Darba aizsardzības Rokasgrāmata darbinieku pārstāvjiem un ...

Uzticības personu loma arodslimību profilaksē un veselības veicināšanā
Nelabvēlīgi un prasībām neatbilstoši darba apstākļi var ietekmēt darbinieku veselību,
radot tā saucamās arodslimības vai no darba atkarīgās slimības. Par arodslimībām
dēvē tās slimības, kuru izcelsmē galvenā loma ir darba apstākļiem, kuros strādājis
nodarbinātais, t. i., darba apstākļi ir noteikuši, ka cilvēkam attīstās šī konkrētā slimība.
Savukārt par no darba atkarīgajām slimībām dēvē tās slimības, kuru izcelsmē loma
var būt daudziem un dažādiem faktoriem, tostarp darba apstākļiem (tāda slimība,
piemēram, ir paaugstināts asinsspiediens).
52
Jānis K., kuram ir 48 gadi, 16 gadu ir strādājis par atslēdznieku metinātāju. Pēdējā
gada laikā viņš sācis sūdzēties par to, ka redze kļuvusi miglaināka un viss izskatoties
blāvāks. Pēc ārsta apmeklējuma noskaidrojas, ka Jānim K. ir katarakta, kura
jāoperē. Katarakta (acs slimība, kuras gadījumā acs lēca saduļķojas, traucējot redzi)
ir attīstījusies, jo metinot rodas spoža gaisma (ultravioletais starojums), kura var radīt
acs lēcas apduļķošanos.
Arodslimību sekas var būt ļoti dažādas, sākot no nebūtiskiem veselības traucējumiem,
kuri pazūd, ja cilvēks maina darba apstākļus (piemēram, neliela alerģiska ādas reakcija
uz konkrētu ķīmisko produktu, kura pazūd, ja cilvēks vairs nestrādā šajā nozarē), līdz
pat ļoti nopietnām un hroniskām kaitēm, kuru dēļ cilvēks pilnībā zaudē darbspējas un
iegūst invaliditāti (piemēram, daudzus gadus strādājot putekļainā vidē, var attīstīties
pneimokonioze, kuras dēļ plaušu audi zaudē spēju uzņemt skābekli un cilvēkam
attīstās smaga elpošanas mazspēja, kura beidzas ar cilvēka nāvi).
Visā Eiropas Savienībā saslimstība ar arodslimībām ir atzīta par lielu problēmu, un katru
gadu vairāk nekā 160 000 cilvēku visā Eiropā mirst ar šīm darba apstākļu radītajām
slimībām. Arī Latvijā 2008. gadā tika reģistrēts gandrīz tūkstotis arodslimnieku, lai
gan, pēc ekspertu domām, reālais slimnieku skaits varētu būt aptuveni divas vai trīs
reizes lielāks. Tas skaidrojams ar to, ka ne visi darbinieki ir pietiekami labi informēti
par to, kas ir arodslimības, kādas ir to pirmās pazīmes un sekas, kā arī to, kā rīkoties
šādās situācijās. Tieši šeit liela praktiskā loma var būt uzticības personām, kurām būtu
jābūt pietiekami informētām par arodslimību pirmajām pazīmēm, kā arī rīcību, ja
darbiniekam rodas sūdzības par veselības stāvokli.
Ko var darīt uzticības personas Pirmkārt, jāatceras, ka uzticības personām ir
jāpārliecinās, vai veiktajā darba vides riska novērtējumā ir noteikts, kādas obligātās
veselības pārbaudes ir nepieciešamas, un vai tās tiek veiktas. Obligātās veselības
pārbaudes jāveic visiem darbiniekiem, kuri ir pakļauti darba vides kaitīgo faktoru
iedarbībai (piemēram, troksnim, ķīmiskajām vielām u. c.), un darbiniekiem, kuri ir
nodarbināti darbā īpašos apstākļos (piemēram, veic darbu augstumā u. tml.). Tās
jāveic gan pirms stāšanās darbā (lai noteiktu, vai konkrētais darbinieks sava veselības
stāvokļa dēļ vispār šo darbu var veikt, neradot risku sev un kolēģiem), gan arī pēc tam
– periodiski, lai pārbaudītu, vai veselības stāvoklis nav pasliktinājies un nav attīstījušās