Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
62<br />
4.3. Izdevumi nelaimes gadījumu seku likvidēšanai<br />
Visā pasaulē ir pierādījies, ka viens no efektīvākajiem veidiem, kā pārliecināt darba<br />
devēju par darba aizsardzības pasākumu veikšanas lietderību, ir uzskatāmi parādīt,<br />
ka darba aizsardzības pasākumu veikšana ilgtermiņā ir ekonomiski ļoti izdevīga.<br />
Viens no uzskatāmākajiem veidiem, kā pierādīt, ka darba aizsardzības prasību<br />
neievērošana var izmaksāt ļoti dārgi, ir parādīt darba devējiem, cik īstenībā maksā<br />
nelaimes gadījums. Daudzās pasaules valstīs ir pat radīti speciāli <strong>un</strong> ļoti ērti lietojami<br />
kalkulatori nelaimes gadījumu izmaksu aprēķināšanai.<br />
Tomēr reālajā praksē darba devēji diemžēl parasti neveic aprēķinus, cik uzņēmumam<br />
ir izmaksājis notikušais nelaimes gadījums, līdz ar to neapzinoties, cik īstenībā naudas<br />
ir zaudējuši.<br />
Kas veido zaudējumus, notiekot nelaimes gadījumam darbā<br />
Vispirms tās ir tā saucamās tiešās izmaksas:<br />
• izdevumi, kuri saistīti ar nelaimes gadījumā cietušā nogādāšanu slimnīcā;<br />
• izdevumi, kuri saistīti ar negadījuma seku likvidāciju (bojāti materiāli, bojātas<br />
iekārtas, telpas, darba aprīkojums);<br />
• izdevumi, kuri saistīti ar personāla <strong>un</strong> iekārtu dīkstāvi tieši pēc nelaimes<br />
gadījuma;<br />
• izdevumi, kuri saistīti ar slimības lapas apmaksu (darba devējs apmaksā darba<br />
nespējas lapu no 1. līdz 10. dienai);<br />
• negūtā peļņa (nelaimes gadījuma dēļ netiek paveikts noteikts darbs);<br />
• soda naudas (piemēram, Valsts darba inspekcijas uzliktās) <strong>un</strong> tiesvedības izmaksas<br />
(juristu pakalpojumi u. tml.);<br />
• izdevumi, kuri saistīti ar zaudējumiem trešajām personām (piemēram, mantas<br />
bojājums u. c.).<br />
Bez jau minētajām tiešajām izmaksām ir daudz izmaksu, kuras ir grūtāk aprēķināmas,<br />
bet kuras var veidot lielus zaudējumus uzņēmumam:<br />
• zaudēta produktivitāte <strong>un</strong> negūta peļņa (saistīta ar aizvietoto <strong>darbinieku</strong> zemāku<br />
kvalifikāciju u. tml.);<br />
• ja<strong>un</strong>u <strong>darbinieku</strong> apmācība cietušā darbinieka aizvietošanai;<br />
• dažādu darba aizsardzības pasākumu veikšana pēc nelaimes gadījuma<br />
(piemēram, <strong>darbinieku</strong> atkārtota instruēšana, nelaimes gadījumu izmeklēšana<br />
u. c.);<br />
• uzņēmuma reputācijas zaudēšana (negatīva publicitāte masu medijos, cietušā<br />
darbinieka sūdzības presē <strong>un</strong> neformālos medijos, piemēram, draugiem.lv);<br />
• palielinātas apdrošināšanas iemaksu prēmijas (piemēram, ja uzņēmums ir<br />
apdrošinājis savas darbības riskus, apdrošinātājs, redzot, ka notiek daudz<br />
nelaimes gadījumu, palielinās apdrošināšanas prēmiju, jo šāds uzņēmums ir<br />
riskantāks).<br />
Jāpiebilst arī tas, ka zaudējumi <strong>un</strong> izmaksas rodas ne jau tikai darba devējam – izmaksas<br />
rodas arī valstij, kurai jānodrošina pirmās palīdzības sniegšana <strong>un</strong> darbinie-
Change language