Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
Darba aizsardzÄ«bas RokasgrÄmata darbinieku pÄrstÄvjiem un ...
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
ikgadējas uzņēmuma sapulces, sporta dienas, citu kopīgu pasākumu organizēšana<br />
vai arī, piemēram, koplīguma noslēgšana uzņēmumā, kura gatavošanas laikā gan darba<br />
devējs, gan darbinieki var izr<strong>un</strong>āt uzņēmumā esošās problēmas <strong>un</strong> to risinājumus.<br />
Neatkarīgi no tā, kā šī sadarbība ir nosaukta, pats svarīgākais ir tas, lai darba devēji<br />
saprastu, ka no nodarbināto viedokļa nav jābaidās, bet nodarbinātie saprastu, ka,<br />
tikai r<strong>un</strong>ājot ar darba devēju <strong>un</strong> izvirzot pamatotus priekšlikumus, iespējams panākt<br />
pozitīvas izmaiņas darba vidē.<br />
1.3. Tiesību akti <strong>un</strong> to lietošana<br />
<strong>Darba</strong> aizsardzības prasību tiesiskā regulējuma principi<br />
<strong>Darba</strong> vide uzņēmumā var būt ārkārtīgi daudzveidīga – darbs birojā būtiski atšķiras<br />
no darba būvlaukumā, bet tas savukārt – no darba kokapstrādes uzņēmumā. Katrā<br />
darba vietā var būt sastopami ļoti daudzi <strong>un</strong> dažādi darba vides riska faktori, līdz<br />
ar to katrā uzņēmumā bez kopīgiem darba aizsardzības pamata principiem <strong>un</strong><br />
prasībām ir jāievēro arī daudz atšķirīgu <strong>un</strong> specifisku prasību. Protams, ideāli būtu,<br />
ja jebkurš darba devējs <strong>un</strong> nodarbinātais pārzinātu <strong>un</strong> pilnībā ievērotu visas darba<br />
aizsardzības prasības, tomēr reālajā dzīvē tā nenotiek. Tāpēc, lai gan darba devēji,<br />
gan nodarbinātie zinātu „minimālās <strong>un</strong> obligātās” prasības darba aizsardzības jomā,<br />
tās parasti nosaka tiesību aktos.<br />
8<br />
Vairumā pasaules attīstīto valstu darba aizsardzības tiesību aktu sistēma ir veidota<br />
tā, ka kādā tiesību aktā tiek noteikti vispārīgie darba aizsardzības principi (Latvijas<br />
gadījumā – <strong>Darba</strong> aizsardzības likumā, kurš nosaka svarīgākos darba devēja <strong>un</strong><br />
nodarbinātā pienākumus <strong>un</strong> tiesības), bet citos pakārtotos tiesību aktos tiek noteiktas<br />
specifiskās prasības noteiktiem darba veidiem (piemēram, darbam derīgo izrakteņu<br />
ieguvē) vai darbam ar kādu konkrētu riska faktoru (piemēram, troksni). Papildus<br />
tam jāatceras, ka tiesību akti mēdz būt saistīti ar dažādiem citiem normatīviem dokumentiem,<br />
piemēram, standartiem, kuri precīzi apraksta, kā rīkoties vai ko ievērot<br />
kādā konkrētā situācijā (piemēram, Ministru kabineta noteikumos Nr. 66 „<strong>Darba</strong><br />
aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret darba vides trokšņa radīto risku”<br />
(pieņemti 04.02.2003.) minēts, ka trokšņa mērījumus veic atbilstoši standartam LVS<br />
ISO 1996-1:2004 "Akustika – Vides trokšņa raksturošana, mērīšana <strong>un</strong> novērtēšana –<br />
1. daļa: Pamatlielumi <strong>un</strong> novērtēšanas procedūras").<br />
Protams, katrā valstī var atšķirties tas, kā tiek saukti tiesību akti, pat ne visās Eiropas<br />
Savienības valstīs ir pazīstami tādi mums ierasti jēdzieni kā 'likums' vai 'Ministru kabineta<br />
noteikumi' , piemēram, Beļģijā joprojām tiek pieņemti t. s. karaliskie dekrēti.<br />
Neraugoties uz tiesību akta nosaukumu vai veidu, jāatceras, ka jebkurai Eiropas<br />
Savienības (ES) dalībvalstij, arī Latvijai, obligāti jāievēro kopējie ES tiesību principi.<br />
<strong>Darba</strong> aizsardzības jomā tas nozīmē, ka jebkurai ES dalībvalstij ir jāievēro tā<br />
saucamās ES direktīvas darba aizsardzības jomā (tādu ir vairāk nekā 20), kā arī tā<br />
saucamās ES regulas (darba aizsardzības jomā tāda ir tikai viena). Atšķirība starp ES<br />
direktīvu <strong>un</strong> ES regulu, neiedziļinoties juridiskos sīkumos, slēpjas tajā, ka ES direktīvas
Change language