PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

europarl.europa.eu

PRAKTISKA ROKASGR MATA - Eiropas Parlaments - Europa

22

Zivsaimniecības komiteja pieprasa attiecībā uz resursu saglabāšanu

iekļaut šādus mērķus:

• garantēt jūrās un okeānos veikto darbību ilgtspējīgu

attīstību;

• sekot līdzi darbībām, kas var ietekmēt jūras bioloģisko

daudzveidību;

• nodrošināt jūras un lietišķo pētniecību zivsaimniecības nozarē.

Attiecībā uz struktūrplānu Zivsaimniecības komiteja ierosina

šādu grozījumu: „politikai, kas paredz zivsaimniecības un akvakultūras

struktūru uzlabošanu un zivsaimniecības produktu pārstrādi,

tostarp instrumentus un finanšu līdzekļus”.

Visbeidzot, Zivsaimniecības komiteja pieprasa pieņemt ārējos

mērķus, lai pielāgotos noteikumiem, kas tika sīki izstrādāti

2002. gada KZP reformas laikā. Papildus tam komiteja ierosina

aizstāt atsauci uz „starptautiskiem zivsaimniecības nolīgumiem”

ar atsauci uz „partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības

nozarē ar trešām valstīm, reģionālajām zivsaimniecības

organizācijām un starptautiskiem forumiem un iestādēm”.

Ņemot vērā Komisijas Zivsaimniecības ģenerāldirektorāta atzītās

papildu kompetences un zivsaimniecības politikas pakāpenisko

iekļaušanu citās politikās, ir paredzams, ka Komisija izdos

jaunus horizontālos priekšlikumus, īpaši integrētās jūrniecības

politikas ietvaros. Šādā gadījumā, kā arī, ja EP Zivsaimniecības

komitejas kompetences netiks pielāgotas jaunajiem apstākļiem,

var izraisīties konflikti ar citām parlamentārajām komitejām.

Lai gan Zivsaimniecības komiteja ir atbildīga par kopējo politiku,

tā līdz pat sestā sasaukuma beigām bija, tā sauktā, neitrālā

komiteja. Tas nozīmē, ka atšķirībā no citām komitejām Zivsaim-

niecības komitejas pilntiesīgs loceklis varēja būt arī citas pastāvīgās

parlamentārās komitejas pilntiesīgs loceklis. Politisko grupu

priekšsēdētāju konference 2009. gada 12. marta sanāksmē

pieņēma lēmumu par Zivsaimniecības komitejas „neitralitātes

atcelšanu”. Šāda lēmuma mērķis bija ļaut komitejai daudz

efektīvāk īstenot pilnvaras, kas izriet no Lisabonas līguma.

SPēKĀ eSOšĀ lIKuMdOšAnAS

PROCedŪRA

Līguma 37. panta 2. punkta trešajā rindkopā ir noteikta KZP

izstrādes un īstenošanas kārtība, kuras pamatā ir: Komisijas

priekšlikums, Eiropas Parlamenta atzinums (pausts plenārsēdē

pēc Zivsaimniecības komitejas grozījumiem attiecībā uz

tās kompetenci) (3. izcēlums) un Padomes Ekonomikas un

sociālo lietu komitejas atzinums, kas pieņemts ar kvalificētu

balsu vairākumu.

Tas nozīmē vienkāršu apspriežu procedūru 3 Eiropas Parlamentam,

kas nekad nav bijusi mainīta, neraugoties uz jaunajām

procedūrām (sadarbības un koplēmuma), kas noteiktas

Vienotajā aktā, Māstrihtas Līgumā vai Amsterdamas Līgumā.

lIKuMdOšAnAS PROCedŪRA

SASKAŅĀ AR lISABOnAS lĪGuMu

Lisabonas līguma projekts (ESOV, C 155, 9.5.2008) 4 atzīst koplēmumu

par KZP „parasto likumdošanas procedūru”, aizstājot

3 Eiropas Parlamenta Reglaments, II sadaļa: Likumdošanas procedūras.

4 http://eur-lex.europa.eu/JOHtml.do?uri=OJ:C:2008:115:SOM:EN:HTML.

More magazines by this user
Similar magazines