampara)<br />

PL: Lampary<br />

SV: Utan snörplinor (lampara)<br />

PT: Sem retenida (lâmpara)<br />

EL: Χωρίς συστολέα (lamparo)<br />

51

52<br />

EN: Seines<br />

FR: Sennes<br />

ES: Redes de jábega<br />

DE: Wadennetze<br />

DA: Vod<br />

EL: Γρίποι<br />

IT: Sciabiche<br />

NL: zegen<br />

PL: Ciągnione<br />

SV: not<br />

PT: Redes envolventes arrastantes<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SB<br />

EN: Beach seines<br />

FR: Sennes de plage<br />

ES: Artes de playa<br />

DE: Strandwaden<br />

DA: Strandvod<br />

IT: Sciabiche da spiaggia<br />

NL: Strandzegen<br />

PL: Niewody dobrzeżne<br />

SV: Landvadar<br />

PT: Redes de alar para a praia<br />

EL: Πεζότρατες<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SDN<br />

EN: Danish seines<br />

FR: Sennes danoises<br />

ES: Redes danesas<br />

DE: Snurrewaden<br />

DA: Snurrevod<br />

IT: Sciabiche danesi<br />

NL: Deense zegen<br />

PL: Niewody duńskie (zakotwiczone)<br />

SV: Snurrevadar<br />

PT: Redes de cerco dinamarquesas<br />

EL: Δανέζικοι γρίποι

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SSC<br />

EN: Scottish seines<br />

FR: Sennes écossaises<br />

ES: Cercos escoceses<br />

DE: Schottische Wadennetze<br />

DA: Flyshootervod<br />

IT: Sciabiche scozzesi<br />

NL: Schotse zegen<br />

PL: Niewody szkockie<br />

(trałująco–pływające)<br />

SV: Flytvadar<br />

PT: Redes escocesas<br />

EL: Σκοτσέζικοι γρίποι<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: SPR<br />

EN: Pair seines<br />

FR: Sennes manoeuvrées par deux<br />

bateaux<br />

ES: Cercos a la pareja<br />

DE: Zweischiff-Wadennetze<br />

DA: Vod trukket af to fartøjer<br />

IT: Sciabiche a due natanti<br />

NL: Spanzegen<br />

PL: Niewody tukowe<br />

SV: Parnotar<br />

PT: Redes manobradas por dois navios<br />

EL: Γρίποι<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

53

54<br />

EN: Trawls<br />

FR: Chaluts<br />

ES: Redes de arrastre<br />

DE: Schleppnetze<br />

DA: Trawl<br />

EL: Τράτες<br />

IT: Reti da traino<br />

NL: Sleepnetten<br />

PL: Włóczone<br />

SV: Trålare<br />

PT: Redes de arrasto<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: TBB<br />

EN: Beam trawl<br />

FR: Chaluts à perche<br />

ES: Redes de arrastre de vara<br />

DE: Baumkurren<br />

DA: Bomtrawl<br />

IT: Sfogliare<br />

NL: Boomkor<br />

PL: Włoki rozprzowe<br />

SV: Bomtrål<br />

PT: Redes de arrasto de vara<br />

EL: Δοκότρατες<br />

Avots: Polet 2000<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTB<br />

EN: Bottom otter trawl<br />

FR: Chaluts de fond à panneaux<br />

ES: Redes de arrastre de fondo de puertas<br />

DE: Grundscherbrettnetze<br />

DA: Énbådsbundtrawl<br />

IT: Reti a strascico a divergenti<br />

NL: Demersale bordentrawl<br />

PL: Włoki denne<br />

SV: Trål med trålbord<br />

PT: Redes de arrasto pelo fundo<br />

EL: Τράτες βυθού με πόρτες

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PTB<br />

EN: Bottom pair trawls<br />

FR: Chaluts-boeufs de fond<br />

ES: Redes de arrastre de fondo a la pareja<br />

DE: Zweischiff-Grundschleppnetze<br />

DA: Bundtrawl til partrawling<br />

IT: Reti a strascico a coppia<br />

NL: Bodemspannet<br />

PL: Tuki denne<br />

SV: Partrålar<br />

PT: Redes de arrasto pelo fundo para<br />

pesca em parelha<br />

EL: Τράτες βυθού με πόρτες<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTM<br />

EN: Midwater otter trawls<br />

FR: Chaluts pélagiques à panneaux<br />

ES: Redes de arrastre pelágico de puertas<br />

DE: Pelagische Scherbrettnetze<br />

DA: Énbådsflydetrawl<br />

IT: Reti da traino pelagiche a divergenti<br />

NL: Pelagische bordentrawl<br />

PL: Włoki pelagiczne<br />

SV: Trål med trålbord<br />

PT: Rede de arrasto pelágico comportas<br />

EL: Πελαγικές τράτες με πόρτες<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: PTM<br />

EN: Pelagic pair trawls<br />

FR: Chaluts-boeufs pélagiques<br />

ES: Redes de arrastre pelágico a la pareja<br />

DE: Pelagische Zweischiff-Netze<br />

DA: Flydetrawl til partrawling<br />

IT: Reti da traino pelagiche a coppia<br />

NL: Pelagisch spannet<br />

PL: Tuka pelagiczna<br />

SV: Partrålar<br />

PT: Redes de arrasto pelágico de parelha<br />

EL: Πελαγικές τράτες με ζευγαρωτά σκάφη<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

55

56<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: OTT<br />

EN: Otter twin trawls<br />

FR: Chaluts jumeaux à panneaux<br />

ES: Redes gemelas de arrastre<br />

DE: Scherbrett-Hosennetze<br />

DA: Dobbelttrawl<br />

IT: Reti gemelle a divergenti<br />

NL: Dubbele bordentrawl<br />

PL: Zestaw dwuwłokowy<br />

SV: Dubbeltrål<br />

PT: Redes de arrasto geminadas com<br />

portas<br />

EL: Τράτες με πόρτες με ζευγαρωτά<br />

σκάφη<br />

EN: dredges<br />

FR: dragues<br />

ES: Rastras<br />

DE: dredgen<br />

DA: Skrabere<br />

EL: Δράγες<br />

IT: draghe<br />

NL: Korren<br />

PL: dragi<br />

SV: Skrapredskap<br />

PT: dragas Abbreviation CSITEP / ISSCFG: DRB<br />

EN: Boat dredges<br />

FR: Dragues remorquées par bateau<br />

ES: Rastras para embarcación<br />

DE: Von Boot gezogene Dredgen<br />

DA: Skraber (trukket af fartøj)<br />

IT: Draghe tirate da natanti<br />

NL: Door een vaartuig gesleepte kor<br />

PL: Dragi łodziowe<br />

SV: Skrapor som används från fartyg<br />

PT: Dragas rebocadas por navio<br />

EL: Δράγες που σύρονται από σκάφος

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: DRH<br />

EN: Hand dredges used on board a vessel<br />

FR: Dragues à main utilisée à bord d’un<br />

bateau<br />

ES: Dragas de mano utilizadas a bordo<br />

de un buque<br />

DE: Von Boot eingesetzte Handdredgen<br />

DA: Håndbetjent skraber<br />

IT: Draghe a mano usate a bordo<br />

NL: Vanaf een vaartuig bediende handkor<br />

PL: Ręczne dragi statkowe<br />

SV: Handskrapor<br />

PT: Dragas de mão utilizadas a bordo<br />

de um navio<br />

EL: Δράγες χειρός των οποίων ο χειρισμός<br />

γίνεται από σκάφος<br />

Avots: http://www.mapa.es/ Avots: Ferretti 2000<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: HMD<br />

EN: Mechanised dredges including suction dredges<br />

FR: Dragues mécanisées incluses les dragues suceuses<br />

ES: Dragas mecanizadas incluidas las dragas de succión<br />

DE: Mechanische Dredgen einschließlich Saugdredgen<br />

DA: Mekaniserede skrabere, herunder sugeskrabere<br />

IT: Draghe meccaniche comprese le turbosoffianti<br />

NL: Gemechaniseerde dreg, eventueel met zuiger<br />

PL: Dragi mechaniczne<br />

SV: Mekaniska skrapor, även sugskrapor<br />

PT: Dragas mecanizadas, incluindo as dragas hidráulicas<br />

EL: Μηχανικές δράγες, συμπεριλαμβανομένων των απορροφητικών δραγών<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

57

58<br />

EN: lift nets<br />

FR: Filets soulevés<br />

ES: Redes izadas<br />

DE: Senk- und hebenetze<br />

DA: løftenet<br />

EL: Δίχτυα τύπου (αθερινολό-γου)<br />

IT: Reti da raccolta<br />

NL: Kruisnetten<br />

PL: Podrywki<br />

SV: Sänkhåvar<br />

PT: Redes de sacada<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LNB<br />

EN: Boat operated lift nets<br />

FR: Filets soulevés manoeuvrés par bateau<br />

ES: Redes izadas maniobradas desde<br />

embarcación<br />

DE: Von Booten ausgesetzt (Senktuch)<br />

DA: Synkenot<br />

IT: Reti da raccolta manovrate da natanti<br />

NL: Vanaf een vaartuig bediend kruisnet<br />

PL: Podrywki łodziowe<br />

SV: Sänkhåvar som används från båtar<br />

PT: Redes de sacada manobradas por<br />

embarcações<br />

EL: Δίχτυα τύπου «αθερινολόγου», των<br />

οποίων ο χει-ρισμός γίνεται από<br />

σκάφος<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LNS<br />

EN: Shore operated stationary lift nets<br />

FR: Filets soulevés fixes manoeuvrés du<br />

rivage<br />

ES: Redes izadas maniobradas desde la<br />

costa<br />

DE: Stationär vom Ufer eingesetzt<br />

DA: Faststående løftenet<br />

IT: Quadre<br />

NL: Vanaf de wal bediend kruisnet<br />

PL: Stacjonarne podrywki brzegowe<br />

SV: Fasta sänkhåvar som används från<br />

stranden<br />

PT: Redes de sacada manobradas de<br />

terra<br />

EL: Δίχτυα τύπου «αθερινολόγου»<br />

σταθερά των οποίων ο χειρισμός<br />

γίνεται από την ακτή

EN: Gill nets and entangling nets<br />

FR: Filets maillants et filets emmêlants<br />

ES: Redes de enmalle y redes de<br />

enredo<br />

DE: Kiemen- und Verwickelnetze<br />

DA: Garn<br />

EL: Απλάδια δίχτυα και δίχτυα<br />

εμπλοκής<br />

IT: Reti da imbrocco e da posta<br />

impiglianti<br />

NL: Kieuw- en warrelnetten<br />

PL: Stacjonarne podrywki brzegowe<br />

SV: Bottengarn och insnärjningsnät<br />

PT: Redes de emalhar e redes de<br />

enredar<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GNS<br />

EN: Set (anchored) gillnets<br />

FR: Filets maillants calés (ancrés)<br />

ES: Redes de enmalle caladas (volantas)<br />

DE: Stellnetze<br />

DA: Bundsat garn<br />

IT: Reti da posta calate (ancorate)<br />

NL: Geankerd kieuwnet<br />

PL: Sieci skrzelowe stawne<br />

SV: Fasta bottengarn (förankrade)<br />

PT: Redes de emalhar fundeadas<br />

EL: Στάσιμα απλάδια δίχτυα<br />

(αγκυροβολημένα)<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GND<br />

EN: Driftnet<br />

FR: Filets maillants dérivants (filets dérivants)<br />

ES: Redes de enmalle de deriva<br />

DE: Treibnetze<br />

DA: Drivgarn<br />

IT: Reti da posta derivanti<br />

NL: Drijfnet<br />

PL: Sieci skrzelowe dryfujące<br />

SV: Drivgarn med maskor<br />

PT: Redes de emalhar de deriva<br />

EL: Παρασυρόμενα απλάδια δίχτυα<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

59

60<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GNC<br />

EN: Encircling gillnets<br />

FR: Filets maillants encerclants<br />

ES: Redes de enmalle de cerco<br />

DE: Umschließende Kiemennetze<br />

DA: Omkredsende garn<br />

IT: Reti da posta circuitanti<br />

NL: Omringend kieuwnet<br />

PL: Sieci skrzelowe okrążające<br />

SV: Instängningsnät<br />

PT: Redes de emalhar envolventes<br />

EL: Κυκλωτικά απλάδια δίχτυα<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GTR<br />

EN: Trammel nets<br />

FR: Trémails<br />

ES: Redes atrasmalladas<br />

DE: Trammelnetze<br />

DA: Toggegarn<br />

IT: Reti a tremaglio<br />

NL: Schakel<br />

PL: Sieci oplątujące<br />

SV: Grimgarn<br />

PT: Tresmalhos<br />

EL: Μανωμένα δίχτυα<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: GTN<br />

EN: Combined trammel and gillnets<br />

FR: Trémails et filets maillants combinés<br />

ES: Redes atrasmalladas y redes de enmalle<br />

combinadas<br />

DE: Kombinierte Kiemen/Trammelnetze<br />

DA: Kombineret garn og toggegarn<br />

IT: Incastellate<br />

NL: Gecombineerd kieuwnet en schakel<br />

PL: Sieci oplątująco-skrzelowe<br />

SV: Kombinerade botten- och grimgarn<br />

PT: Redes mistas de emalhar-tresmalho<br />

EL: Συνδυασμός μανωμένων και<br />

απλαδιών διχτυών

EN: Traps<br />

FR: Pièges<br />

ES: Artes de trampa<br />

DE: Fallen<br />

DA: Fælder<br />

EL: Παγίδες<br />

IT: Trappole<br />

NL: Korven<br />

PL: Pułapkowe<br />

SV: Fällor<br />

PT: Armadilhas<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: FPO<br />

EN: Pots (traps)<br />

FR: Nasses (casiers)<br />

ES: Nasas<br />

DE: Fangkörbe (Korbreusen)<br />

DA: Tejne<br />

IT: Nasse<br />

NL: Korf (kubbe)<br />

PL: Narzędzia pułapkowe<br />

SV: Fallnät med fast ram<br />

PT: Nassas (covos)<br />

EL: Κοφινέλα (κιούρτοι)<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

61

62<br />

EN: hooks and lines<br />

FR: lignes et hameçons<br />

ES: líneas y anzuelos<br />

DE: leinen und haken<br />

DA: liner og kroge<br />

EL: Παραγάδια και αγκίστρια<br />

IT: lenze e ami<br />

NL: lijnen en haken<br />

PL: haczykowe<br />

SV: Krokar och linor<br />

PT: linhas e anzóis<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LHP<br />

EN: Hand lines and pole lines (hand<br />

operated)<br />

FR: Lignes à main et lignes à cannes<br />

(manoeuvrées à la main)<br />

ES: Líneas de mano y líneas de caña<br />

(maniobradas a mano)<br />

DE: Hand- und Angelleinen (von Hand<br />

bedient)<br />

DA: Håndsnøre og kastesnøre<br />

IT: Lenze a mano e a canna (manovrate<br />

a mano)<br />

NL: Handlijn of hengellijn (met de hand<br />

bediend)<br />

PL: Haczykowe<br />

SV: Pilk- och angelgarn (handstyrda)<br />

PT: Linhas de mão e linhas de vara<br />

(operadas manualmente)<br />

EL: Πετονιές χειρός και πετονιές με<br />

καλάμι (των οποίων ο χειρισμός<br />

γίνεται με το χέρι)<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LHM<br />

EN: Hand lines and pole lines (mechanised)<br />

FR: Lignes à main et lignes avec cannes<br />

(mécanisées)<br />

ES: Líneas de mano y líneas de caña<br />

(mecanizadas)<br />

DE: Hand- und Angelleinen (mechanisiert)<br />

DA: Pilkemaskine<br />

IT: Lenze a mano e a canna (meccanizzate)<br />

NL: Handlijn of hengellijn (gemechaniseerd)<br />

PL: Wędy zmechanizowane<br />

SV: Pilk- och angelgarn (pilkmaskinsstyrda)<br />

PT: Linhas de mão e linhas de vara (mecanizadas)<br />

EL: Πετονιές χειρός και πετονιές με<br />

καλάμι (των οποίων ο χειρισμός<br />

γίνεται με τη βοήθεια μηχανής)

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LLS<br />

EN: Set longlines<br />

FR: Palangres calées<br />

ES: Palangres calados<br />

DE: Langleinen<br />

DA: Langline til bundfiskeri<br />

IT: Palangari fissi<br />

NL: Grondbeug<br />

PL: Wędy zmechanizowane<br />

SV: Förankrade backor/långrevar<br />

PT: Palangres fundeadas<br />

EL: Στάσιμα παραγάδια<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LLD<br />

EN: Longlines (drifting)<br />

FR: Palangres dérivantes<br />

ES: Palangres de deriva<br />

DE: Treibleinen<br />

DA: Flydeline<br />

IT: Palangari derivanti<br />

NL: Drijvende beug<br />

PL: Takle dryfujące<br />

SV: Drivande backor/långrevar<br />

PT: Palangres de deriva<br />

EL: Παρασυρόμενα παραγάδια<br />

Abbreviation CSITEP / ISSCFG: LTL<br />

EN: Troll lines<br />

FR: Lignes de traîne<br />

ES: Caceas<br />

DE: Schleppangeln<br />

DA: Dørgeline<br />

IT: Lenze trainate<br />

NL: Sleeplijnen<br />

PL: Troling<br />

SV: Dörjlinor<br />

PT: Corricos<br />

EL: Συρτές<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

63

64<br />

KRASTĀ IzKRAuTĀS SuGAS<br />

Suga Suga Suga<br />

Clupea harengus Sprattus sprattus<br />

Micromesistius<br />

poutassou<br />

FAO kods* her (P) FAO kods* spr (P) FAO kods* whb (P)<br />

% 2006 13,5 % 2006 9,3 % 2006 7,6<br />

EN Atlantic herring European sprat Blue whiting<br />

FR Hareng de l’Atlantique Sprat Merlan bleu<br />

ES Arenque del Atlántico Espadín Bacaladilla<br />

DE Atlantischer Fadenhering Sprotte Blauer Wittling<br />

DA Atlantisk trådsild Brisling Blåhvilling<br />

IT Alaccia vessillifera Spratto Melù<br />

NL Atlantische draadvinnige haring Sprot Blauwe wijting<br />

PL Opistonema atlantycka Szprot Błękitek<br />

SV Atlantisk trådsill Szprot Błękitek<br />

PT Machete do Atlântico Espadilha Verdinho<br />

EL Vηματόρεγγα του Ατλαντικού Παπαλίνα Προσφυγάκι<br />

Suga Suga Suga<br />

Ammodytes spp Scomber scombrus Sardina pilchardus<br />

FAO kods* san (D) FAO kods* mac (P) FAO kods* pil<br />

% 2006 5,3 % 2006 4,7 % 2006 4,6<br />

EN Sandeels nei Atlantic mackerel European pilchard<br />

FR Lançons nca Maquereau commun Sardine commune<br />

ES Lanzones nep Caballa del Atlántico Sardina europea<br />

DE Sandaale Europäische Makrele Sardine<br />

DA Tobisslægt Almindelig makrel Europæisk sardin<br />

IT Cicerello Sgombro, Maccarello Sardina<br />

NL Zandspieringen Makreel Sardine<br />

PL Dobijakowate Makrela atlantycka Sardynka europejska<br />

SV Tobisar Makrill Sardin<br />

PT Amodíteo Sarda Sardinha<br />

EL αμμοδύτης ο λογχοειδής σκουμπρί Σαρδέλα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Trachurus trachurus Engraulis encrasicolus Katsuwonus pelamis<br />

FAO kods* hom (P) FAO kods* ane (P) FAO kods* skj<br />

% 2006 3,1 % 2006 2,4 % 2006 7,6<br />

EN Atlantic horse mackerel European anchovy Skipjack<br />

FR Chinchard d’Europe Anchois Listao<br />

ES Jurel Boquerón Listado<br />

DE Holzmakrele Sardelle Echter Bonito<br />

DA Almindelig hestemakrel Europæisk ansjos Bugstribet bonit<br />

IT Sugarello Acciuga Tonnetto striato<br />

NL Horsmakreel Ansjovis Gestreepte tonijn<br />

PL Ostrobok Sardela europejska Bonito<br />

SV Taggmakrill Ansjovis Bonit<br />

PT Carapau-branco Biqueirão Gaiado<br />

EL σαμπανιός Γαύρος Παλαμίδα<br />

Suga Suga Suga<br />

Gadus morhua Trachurus spp Thunnus albacares<br />

FAO kods* cod (D) FAO kods* jax (P) FAO kods* yft<br />

% 2006 2,3 % 2006 2,0 % 2006 1,6<br />

EN Atlantic cod Jack and horse mackerels nei Yellowfin tuna<br />

FR Morue de l’Atlantique Chinchards noirs nca Albacore<br />

ES Bacalao del Atlántico Jureles nep Rabil<br />

DE Kabeljau Stöcker Gelbflossenthun<br />

DA Atlantisk torsk Hestemakrelarter Gulfinnet tun<br />

IT Merluzzo bianco Suri Tonno pinna gialla<br />

NL Atlantische kabeljauw Horsmakrelen Geelvintonijn<br />

PL Dorsz Ostroboki Tuńczyk złoty<br />

SV Torsk Taggmakrillar Gulfenad tonfisk<br />

PT Bacalhau-do-atlântico Carapaus Atum-albacora<br />

EL γάδος Σαυρίδια τόνος κιτρινόπτερος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

65

66<br />

Suga Suga Suga<br />

Sardinella aurita Merluccius merluccius Pleuronectes platessa<br />

FAO kods* saa FAO kods* hke (D) FAO kods* ple (D)<br />

% 2006 1,5 % 2006 1,4 % 2006 1,3<br />

EN Round sardinella European hake European plaice<br />

FR Allache Merlu européen Plie d’Europe<br />

ES Alacha Merluza europea Solla europea<br />

DE Ohrensardine Seehecht Scholle<br />

DA Rund sardinel Europæisk kulmule Rødspætte<br />

IT Sardella d’Africa Nasello Passera<br />

NL Gouden sardinella Heek Schol<br />

PL Sardynela Morszczuk Gładzica<br />

SV Rund sardinell Kummel Rödspätta<br />

PT Sardinela lombuda Pescada-branca Solha<br />

EL φρίσσα Μπακαλιάρος ευρωπαϊκή χωματίδα<br />

Suga Suga Suga<br />

Mytilus edulis Nephrops norvegicus Pollachius virens<br />

FAO kods* mus FAO kods* nep (D) FAO kods* pok (D)<br />

% 2006 1,3 % 2006 1,2 % 2006 1,2<br />

EN Blue mussel Norway lobster Saithe (=Pollock)<br />

FR Moule commune Langoustine Lieu noir<br />

ES Mejillón común Cigala Carbonero (=Colín)<br />

DE Pfahlmuschel Kaisergranat Seelachs<br />

DA Blåmusling Jomfruhummer Sej<br />

IT Mitilo comune Scampo Merluzzo carbonaro<br />

NL Mossel Langoustine Koolvis<br />

PL Omułek jadalny Homarzec Czarniak<br />

SV Blåmussla Havskräfta Gråsej<br />

PT Mexilhão vulgar Lagostim Escamudo<br />

EL μύδι Καραβίδα μαύρος μπακαλιάρος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Melanogrammus<br />

aeglefinus<br />

Pecten maximus Crangon crangon<br />

FAO kods* had (D) FAO kods* sce FAO kods* csh<br />

% 2006 1,0 % 2006 0,9 % 2006 0,7<br />

EN Haddock Great Atlantic scallop Common shrimp<br />

FR Eglefin Coquille StJacques atlantique Crevette grise<br />

ES Eglefino Vieira (=Concha de Santiago) Quisquilla<br />

DE Schellfisch Südatlantische Kammuschel Granat<br />

DA Kuller Ribbet kammusling Sandhest<br />

IT Eglefino Cappasanta sudatlantica Gamberetto grigio<br />

NL Schelvis Zuidatlantische mantel Noordzeegarnaal<br />

PL Plamiak Przegrzebek zwyczajny Garnela<br />

SV Kolja Egentlig pilgrimsmussla Sandräka<br />

PT Arinca Vieira do Atlântico Sul Camarão negro<br />

EL μελανόγραμμος γάδος χτένι σταχτογαρίδα<br />

Suga Suga Suga<br />

Trisopterus esmarkii Cancer pagurus Thunnus alalunga<br />

FAO kods* nop (D) FAO kods* cre FAO kods* alb<br />

% 2006 0,7 % 2006 0,7 % 2006 0,7<br />

EN Norway pout Edible crab Albacore<br />

FR Tacaud norvégien Tourteau Germon<br />

ES Faneca noruega Buey de mar Atún blanco<br />

DE Stintdorsch Taschenkrebs Weißer Thun<br />

DA Sperling Almindelig taskekrabbe Hvid tun<br />

IT Merluzzo norvegese Granciporro Alalunga<br />

NL Kever Noordzeekrab Witte tonijn<br />

PL Okowiel Krab kieszeniec Tuńczyk długopłetwy<br />

SV Vitlinglyra Krabbtaska Vit tonfisk<br />

PT Faneca-norueguesa Sapateira Atum-voador<br />

EL σύκο της Νορβηγίας κάβουρας Τόνος μακρύπτερος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

67

68<br />

Suga Suga Suga<br />

Scomber japonicus Merlangius merlangus Xiphias gladius<br />

FAO kods* mas FAO kods* whg (D) FAO kods* swo (P)<br />

% 2006 0,6 % 2006 0,6 % 2006 0,6<br />

EN Chub mackerel Whiting Swordfish<br />

FR Maquereau espagnol Merlan Espadon<br />

ES Estornino Plegonero, Merlán Pez espada<br />

DE Spanische Makrele Wittling Schwertfisch<br />

DA Spansk makrel Hvilling Sværdfisk<br />

IT Sgombro Merluzzetto bruno Pesce spada<br />

NL Spaanse makreel Wijting Zwaardvis<br />

PL Makrela japońska Witlinek Miecznik<br />

SV Stillahavsmakrill Vitling Svärdfisk<br />

PT Cavala-do-japão Badejo Espadarte<br />

EL κολιός νταούκι του Ατλαντικού Ξιφίας<br />

Suga Suga Suga<br />

Sardinella spp Solea solea Prionace glauca<br />

FAO kods* six FAO kods* sol (D) FAO kods* bsh<br />

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,5<br />

EN Sardinellas nei Common sole Blue shark<br />

FR Sardinelles nca Sole commune Peau bleue<br />

ES Sardinelas nep Lenguado común Tiburón azul<br />

DE Sardinellen Gemeine Seezunge Blauhai<br />

DA Sardineller Almindelig tunge Blåhaj<br />

IT Alacce Sogliola Verdesca<br />

NL Sardinella’s Tong Blauwe haai<br />

PL Sardynela Sola zwyczajna żarłacz błękitny<br />

SV Sardineller Tunga Blåhaj<br />

PT Sardinelas Linguado Tintureira<br />

EL τριχιοί γλώσσα γλαυκοκαρχαρίας<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Sebastes spp Buccinum undatum Thunnus obesus<br />

FAO kods* red FAO kods* whe FAO kods* bet<br />

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,5<br />

EN Atlantic redfishes nei Whelk Bigeye tuna<br />

FR Sébastes de l’Atlantique nca Buccin Thon obèse (=Patudo)<br />

ES Gallinetas del Atlántico nep Bocina Patudo<br />

DE Rotbarsch Wellhornschnecke Großaugenthun<br />

DA Rødfiskarter Konksnegl Storøjet tun<br />

IT Scorfani del Nord Buccina Tonno obeso<br />

NL Roodbaarzen Wulk Grootoogtonijn<br />

PL Karmazyn Trąbik zwyczajny Opastun<br />

SV Kungsfiskar Valthornssnäcka Storögd tonfisk<br />

PT Cantarilhos-do-norte nia Búzio Atum-patudo<br />

EL κοκκινόψαρα βούκινο τόνος μεγαλόφθαλμος<br />

Suga Suga Suga<br />

Chamelea gallina Lophius piscatorius Pandalus borealis<br />

FAO kods* sve FAO kods* mon (D) FAO kods* pra (D)<br />

% 2006 0,4 % 2006 0,4 % 2006 0,4<br />

EN Striped venus Angler (=Monk) Northern prawn<br />

FR Petite praire Baudroie commune Crevette nordique<br />

ES Chirla Rape Camarón norteño<br />

DE Gestreifte Venusmuschel Seeteufel Grönlandgarnele<br />

DA Stribet venusmusling Havtaske Dybvandsreje<br />

IT Vongola Rana pescatrice Gamberello boreale<br />

NL Venusschelp Zeeduivel Noorse garnaal<br />

PL Wenus kurza żabnica Krewetka północna<br />

SV Randig venusmussla Marulk Nordhavsräka<br />

PT Pé de burrinho Tamboril Camarão-boreal<br />

EL κυδώνι Βατραχόψαρο γαρίδα της Αρκτικής<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

69

70<br />

Suga Suga Suga<br />

Octopus vulgaris Platichthys flesus Raja spp<br />

FAO kods* occ FAO kods* fle (D) FAO kods* ska (D)<br />

% 2006 0,4 % 2006 0,4 % 2006 0,4<br />

EN Common octopus European flounder Raja rays nei<br />

FR Pieuvre Flet d’Europe Pocheteaux et raies raja nca<br />

ES Pulpo común Platija europea Rayas raja nep<br />

DE Gewöhnlicher Krake Flunder Rochen<br />

DA Almindelig ottearmet blæksprutte Skrubbe Rokkeslægt<br />

IT Polpo di scoglio Passera pianuzza Razze<br />

NL Octopus Bot Roggen<br />

PL Ośmiornica Stornia Rajowate<br />

SV Vanlig åttaarmad bläckfisk Skrubbskädda Rocka<br />

PT Polvo-vulgar Solha das pedras Raias<br />

EL Χταπόδι φάσι σελάχια<br />

Suga Suga Suga<br />

Reinhardtius<br />

hippoglossoides<br />

Thunnus thynnus Mullus spp<br />

FAO kods* ghl (D) FAO kods* bft (P) FAO kods* mux<br />

% 2006 0,4 % 2006 0,3 % 2006 0,3<br />

EN Greenland halibut Atlantic bluefin tuna Surmullets (=Red mullets) nei<br />

FR Flétan noir Thon rouge de l’Atlantique Rougets nca<br />

ES Fletán negro Atún rojo del Atlántico Salmonetes nep<br />

DE Grönland-Heilbutt Roter Thun Meerbarben<br />

DA Almindelig hellefisk Almindelig tun Mullearter<br />

IT Ippoglosso nero, Halibut, Halibut di Groenlandia Tonno rosso Triglie<br />

NL Groenlandse heilbot Blauwvintonijn Zeebarbelen<br />

PL Halibut niebieski Tuńczyk błękitnopłetwy Barweny<br />

SV Liten hälleflundra Tonfisk Mullar<br />

PT Alabote-negro Atum-rabilho Salmonetes<br />

EL ιππόγλωσσα Τόνος Μπαρμπούνια<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Cerastoderma edule Perca fluviatilis<br />

Parapenaeus<br />

longirostris<br />

FAO kods* coc FAO kods* fpe FAO kods* dps<br />

% 2006 0,3 % 2006 0,3 % 2006 0,3<br />

EN Common edible cockle European perch Deepwater rose shrimp<br />

FR Coque commune Perche europeenne Crevette rose du large<br />

ES Berberecho común Perca Gamba de altura<br />

DE Herzmuschel Flußbarsch Rosa Garnele<br />

DA Almindelig hjertemusling Almindelig aborre Dybvandsrosenreje<br />

IT Cuore Pesce persico Gambero rosa mediterraneo<br />

NL Kokkel Baars Roze diepzeegarnaal<br />

PL Sercówka jadalna Okon Krewetka głębokowodna<br />

SV Vanlig hjärtmussla Abborre Djuphavsräka<br />

PT Berbigão vulgar Perca europeia Gamba-branca<br />

EL μεθύστρα ποταμόπερκα Κόκκινη γαρίδα βαθέων υδάτων<br />

Suga Suga Suga<br />

Merluccius hubbsi Conger conger Trisopterus luscus<br />

FAO kods* hkp FAO kods* coe FAO kods* bib<br />

% 2006 0,3 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Argentine hake European conger Pouting (=Bib)<br />

FR Merlu d’Argentine Congre commun Tacaud commun<br />

ES Merluza argentina Congrio común Faneca<br />

DE Argentinischer Seehecht Meeraal Franzosendorsch<br />

DA Kulmule Almindelig havål Skægtorsk<br />

IT Nasello argentino Grongo Merluzzo francese<br />

NL Argentijnse heek Congeraal Steenbolk<br />

PL Morszczuk argentynski Konger Bielmik<br />

SV Argentinsk kummel Havsål Skäggtorsk<br />

PT Pescada argentina Congro Faneca comum<br />

EL μερλούκιος Αργεντινής Μουγγρί σύκο του Ατλαντικού<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

71

72<br />

Suga Suga Suga<br />

Coryphaenoides<br />

rupestris<br />

Esox lucius Limanda limanda<br />

FAO kods* rng (H) FAO kods* fpi FAO kods* dab (D)<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Roundnose grenadier Northern pike Common dab<br />

FR Grenadier de roche Brochet du nord Limande<br />

ES Granadero de roca Lucio Lenguadina<br />

DE Grenadierfisch Hecht Kliesche, Scharbe<br />

DA Almindelig skolæst Almindelig gedde Almindelig ising<br />

IT Pesce sorcio Luccio Limanda<br />

NL Roundnose grenadier Snoek Schar<br />

PL Buławik czarny Szczupak Zimnica<br />

SV Skoläst Gädda Sandskädda<br />

PT Lagartixa-da-rocha Lúcio comum Limanda<br />

EL γρεναδιέρος των βράχων τούρνα γλώσσα λιμάντα<br />

Suga Suga Suga<br />

Lepidorhombus spp Mullus barbatus<br />

Macruronus<br />

magellanicus<br />

FAO kods* lez (D) FAO kods* mut FAO kods* grm<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Megrims nei Red mullet Patagonian grenadier<br />

FR Cardines nca Rouget de vase Grenadier patagonien<br />

ES Gallos nep Salmonete de fango Merluza de cola<br />

DE Butte Streifenbarbe, Rotbart, Gestreifte Meerbarbe Patagonischer Grenadier<br />

DA Glashvarreslægt, Glashvarrearter Europæisk mulle, Stribet mulle Patagonisk langhale<br />

IT Lepidorombi Triglia di scoglio Merluzzo granatiere<br />

NL Scharretongen Mul Patagonische grenadier<br />

PL Smuklice Barwena Miruna patagonska<br />

SV Glasvarar Mulle Chilensk hoki<br />

PT Areeiros Salmonete legítimo, Salmonete vermelho Granadeiro-da-Patagónia<br />

EL γλώσσες, ζαγκέτες μπαρμπούνι γρεναδιέρος της Παταγωνίας<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Patagonotothen<br />

ramsayi<br />

Mullus surmuletus Cyprinus carpio<br />

FAO kods* pat FAO kods* mur FAO kods* fcp<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Longtail Southern cod, Ramsay’s icefish Surmullet Common carp<br />

FR Notothénia queue longue Rouget de roche Carpe commune<br />

ES Nototenia coluda Salmonete de roca Carpa<br />

DE Ramsays Notothenia Gemeine Goldmakrele Karpfen, Flußkarpfen<br />

DA Ramsays isfisk Guldmakrel Almindelig karpe<br />

IT Nototenia Lampuga Carpa comune<br />

NL Ramsays rotskabeljauw Goudmakreel Karper<br />

PL Nototenia falklandzka Koryfena Karp dziki a. sazan<br />

SV Ramsays noting Guldmakrill Karp<br />

PT Nototénia de Ramsay Doirado Carpa comum<br />

EL νοτοθένια Κυνηγός κυπρίνος<br />

Suga Suga Suga<br />

Illex argentinus<br />

Chlamys (Aequipecten)<br />

opercularis<br />

Molva molva<br />

FAO kods* sqa FAO kods* qsc FAO kods* lin (H)<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Argentine shortfin squid Queen scallop Ling<br />

FR Encornet rouge argentin Vanneau Lingue<br />

ES Pota argentina Volandeira Maruca<br />

DE Argentinischer Kurzflossenkalmar Bunte Kammmuschel Leng<br />

DA Argentinsk blæksprutte Almindelig jomfruøsters Lange<br />

IT Calamaro Illex Canestrello, Pettine Molva<br />

NL Argentijnse rode pijlinktvis Wijde mantel Leng<br />

PL Kalmar argentyński Przegrzebek Molwa<br />

SV Argentinsk bläckfisk Drottningkammussla Långa<br />

PT Pota-argentina Leque Maruca<br />

EL θράψαλο της Αργεντινής χτένι ποντίκι<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

73

74<br />

Suga Suga Suga<br />

Boops boops Dicentrarchus labrax Loligo spp<br />

FAO kods* bog FAO kods* bss FAO kods* sqc<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Bogue European seabass Common squids nei<br />

FR Bogue Bar européen Calmars nca<br />

ES Boga Lubina Calamares nep<br />

DE Gelbstriemen, Ochsenauge Wolfsbarsch Kalmar<br />

DA Okseøjefisk Almindelig bars Loligo-slægt<br />

IT Boga Spigola Calamari<br />

NL Bokvis Zeebaars Pijlinktvissen<br />

PL Bops Labraks Kalmary<br />

SV Oxögonfisk Havsabborre Bläckfiskar<br />

PT Boga-do-mar Robalo-legítimo Lulas<br />

EL γόπα Λαβράκι Καλαμάρια<br />

Suga Suga Suga<br />

Microstomus kitt Brama brama Eledone spp<br />

FAO kods* lem (D) FAO kods* ocm FAO kods* grm<br />

% 2006 0,2 % 2006 0,2 % 2006 0,2<br />

EN Lemon sole Atlantic pomfret Horned and musky octopuses<br />

FR Limande sole Grande castagnole Elédones communes et musquées<br />

ES Mendo limón Japuta Pulpos blancos y almizclados<br />

DE Limande Brachsenmakrele Zirrenkraken, Moschuskraken<br />

DA Rødtunge Havbrasen Ottearmet blæksprutteslægt<br />

IT Sogliola limanda Pesce castagna Moscardini<br />

NL Tongschar Braam Muskusoctopussen<br />

PL Złocica Brama Ośmiornica<br />

SV Bergskädda Havsbraxen Åttaarmade blåckfiskar<br />

PT Solha-limão Xaputa Polvos do alto<br />

EL λεμονόγλωσσα καστανόψαρο μοσχιοί, μοσχοτάποδα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Aphanopus carbo<br />

Dissostichus<br />

eleginoides<br />

Squilla mantis<br />

FAO kods* bsf FAO kods* top FAO kods* mts<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Black scabbardfish Patagonian toothfish Spottail mantis squillid<br />

FR Sabre noir Légine australe Squille ocellée<br />

ES Sable negro Merluza austral negra Galera ocelada<br />

DE Schwarzer Degenfisch Mittelmeer-Miesmuschel Gemeiner Heuschreckenkrebs<br />

DA Sort sabelfisk Middelhavsblåmusling Søknæler<br />

IT Pesce sciabola nero Cozza Pannocchia<br />

NL Zwarte haarstaart Middellandse-Zeemosse Bidsprinkhaankreeft<br />

PL Pałasz czarny Omułek śródziemnomorski Krewetka modliszkowa<br />

SV Dolkfisk Blåmussla Mantis<br />

PT Peixe-espada-preto Mexilhão-do-Mediterrâneo Zagaia-castanheta<br />

EL μαύρο σπαθόψαρο Μύδι Κατσαρίδα της θάλασσας<br />

Suga Suga Suga<br />

Sebastes mentella Pollachius pollachius Sepia officinalis<br />

FAO kods* reb (D) FAO kods* pol (D) FAO kods* ctc<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Beaked redfish Pollack Common cuttlefish<br />

FR Sébaste du nord Lieu jaune Seiche commune<br />

ES Gallineta nórdica Abadejo Sepia común<br />

DE Tiefenbarsch Pollak Gemeiner Tintenfisch<br />

DA Dybhavsrødfisk Lyssej Sepiablæksprutte<br />

IT Sebaste Merluzzo giallo Seppia<br />

NL Diepzeeroodbaars Pollak Gewone zeekat<br />

PL Karmazyn mentela Rdzawiec Mątwa<br />

SV Djuphavskungsfisk Bleka Sepiabläckfisk<br />

PT Peixe vermelho da fundura Juliana Choco<br />

EL κοκκινόψαρο του βυθού κίτρινος μπακαλιάρος Σουπιά<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

75

76<br />

Suga Suga Suga<br />

Glycymeris glycymeris Stizostedion lucioperca Maja squinado<br />

FAO kods* gkl FAO kods* fpp FAO kods* scr<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,2<br />

EN Common European bittersweet, Dog cockle Pike-perch Spinous spider crab<br />

FR Amande commune Sandre Araignée européenne<br />

ES Almendra de mar Lucioperca Centolla europea<br />

DE Meermandel Sandart Seespinne<br />

DA Europæisk bittersødmusling Sandart Edderkopkrabbe<br />

IT Piè d’asino Sandra Granseola<br />

NL Amande Snoekbaars Spinkrab<br />

PL Grzebiolinek Sandacz<br />

SV Kammussla Gös Häxkrabba<br />

PT Castanhola do mar Lucioperca Santola-europeia<br />

EL γαϊρουδοχτένι ποταμολάβρακο καβουρομάνα<br />

Suga Suga Suga<br />

Abramis brama<br />

Lepidorhombus<br />

whiffiagonis<br />

Glyptocephalus<br />

cynoglossus<br />

FAO kods* fbm FAO kods* meg (D) FAO kods* wit (D)<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Freshwater bream Megrim Witch flounder<br />

FR Brème d’eau douce Cardine franche Plie cynoglosse, Plie grise<br />

ES Brema común Gallo del Norte Mendo<br />

DE Bresen Migram Rotzunge<br />

DA Brasen Glashvarre Almindelig skærising<br />

IT Abramide Rombo quattrocchi Passera lingua di cane<br />

NL Brasem Viervlekkige scharretong Witje<br />

PL Leszcz aralsko-kaspijski Smuklica Szkarłacica<br />

SV Braxen Glasvar Rödtunga<br />

PT Brema Areeiro comum Pota europeia<br />

EL λεστιά ζαγκέτα θράψαλο<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Todarodes sagittatus Coregonus albula Spicara spp<br />

FAO kods* sqe FAO kods* fve FAO kods* pic<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN European flying squid Vendace Picarels nei<br />

FR Toutenon commun Corégone blanc Mendoles, Picarels nca<br />

ES Pota europea Corégono blanco Chuclas, carameles nep<br />

DE Pfeilkalmar Silbermaräne Laxierfisch<br />

DA Flyveblæksprutte Heltling Pikarel<br />

IT Todaro Coregone bianco Mennole<br />

NL Grote pijlinktvis Kleine marene Pikarel<br />

PL kałamarnica krótkopłetwa, kalmar illex Sielawa Pikarel<br />

SV Bläckfisk Siklöja Picarell<br />

PT Pota europeia Corégono-branco Trombeiros<br />

EL θράψαλο λευκοκορέγονος μενούλα<br />

Suga Suga Suga<br />

Scyliorhinus canicula<br />

Micromesistius<br />

australis<br />

Chelidonichthys<br />

cuculus<br />

FAO kods* syc FAO kods* pos FAO kods* gur<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Small-spotted catshark Southern blue whiting Red gurnard<br />

FR Petite roussette Merlan bleu austral Grondin rouge<br />

ES Pintarroja Polaca austral Arete<br />

DE Fleckhai Südlicher Wittling Kuckucks-Knurrhahn<br />

DA Småplettet rødhaj Sydlig sortmund Tværstribet knurhane<br />

IT Boccanera Merlú australe Capone coccio<br />

NL Zwartmond-hondshaai Zuidelijke blauwe wijting Engelse poon<br />

PL Piłogon Błękitek południowy Kurek napłon<br />

SV Hågäl Verdinho austral Rödknot<br />

PT Pata-roxa-pequena Verdinho austral Cabra vermelha<br />

EL σκυλάκι προσφυγάκι της Αυστραλίας καπόνι<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

77

78<br />

Suga Suga Suga<br />

Euphausia superba Rutilus spp Psetta maxima<br />

FAO kods* kri FAO kods* frx FAO kods* tur (D)<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Antarctic krill Roaches nei Turbot<br />

FR Krill antarctique Gardons nca Turbot<br />

ES Krill antártico Rutilos nep Rodaballo<br />

DE Antarktischer Krill Rotaugen Steinbutt<br />

DA Antarktisk krill Karpefiskarter Pighvar<br />

IT Krill antartico Triotti Rombo chiodato<br />

NL Antarctische krill Blankvoorns Tarbot<br />

PL Kryl antarktyczny Wyrozub Skarp<br />

SV Antarktisk krill Mörtar Piggvar<br />

PT Krill do Antárctico Pardelhas, bogardos e ruivacas Pregado<br />

EL κριλ της Ανταρκτικής δρομίτσες Καλκάνι<br />

Suga Suga Suga<br />

Pagellus spp Sarda sarda Aristeus antennatus<br />

FAO kods* pax FAO kods* bon FAO kods* ara<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Pandoras nei Atlantic bonito Blue and red shrimp<br />

FR Pageots Bonite à dos rayè Crevette rouge<br />

ES Brecas nep Bonito del Atlántico Gamba rosada<br />

DE Meerbrassen Pelamide Afrikanische Tiefseegarnele<br />

DA Blankesten-slægt Rygstribet pelamide Blårød reje<br />

IT Pagelli Palamita Gambero viola<br />

NL Zeebrasems Atlantische boniter Blauwrode diepzeegarnaal<br />

PL Prażmowate Pelamida Krewetka niebiesko-czerwona<br />

SV Havsrudefiskar Ryggstrimmig pelamid Blåröd räka<br />

PT Besugos Bonito-listado Camarão-vermelho<br />

EL λυθρίνια ρίκι Κόκκινη γαρίδα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Zeus faber Trachurus picturatus<br />

Spondyliosoma<br />

cantharus<br />

FAO kods* jod FAO kods* jaa (P) FAO kods* brb<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN John dory Blue jack mackerel Black seabream<br />

FR Saint Pierre Chinchard du large Dorade grise<br />

ES Pez de San Pedro Jurel de altura (=Chicharro) Chopa<br />

DE Heringskönig Blaue Bastardmakrele Streifenbrasse<br />

DA Atlantisk sanktpetersfisk Blå hestemakrel Almindelig havrude<br />

IT Pesce san Pietro Sugarello pittato Tanuta<br />

NL Zonnevis Blauwe horsmakreel Zeekarper<br />

PL Piotrosz Ostrobok czarny Kantar<br />

SV Sanktpersfisk Blå taggmakrill Havsruda<br />

PT Galo-negro Carapau-negrão Choupa<br />

EL χριστόψαρο μαυροσαύριδο της Αυστραλίας σκαθάρι<br />

Suga Suga Suga<br />

Rutilus rutilus Penaeus kerathurus<br />

Trachurus<br />

mediterraneus<br />

FAO kods* fro FAO kods* tgs FAO kods* hmm<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Roach Caramote prawn Mediterranean horse mackerel<br />

FR Gardon Caramote Chinchard à queue jaune<br />

ES Rutilo Langostino Jurel mediterráneo<br />

DE Plötze Furchengarnele Mittelmeer-Bastardmakrele<br />

DA Skalle Rynket reje Middelhavshestemakrel<br />

IT Triotto rosso Mazzancolla Sugarello maggiore<br />

NL Blankvoorn Melicertus kerathurus Middellandse Zeehorsmakreel<br />

PL Wyrozub Ostrobok adeński<br />

SV Mört Gaffelräka Medelhavsmakrill<br />

PT Ruivaca Gamba manchada Carapau-do-mediterrâneo<br />

EL πλατίτσα γάμπαρη σαυρίδι<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

79

80<br />

Suga Suga Suga<br />

Molva dypterygia Homarus gammarus Portunus spp<br />

FAO kods* bli(H) FAO kods* lbe FAO kods* crs<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Blue ling European lobster Portunus swimcrabs nei<br />

FR Lingue bleue Homard européen Etrilles nca<br />

ES Maruca azul Bogavante Jaibas, nécoras nep<br />

DE Blauleng Europäischer Hummer Schwimmkrabbe<br />

DA Byrkelange Europæisk hummer Svømmekrabbeslægt<br />

IT Molva azzurra Astice Granchi nuotatori<br />

NL Blauwe leng Kreeft Zwemkrabben<br />

PL Molwiniec Homar europejski Portunik, Włosiennik<br />

SV Birkelånga Hummer Sammetssimkrabba<br />

PT Maruca-azul Lavagante Caranguejos nadadores<br />

EL μουρούνα διπτερύγιος αστακογαρίδα κολυμβητικά καβούρια<br />

Suga Suga Suga<br />

Sardinella maderensis Coregonus lavaretus Argentina sphyraena<br />

FAO kods* sae FAO kods* pln FAO kods* ary<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Madeiran sardinella European whitefish Argentine<br />

FR Grande allache Corégone lavaret Argentine<br />

ES Machuelo Lavareto Argentina<br />

DE Madeira-Sardinelle Peledmaräne Glasauge<br />

DA Madeirasardinel Almindelig helt Guldlaks<br />

IT Alaccia africana Coregone lavarello Argentina<br />

NL Madeira-sardinella Grote marene Zilvervis<br />

PL Sardynela maderska Sieja wędrowna Argentyna<br />

SV Afrikansk sardinell Lavaretsik Silverfisk<br />

PT Sardinela-da-Madeira Coregono lavareda Biqueirão branco<br />

EL φρίσσα Μαδέρας γαλάζιος κορέγονος γουρλομάτα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Mustelus spp<br />

Merluccius<br />

senegalensis<br />

Anguilla anguilla<br />

FAO kods* sdv FAO kods* hkm FAO kods* ele<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Smooth-hounds nei Senegalese hake European eel<br />

FR Emissoles nca Merlu du Sénégal Anguille d’Europe<br />

ES Tollos nep Merluza del Senegal Anguila europea<br />

DE Glatthaie Senegalesischer Seehecht Europäischer Aal<br />

DA Glathajarter Senegalesisk kulmule Europæisk ål<br />

IT Palombi Merluzzo senegalese Anguilla<br />

NL Gladde haaien Senegalese heek Aal<br />

PL Mustel Morszczuk senegalski Węgorz europejski<br />

SV Hundhajar Senegalkummel ål<br />

PT Cações Pescada-negra Enguia europeia<br />

EL γαλέοι μπακαλιάρος της Σενεγάλης χέλι<br />

Suga Suga Suga<br />

Isurus oxyrinchus<br />

Chelidonichthys<br />

lucerna<br />

Salmo trutta<br />

FAO kods* sma FAO kods* guu FAO kods* trs<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Shortfin mako Tub gurnard Sea trout<br />

FR Taupe bleue Grondin perlon Truite de mer<br />

ES Marrajo dientuso Begel Trucha marina<br />

DE Makrelenhai, Mako Roter Knurrhahn Meerforelle<br />

DA Makrelhaj, Makohaj Rød knurhane Havørred<br />

IT Squalo mako, Smeriglio mako Cappone Trota di mare<br />

NL Makreelhaai Rode poon Zeeforel<br />

PL Ostronos Kurek czerwony Troć<br />

SV Mako, Makrillhaj Fenknot Öring<br />

PT Anequim, Marracho-azul, Tubarão-anequim Cabra-cabaço Truta-marisca<br />

EL ρυγχοκαρχαρίας χελιδονάς πέστροφα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

81

82<br />

Suga Suga Suga<br />

Lepidopus caudatus Rapana spp Diplodus spp<br />

FAO kods* cgo FAO kods* rpn FAO kods* srg<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,0<br />

EN Goldfish Sea snails Sargo breams nei<br />

FR Poisson rouge (=Cyprin doré) Escargots de mer Sars, Sparaillons nca<br />

ES Pez rojo Caracoles de mar Sargos, raspallones nep<br />

DE Goldfisch Brassen<br />

DA Guldfisk Havrudearter<br />

IT Carassio dorato Saraghi<br />

NL Goudvis Zeebrasems<br />

PL Karaś złocisty a. chiński Rapana Prażmowate<br />

SV Guldfisk Havsrudefiskar<br />

PT Peixe-vermelho Sargos<br />

EL χρυσόψαρο σαργοι<br />

Suga Suga Suga<br />

Osmerus eperlanus<br />

Scophthalmus<br />

rhombus<br />

Raja naevus<br />

FAO kods* sme FAO kods* bll (D) FAO kods* rjn (D)<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN European smelt Brill Cuckoo ray<br />

FR Eperlan européen Barbue Raie fleurie<br />

ES Eperlano europeo Rémol Raya santiguesa<br />

DE Stint Glattbutt Kuckucksrochen<br />

DA Smelt Slethvar Pletrokke<br />

IT Eperlano Rombo liscio Razza cuculo<br />

NL Spiering Griet Koekoeksrog<br />

PL Stynka Nagład Raja dwuplama<br />

SV Nors Slätvar Gökrocka<br />

PT Eperlano europeu Rodovalho comum Raia de dois olhos<br />

EL επερλάνος ρομβοπησί ψηφιδόβατος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Squalus acanthias Phycis blennoides Sparus aurata<br />

FAO kods* dgs FAO kods* gfb FAO kods* sbg<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Picked dogfish Greater forkbeard Gilthead seabream<br />

FR Aiguillat commun Phycis de fond Dorade royale<br />

ES Mielga Brótola de fango Dorada<br />

DE Schokoladenhai Meertrüsche Goldbrasse<br />

DA Almindelig pighaj Almindelig skælbrosme Guldbrasen<br />

IT Zigrino Musdea Orata<br />

NL Doornhaai Gaffelkabeljauw Goudbrasem<br />

PL Koleń Widlak biały Dorada<br />

SV Pigghaj Fjällbrosme Guldsparid<br />

PT Galhudo-malhado Abrótea-do-alto Dourada<br />

EL σκυλόψαρο λασποσαλούβαρδος Τσιπούρα<br />

Suga Suga Suga<br />

Salilota australis Ostrea edulis Solen spp<br />

FAO kods* sao FAO kods* oyf FAO kods* raz<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Tadpole codling European flat oyster Razor clams nei<br />

FR More têtard Huître plate européenne Couteaux nca<br />

ES Bacalao criollo Ostra europea Navajas (=Solénidos) nep<br />

DE Argentinischer Kabeljau Europäische Auster Meerscheiden<br />

DA Torsk østers Knivmuslingslægt<br />

IT Baccalà australe Ostrica europea piatta Cannolicchio<br />

NL Europese platte oester Messcheden<br />

PL Salilota patagonska Ostryga zwyczajna Nożenka<br />

SV Ostron Knivmusslor<br />

PT Bacalhau-argentino Ostra-plana-europeia Longueirões<br />

EL μπακαριάλος Αργεντινής στρείδι σωλήνες<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

83

84<br />

Suga Suga Suga<br />

Trachinus draco Oncorhynchus mykiss Mugil cephalus<br />

FAO kods* weg FAO kods* trr FAO kods* muf<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Greater weever Rainbow trout Flathead grey mullet<br />

FR Grande vive Truite arc-en-ciel Mulet à grosse tête<br />

ES Escorpión Trucha arco iris Pardete<br />

DE Kleines Petermännchen Regenbogenforelle Großkopf-Meeräsche<br />

DA Lille fjæsing Regnbueørred Stribet multe<br />

IT Tracina vipera Trota arcobaleno Cefalo<br />

NL Kleine pieterman Regenboogforel Grootkopharder<br />

PL Ostrosz drakon Pstrąg tęczowy Mugil australijski, Mugil cefal<br />

SV Mindre fjärsing Regnbåge Storhovad multe<br />

PT Peixe-aranha menor Truta-arco-íris Tainha-olhalvo<br />

EL δράκαινα αμερικάνικη πέστροφα κέφαλος<br />

Suga Suga Suga<br />

Argyrosomus regius Salmo salar Trisopterus minutus<br />

FAO kods* mgr FAO kods* sal(D) FAO kods* pod<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Meagre Atlantic salmon Poor cod<br />

FR Maigre commun Saumon de l’Atlantique Capelan de Méditerranée<br />

ES Corvina Salmón del Atlántico Capellán<br />

DE Adlerfisch Lachs Zwergdorsch<br />

DA ørnefisk Atlantisk laks Glyse<br />

IT Bocca d’oro Salmone atlantico Merluzzetto<br />

NL Ombervis Atlantische zalm Dwergbolk<br />

PL łosoś szlachetny a. atlantycki Karlik<br />

SV Havsgös Lax Glyskolja<br />

PT Corvina Salmão-do-atlântico Fanecão<br />

EL μαγιάτικο σολομός του Ατλαντικού σύκο<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Helicolenus<br />

dactylopterus<br />

Dicologlossa cuneata Genypterus blacodes<br />

FAO kods* brf FAO kods* cet FAO kods* cus<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Blackbelly rosefish Wedge sole Pink cusk-eel<br />

FR Sébaste chèvre Céteau Abadèche rose<br />

ES Gallineta Acedía Congribadejo rosado<br />

DE Blaumaul Bastardzunge Rosa Kingklip<br />

DA Blåkæft Senegaltunge Rosa kingklip<br />

IT Scorfano di fondale Sogliola cuneata Abadeco<br />

NL Blauwkeeltje Franse tong Roze koningsklip<br />

PL Sebdak przyladkowy Kunatka Abadecho, Miętus nowozelandzki<br />

SV Blåkäft Tjocktunga Golden kingklip<br />

PT Cantarilho-legítimo Língua Abadejo-rosado<br />

EL σεβαστός δικολόγλωσσα κοκκινοφίδιο<br />

Suga Suga Suga<br />

Auxis thazard, A.rochei Pagellus erythrinus Raja clavata<br />

FAO kods* frz FAO kods* pac FAO kods* rjc (D)<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Frigate and bullet tunas Common pandora Thornback ray<br />

FR Auxide et bonitou Pageot commun Raie bouclée<br />

ES Melva y melvera Breca Raya de clavos<br />

DE Melvera-Fregattmackerel Kleine Rotbrasse Nagelrochen<br />

DA Auxide Rød blankesten Sømrokke<br />

IT Tombarello, Biso Pagello fragolino Razza chiodata<br />

NL Valse bonito, Fregattonijn, Kogeltonijn Rode zeebrasem Gewone rog<br />

PL Tazar Morlesz szkarłatny Raja ciernista<br />

SV Fregattmakrill Rödpagell Knaggrocka<br />

PT Judeu, Judeu liso Bica Raia-pinta<br />

EL Βαρελάκι, Κοπάνι, Κοπανέλι, Τερνέττα, Τουμπαρέλι Λυθρίνι καλκανόβατος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

85

86<br />

Suga Suga Suga<br />

Pagellus bogaraveo Procambarus clarkii Dentex dentex<br />

FAO kods* sbr FAO kods* rcw FAO kods* dec<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Blackspot (=red) seabream Red swamp crawfish Common dentex<br />

FR Dorade rose Ecrevisse rouge de marais Denté commun<br />

ES Besugo Cangrejo de las marismas Dentón<br />

DE Meerbrasse Louisiana-Flu Zahnbrasse<br />

DA Spidstandet blankesten Louisiana-Flußkrebs Tandbrasen<br />

IT Occhialone Gambero di palude Dentice<br />

NL Zeebrasem Louisiana-rivierkreeft Tandbrasem<br />

PL Morlesz bogar Chyba jakiś rak słodkowodny Kielec właściwy<br />

SV Fläckpagell Louisianaflodkräfta Tandbraxen<br />

PT Goraz Lagostim vermelho do rio Dentão<br />

EL Κεφαλάς βαλτογαρίδα Συναγρίδα<br />

Suga Suga Suga<br />

Spisula solida Diplodus sargus<br />

Centroscymnus<br />

coelolepis<br />

FAO kods* ulo FAO kods* swa FAO kods* cyo<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Solid surf clam White seabream Portuguese dogfish<br />

FR Spisule épaisse Sar commun Pailona commun<br />

ES Almeja blanca Sargo Pailona<br />

DE Riesentrogmuschel Große Geißbrasse Portugiesenhai<br />

DA Tykskallet trugmusling Sorthale Portugisisk fløjlshaj<br />

IT Cappa americana Sarago maggiore Pailona<br />

NL Stevige strandschelp Witte zeebrasem Portugese hondshaai<br />

PL Maktra masywna Sargus Koleń iberyjski<br />

SV Mussla Vitblecka Pailonahaj<br />

PT Amêijoa branca americana Sargo-legítimo Carocho<br />

EL μάκτρα Ατλαντικού Σαργός πορτογαλικό σκυλόψαρο<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

Suga Suga Suga<br />

Belone belone Pagrus pagrus<br />

Merluccius capensis,<br />

M.paradox.<br />

FAO kods* gar FAO kods* rpg FAO kods* hkc<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Garfish Red porgy Cape hakes<br />

FR Orphie Pagre rouge Merlus du Cap<br />

ES Aguja Pargo Merluzas del Cabo<br />

DE Hornhecht Gemeine Sackbrasse Kaphecht<br />

DA Hornfisk Almindelig blankesten Sydafrikansk kulmule<br />

IT Aguglia Pagro mediterraneo Nasello del Capo<br />

NL Geep Gewone Zeebrasem Kaapse heken<br />

PL Belona pospolita Pagrus Morszczuk kapski<br />

SV Näbbgädda Rödbraxen Kapkummel<br />

PT Agulha Pargo Pescada da África do Sul<br />

EL ζαργάνα Φαγγρί μπακαλιάρος της Ν. Αφρικής<br />

Suga Suga Suga<br />

Pagellus acarne Geryon quinquedens Venus verrucosa<br />

FAO kods* sba FAO kods* crr FAO kods* vev<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Axillary seabream Red crab Warty venus<br />

FR Pageot acarne Gériocrabe rouge Praire commune<br />

ES Aligote Geriocangrejo rojo, cangrejo colorado Escupina grabada<br />

DE Spanische Meerbrasse Rote Tiefseekrabbe Venusmuchel<br />

DA Akarnanisk blankesten Femtandet dybvandskrabbe Venusmusling<br />

IT Pagello mafrone Granchio rosso di fondale Tartufo di mare(venus verrucosa)<br />

NL Spaanse zeebrasem Rode diepzeekrab Venusschelp<br />

PL Morlesz krwisty Krab czerwony głębinowy Wenus brodawkowata<br />

SV Pagell Djuphavsrödkrabba Sandmussla<br />

PT Besugo Caranguejo vermelho da fundura Pé-de-burro<br />

EL Μουσμούλι κόκκινος κάβουρας αχιβάδα<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

87

88<br />

Suga Suga Suga<br />

Lepidopus caudatus Lichia amia Polyprion americanus<br />

FAO kods* sfs FAO kods* lee FAO kods* wrf<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Silver scabbardfish Leerfish Wreckfish<br />

FR Sabre argenté Liche Cernier commun<br />

ES Pez cinto Palometón Cherna<br />

DE Strumpfbandfisch Große Gabelmakrele Wrackfisch<br />

DA Strømpebåndsfisk Stor gaffelmakrel Vragfisk<br />

IT Pesce sciabola Leccia Cernia di fondale<br />

NL Zilveren haarstaart Grote gaffelmakreel Wrakbaars<br />

PL Palasz ogoniasty Amia Wrakoń<br />

SV Strumpebandsfisk Stor gaffelmakrill Vrakfisk<br />

PT Peixe-espada Palombeta Cherne-legítimo<br />

EL ασημόψαρο λίτσα Βλάχος<br />

Suga Suga<br />

Sarpa salpa Raja montagui<br />

FAO kods* slm FAO kods* rjm(D)<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Salema Spotted ray<br />

FR Saupe Raie douce<br />

ES Salema Raya pintada<br />

DE Goldstrieme Fleckrochen<br />

DA Art havrude Storplettet rokke<br />

IT Salpa Razza maculata<br />

NL Goudgestreepte zeebrasem Gladde rog<br />

PL Salpa Raja nakrapiana<br />

SV Salpa Fläckrocka<br />

PT Salema Raia pintada<br />

EL σάλπα κηλιδόβατος<br />

* (D) Bentiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas. (P) Pelaģiskās sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas (H) Dziļūdens sugas, uz kurām attiecas TAC sistēma un kvotas

AKVAKulTŪRĀ AudzēTĀS SuGAS<br />

Suga Suga Suga<br />

Mytilus<br />

galloprovincialis<br />

Oncorhynchus mykiss Mytilus edulis<br />

FAO kods msm FAO kods trr FAO kods mus<br />

% 2006 24,9 % 2006 15,3 % 2006 11,9<br />

EN Mediterranean mussel Rainbow trout Blue mussel<br />

FR Moule méditerranéenne Truite arc-en-ciel Moule commune<br />

ES Mejillón mediterráneo Trucha arco iris Mejillón común<br />

DE<br />

Mittelmeer-Miesmuschel, Seemuschel, Blaubartmuschel<br />

Regenbogenforelle Pfahlmuschel<br />

DA Middelhavsblåmusling Regnbueørred Blåmusling<br />

IT Cozza, Mitilo Trota arcobaleno Mitilo comune<br />

NL Middellandse-Zeemossel Regenboogforel Mossel<br />

PL Omółek śródziemnomorski, Nazwa proponowana Pstrąg tęczowy Omułek jadalny<br />

SV Medelhavsblåmussla Regnbåge Blåmussla<br />

PT Mexilhão do Mediterrâneo Truta-arco-íris Mexilhão vulgar<br />

EL μύδι αμερικάνικη πέστροφα μύδι<br />

Suga Suga Suga<br />

Salmo salar Crassostrea gigas Sparus aurata<br />

FAO kods sal FAO kods oyg FAO kods sbg<br />

% 2006 11,3 % 2006 9,8 % 2006 5,6<br />

EN Atlantic salmon Pacific cupped oyster Gilthead seabream<br />

FR Saumon de l’Atlantique Huître creuse japonaise, Huître portugaise Dorade royale<br />

ES Salmón del Atlántico Ostión, Ostra japonesa Dorada<br />

DE Lachs<br />

Pazifische Felsenauster, Portugiesischer Auster,<br />

Riesenauster<br />

Goldbrasse<br />

DA Atlantisk laks Stillehavsøsters Guldbrasen<br />

IT Salmone atlantico Ostrica concava, Ostrica giapponese Orata<br />

NL Atlantische zalm Japanse oester Goudbrasem<br />

PL łosoś szlachetny a. atlantycki Dorada<br />

SV Lax Japanskt jätteostron Guldsparid<br />

PT Salmão-do-atlântico Ostra-portuguesa, Ostra-gigante Dourada<br />

EL σολομός του Ατλαντικού Τσιπούρα<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

89

90<br />

Suga Suga Suga<br />

Cyprinus carpio<br />

Ruditapes<br />

philippinarum<br />

Dicentrarchus labrax<br />

FAO kods fcp FAO kods clj FAO kods bss<br />

% 2006 4,8 % 2006 4,5 % 2006 4,1<br />

EN Common carp Manilla clam, Japanese clam, Short-necked clam European seabass<br />

FR Carpe commune Palourde japonaise Bar européen<br />

ES Carpa Almeja japonesa, Almeja italiana Lubina<br />

DE Karpfen, Flußkarpfen Japanische Teppichmuschel Wolfsbarsch<br />

DA Almindelig karpe Japansk tæppemusling Almindelig bars<br />

IT Carpa comune Vongola verace Spigola<br />

NL Karper Japanse tapijtschelp Zeebaars<br />

PL Karp dziki a. sazan Małż japoński Labraks<br />

SV Karp Japansk venusmussla Havsabborre<br />

PT Carpa comum Amêijoa-japonesa Robalo-legítimo<br />

EL κυπρίνος Λαβράκι<br />

Suga Suga Suga<br />

Thunnus thynnus Anguilla anguilla Tapes decussatus<br />

FAO kods bft FAO kods ele FAO kods ctg<br />

% 2006 1,0 % 2006 0,7 % 2006 0,6<br />

EN Atlantic bluefin tuna European eel Grooved carpet shell, Calico clam<br />

FR Thon rouge de l’Atlantique Anguille d’Europe Palourde croisée d’Europe<br />

ES Atún rojo del Atlántico Anguila europea Almeja fina, Amayuela<br />

DE Roter Thun Europäischer Aal Teppichmuschel<br />

DA Almindelig tun Europæisk ål Stor tæppemusling, Gitret tæppemusling<br />

IT Tonno rosso Anguilla Vongola nera<br />

NL Blauwvintonijn Aal Tapijtschelp<br />

PL Tuńczyk błękitnopłetwy Węgorz europejski<br />

SV Tonfisk ål Stor venusmussla<br />

PT Atum-rabilho Enguia europeia Amêijoa-boa<br />

EL Τόνος χέλι χάβαρο, κυδώνι

Suga Suga Suga<br />

Psetta maxima Clarias gariepinus<br />

Hypophthalmichthys<br />

molitrix<br />

FAO kods stur FAO kods clz FAO kods svc<br />

% 2006 0,5 % 2006 0,5 % 2006 0,3<br />

EN Turbot North African catfish Silver carp<br />

FR Turbot Poissonchat nordafricain Carpe argentée<br />

ES Rodaballo Pez gato norteafricano, Claria Carpa plateada<br />

DE Steinbutt Afrikanischer Wels Gewöhnlicher Tolstolob<br />

DA Pighvar Afrikansk ålemalle Sølvkarpe<br />

IT Rombo chiodato Pesce gatto Carpa argentata<br />

NL Tarbot Afrikaaanse meervallen Zilverkarper<br />

PL Skarp Stawada Tołpyga biała<br />

SV Piggvar Åalmalar Silverkarp<br />

PT Pregado<br />

Clária africana, Gato de cabeça chata africano,<br />

Peixe-gato da África do Norte<br />

Carpa-prateada<br />

EL Καλκάνι Κλαρίας ασημοκυπρίνος<br />

Suga Suga Suga<br />

Ostrea edulis<br />

Hypophthalmichthys<br />

nobilis<br />

Acipenseridae<br />

FAO kods oyf FAO kods bic FAO kods stu<br />

% 2006 0,3 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN European flat oyster Bighead carp Sturgeons<br />

FR Huître plate européenne Carpe à grosse tête Esturgeons<br />

ES Ostra europea Carpa cabezona Esturiones<br />

DE Europäische Auster Marmorkarpfen Störe<br />

DA Østers Marmorkarpe Stører<br />

IT Ostrica europea piatta Carpa testa grossa Storioni<br />

NL Europese platte oester Grootkopkarper Steur<br />

PL Ostryga zwyczajna Tołpyga pstra Jesiotrowate<br />

SV Silverkarp Marmorkarp Störfiskar<br />

PT Carpa-prateada Carpa cabeçuda Esturjões<br />

EL ασημοκυπρίνος μαρμαροκυπρίνος, κινέζικος κυπρίνος στουριόνια<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

91

92<br />

Suga Suga Suga<br />

Carassius auratus<br />

Ctenopharyngodon<br />

idellus<br />

Oreochromis niloticus<br />

FAO kods cgo FAO kods fcg FAO kods tln<br />

% 2006 1,0 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Goldfish Grass carp Nile tilapia<br />

FR Poisson rouge (=Cyprin doré) Carpe herbivore(=chinoise) Tilapia du Nil<br />

ES Pez rojo Carpa china (=herbívora) Tilapia del Nilo, Perca del Nilo<br />

DE Goldfisch Graskarpfen Nil-Buntbarsch<br />

DA Guldfisk Græskarpe Nilcichlide, Nilmundruger<br />

IT Carassio dorato Carpa erbivora, Amur Tilapia del Nilo<br />

NL Goudvis Graskarper Nijltilapia<br />

PL Karaś złocisty a. chiński Amur biały Tilapia nilowa<br />

SV Guldfisk Gräskarp Niltilapia<br />

PT Peixe-vermelho Carpa-do-limo Tilápia do Nilo<br />

EL χρυσόψαρο χορτοφάγος κυπρίνος τιλάπια του Νείλου<br />

Suga Suga Suga<br />

Salmo trutta Silurus glanis Coregonus lavaretus<br />

FAO kods trs FAO kods som FAO kods pln<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Sea trout Danubian wels, Som catfish, Wels, Wels catfish European whitefish<br />

FR Truite de mer Salut, Silure glane Corégone lavaret<br />

ES Trucha marina Siluro europeo Lavareto<br />

DE Meerforelle Wels, Flusswels, Waller Peledmaräne<br />

DA Havørred Europæisk malle Almindelig helt<br />

IT Trota di mare Siluro Coregone lavarello<br />

NL Zeeforel Meerval Grote marene<br />

PL Troć Sum pospolity Sieja wędrowna<br />

SV Öring Mal Lavaretsik<br />

PT Truta-marisca Siluro europeu Coregono lavareda<br />

EL πέστροφα γουλιανός γαλάζιος κορέγονος

Suga Suga Suga<br />

Mugil cephalus Salvelinus spp Argyrosomus regius<br />

FAO kods muf FAO kods chr FAO kods mgr<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,1 % 2006 0,1<br />

EN Flathead grey mullet Chars Meagre<br />

FR Mulet à grosse tête Ombles nca Maigre commun<br />

ES Pardete Salvelinos nep Corvina<br />

DE Großkopf-Meeräsche Saiblinge Adlerfisch<br />

DA Stribet multe Røddingslægt, Røddingarter Ørnefisk<br />

IT Cefalo Salmerini Bocca d’oro<br />

NL Grootkopharder Riddervissen Ombervis<br />

PL Mugil australijski, Mugil cefal Golec Kulbak pospolity<br />

SV Storhovad multe Rödingar Havsgös<br />

PT Tainha-olhalvo Salvelinos Corvina<br />

EL κέφαλος λιμνοπέστροφες, σαλβελίνοι μαγιάτικο<br />

Suga Suga Suga<br />

Salvelinus fontinalis Gadus morhua Tinca tinca<br />

FAO kods svf FAO kods cod FAO kods fte<br />

% 2006 0,1 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Fountain salmon Atlantic cod Tench<br />

FR Saumon de fontaine Morue de l’Atlantique Tanche<br />

ES Salvelino Bacalao del Atlántico Tenca, Tinca, Aguijón<br />

DE Bachsaibling Kabeljau<br />

Grünschleie, Schlammler, Schleiforelle, Schuster,<br />

Schlüpfling, Schleie<br />

DA Kildeørred Atlantisk torsk Suder<br />

IT Salmerino di fonte Merluzzo bianco Tinca<br />

NL Bronforel Atlantische kabeljauw Zeelt<br />

PL Pstrąg źródlany Dorsz Lin<br />

SV Bäckröding Torsk Sutare<br />

PT Truta das fontes Bacalhau-do-atlântico Tinca, Tenca, Godião<br />

EL σαλβελίνος, λιμνοπέστροφα γάδος γλήνι<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS<br />

93

94<br />

Suga Suga Suga<br />

Esox lucius<br />

Hippoglossus<br />

hippoglossus<br />

Ameiurus melas<br />

FAO kods fpi FAO kods hal FAO kods itm<br />

% 2006 0,0 % 2006 0,0 % 2006 0,0<br />

EN Northern pike, Pike, Jack Atlantic halibut Black bullhead<br />

FR Brochet du nord, Brochet commun Flétan de l’Atlantique Poisson-chat<br />

ES Lucio Fletán Bagre, Coto negro, bagre torito negro<br />

DE Hecht, Flußhecht Atlantischer Heilbutt, Weißer Heilbutt Schwarzer Zwergwels<br />

DA Almindelig gedde Atlantisk helleflynder, Sort dværgmalle<br />

IT Luccio Ippoglosso atlantico, Halibut Pesce gatto<br />

NL Snoek Heilbot Zwarte dwergmeerval<br />

PL Szczupak Halibut atlantycki Sumik czarny<br />

SV Gädda Hälleflundra Svart dvärgmal, Svart kattfisk<br />

PT Lúcio Alabote do Atlântico Peixe-gato negro<br />

EL τούρνα χάλιμπατ του Ατλαντικού<br />

EN Carpet shell<br />

FR Clovisse<br />

ES Almeja babosa, Chocha<br />

Suga<br />

Venerupis pullastra<br />

DE Kleine Teppichmuschel, Teppichmuschel<br />

DA Almindelig tæppemusling<br />

IT Vongola, Longona<br />

NL Kleine tapijtschelp<br />

PL<br />

SV<br />

PT Amêijoa macha<br />

EL αχιβάδα, αμύγδαλο<br />

FAO kods cts<br />

% 2006 0,0<br />

TeRMInOlOģIjAS PIelIKuMS

KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS<br />

CIeM / ICeS zOnu KARTeS<br />

Avots: ICES<br />

95

96<br />

Avots: ICES

Avots: ICES<br />

KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS<br />

97

98<br />

VISPĀRējĀS KOMISIjAS zIVSAIMnIeCĪBAI VIduSjŪRĀ zOnu KARTe<br />

Avots: CGPM

ReģIOnĀlO zIVSAIMnIeCĪBAS ORGAnIzĀCIju KARTe<br />

Avots: FAO<br />

KARTOGRĀFISKAIS PIelIKuMS<br />

99

100<br />

PAzIŅOjuMI

<strong>Eiropas</strong> <strong>Parlaments</strong><br />

<strong>PRAKTISKA</strong> <strong>ROKASGR</strong>Ā<strong>MATA</strong> — Zivsaimniecība<br />

Luksemburga: <strong>Eiropas</strong> Kopienu Oficiālo publikāciju birojs<br />

2009 — 100 lpp. — 21 x 21 cm<br />

ISBN 978-92-823-2665-7<br />

Maksas izdevumi:<br />

•<br />

Kā saņemt ES izdevumus<br />

iepērkoties EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);<br />

• grāmatnīcās, norādot nosaukumu, izdevēju un/vai ISBN numuru;<br />

• tieši sazinoties ar vienu no mūsu pārdošanas punktiem. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta<br />

adresē: http://bookshop.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.<br />

Bezmaksas izdevumi:<br />

•<br />

izmantojot EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu);<br />

• <strong>Eiropas</strong> Komisijas pārstāvniecībās un delegācijās. Informāciju saziņai varat iegūt šādā interneta adresē:<br />

http://ec.europa.eu vai sūtot faksu uz +352 2929-42758.

iekšPolitikas ģenerāldirektorāts<br />

Politikas dePartaments B<br />

strukturālā un kohēzijas Politika<br />

Loma<br />

Politikas departamenti ir izpētes struktūrvienības, kas sniedz specializētus padomus/<br />

konsultācijas komitejām/ komisijām, starpparlamentu delegācijām un citām<br />

parlamentārām institūcijām.<br />

Politikas jomas<br />

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja<br />

Kultūras un izglītības komiteja<br />

Zivsaimniecība<br />

Reģionālā attīstība<br />

Transporta un tūrisma komiteja<br />

Dokumenti<br />

Apskatiet <strong>Eiropas</strong> Parlamenta mājas lapu/ tīmekļa vietni<br />

http://www.europarl.europa.eu/studies<br />

Foto:/ Fotomateriāli: iStock international inc., Photodisk, Phovoir<br />

BA-80-09-662-LV-C

logo

products

Resources

Company

Terms of service
Privacy policy
Cookie policy
Cookie settings
Imprint
Change language
Made with love in Switzerland
© 2024 Yumpu.com all rights reserved

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!