lēmums PDF - Konkurences padome

secināms, ka tirdzniecība ar Samsung televizoriem vai nu nav notikusi vispār, vai arī ir
notikusi salīdzinoši mazos apjomos. Savukārt ar pārējām aptuveni 23
komercsabiedrībām tirdzniecība ar Samsung TV produkciju ārpus Latvijas teritorijas
KP vērtējumā ir notikusi samērā lielā apjomā, kas ļauj secināt, ka tirdzniecība ar šīm
komercsabiedrībām notiek regulāri un aktīvi. Tādējādi SIA „RD Elektroniks” ne
vienmēr ir ievērojusi ar Samsung Baltic noslēgtā līguma noteikumus. Izvērtējot SIA
„RD Elektroniks” no (*) iesniegtās preču iepirkuma pavadzīmes, Konkurences padome
secina, ka iesniegtās pavadzīmes lielākoties attiecas uz Samsung un Nokia mobilajiem
telefoniem, ledusskapjiem, nevis uz Samsung televizoru iepirkšanu. No lielā preču
iepirkuma pavadzīmju klāsta tikai pavadzīme (*) attiecas uz Samsung televizoru
iepirkšanu. Arī izvērtējot piegādes pavadzīmes no citiem piegādātājiem, nevar secināt,
ka lielākoties būtu piegādāti/iepirkti tieši Samsung televizori.
Vienlaikus KP norāda arī uz sekojošo. Pat ja SIA „RD Elektroniks” nav
ierobeţojumus ievērojusi pilnībā, tā katrā ziľā ir ievērojusi tos vismaz daļēji, tādā
apmērā, kas atbilstu tās saimnieciskās darbības interesēm. No Lietas materiāliem
secināms, ka „RD Elektroniks” interesēs bija, lai mazumtirdzniecības cena interneta
veikalos tiktu noturēta noteiktā, vēlamā līmenī, tajā skaitā ľemot vērā, ka SIA „RD
Elektroniks” pašai pieder stacionāro veikalu tīkls, kur cenas, protams, ir dārgākas nekā
interneta veikalos. Paralēlie importētāji tādējādi bija ”nevēlami” kā papildu piegādes
avots, kas veidoja konkurenci SIA „RD Elektroniks”, turklāt neuzspieţot interneta
veikaliem prasības attiecībā uz noteiktas mazumtirdzniecības cenas ievērošanu (kas tos,
iespējams, kā potenciālos piegādātājus padarīja pievilcīgākus). Turklāt Lietā ir
pierādījumi, ka SIA „RD Elektroniks” ar savām darbībām tieši atbalstījusi tirdzniecības
starp dalībvalstīm ierobeţošanu (skat. piemēram, Lēmuma 4.1.31. un 4.1.32.punktu).
Jebkurā gadījumā, kā norādīts Lēmuma 6.3.1.punktā, lai kā arī līgums būtu
ieviests praksē, EKL 81.panta pirmā daļa aizliedz izplatīšanas līgumos tādus
noteikumus, kuru mērķis vai sekas ir tirdzniecības ierobeţošana. Tie veido konkurences
ierobeţojumu, kas var tikt sodīts saskaľā ar 81.panta pirmās daļas noteikumiem, ja tie
var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. 58 Fakts, ka līguma starp tirgus dalībniekiem
punktu, kura mērķis ir konkurences ierobeţošana, līguma puses nav praksē pildījušas,
nav pietiekošs pamats, lai uz to neattiecinātu EKL 81.panta pirmajā daļā noteikto
aizliegumu. 59 Fakts, ka konkurenci ierobeţojošie līguma noteikumi nav tikuši tieši tā
interpretēti un piemēroti, ir nenozīmīgs uzskatāma (alleged) pārkāpuma pieradīšanai.
Fakts, ka apstrīdētajā spriedumā nav analizētas līguma sekas, pats par sevi neveido šā
sprieduma būtisku trūkumu, ľemot vērā, ka līguma pret konkurenci vērstais mērķis vai
sekas ir jāvērtē kā alternatīvi, nevis kumulatīvi priekšnoteikumi. 60
6.4. SIA „PROKS” 31.08.2009. viedoklis par Konkurences padomes 2009.gada
18.augusta vēstuli Nr.1397.
6.4.1. SIA „PROKS” norāda: „Dokuments „Sistēma, Samsung zīmola produktu cenu
stabilizēšana LV e-net veikalos” tika radīts kā tēžu un ideju kompilācija par tēmu kādas
ir visas iespējamās metodes tirgu kropļojošu darbību izskaušanai. Minētais dokuments
SIA „PROKS” nav saglabājies, tādēļ konstatēt, vai teksts bija tieši tāds, kā citēts
Vēstulē, SIA „PROKS” nav iespējams. Jebkurā gadījumā šis dokuments nekad netiktu
nosūtīts kādam adresātam bez saskaņojuma ar juristu, kura uzdevums būtu no visiem
„tirdzniecības speciālistu sapņiem” atlasīt tos, kurus pieļauj KL. Šis dokuments
58 Lieta Nr. C-306/96 Javico [1998] ECR I-1983, 14. un 15.punkts.
59 Pirmās instances tiesas 13.01.2004. spriedums lietā T-67/01 JCB Service v Commission, 103.punkts.
60 Turpat, 107.punkts.
66