Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi
Lauksaimnieku organizāciju
sadarbības padomes (LOSP)
valdes priekšsēdētājs
Edgars Treibergs
2020. gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus
nesagādāja, izņemot – Covid-19 radīja neziņu par saražotās
produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši,
lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos
krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas
pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar.
Jaunais koronavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu
par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes
kavējās no ārvalstīm, kas ietekmēja saimniecisko darbību.
Izejvielām un iekārtām ir būtiski kāpusi cena, kas zemniekiem
palielināja pašizmaksu. Pandēmijas dēļ eksports ir būtiski krities,
bet tajā pašā laikā vietējais tirgus noiets ir palielinājies,
tādējādi izlīdzinot noieta tirgu. Piena iepirkuma cenas no zemniekiem
nav sasniegušas pašizmaksas līmeni.
Joprojām pastāv liela neziņa par Covid-19 ietekmi uz Latvijas
ekonomiku. Lauksaimniekiem, tāpat kā citiem, ir jāspēj jau
tagad sagatavoties nezināmajam. Ja šobrīd graudaugu eksports
ir atvērts, tad pie pandēmijas saasinājuma robežas var
tikt aizvērtas, kas ietekmēs graudaugu ražotāju saimniecības.
Liels izaicinājums 2021. gada valsts budžetā ir panākt atbilstošu
finansējumu lauksaimniekiem. Latvijai panāktais
tiešmaksājumu palielinājuma apmērs ir vien nedaudz lielāks,
kamēr panāktais Lauku attīstības fonda finansējuma apmērs
ir mazāks. Turpretī citām valstīm izdevies panākt lielāku lauku
attīstības finansējumu, kas Latviju nostāda nevienlīdzīgos konkurences
apstākļos. Ražojam un strādājam vienā kopējā tirgū.
Tāpēc izbrīna šī nevienlīdzība. Ja kādam šķiet, ka Eiropas
Savienības (ES) daudzgadu budžetā panākts kāds sasniegums
lauksaimniecībai panākto līdzekļu apmērā, tad tā nav.
Latvijas zemnieku konkurētspēju mazina arī salīdzinājumā ar
citām valstīm augstākas pievienotās vērtības nodokļa likmes
produkcijai. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi samazina produkcijas
noieta iespējas, kā arī liedz piesaistīt nepieciešamos
darbiniekus. Tāpat izaicinājums ir neziņa par nekustamā īpašuma
nodokli lauku zemei.
Asociācijas viedoklis
Tiešmaksājumos Latvijas lauksaimnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa
Biedrības “Zemnieku saeima”
valdes priekšsēdētājs
Juris Lazdiņš
Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt
no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien
saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā
tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās
plaisa starp Baltijas valstīm un mūsu lielākajiem konkurentiem
Austrumeiropā, piemēram, Poliju. Šobrīd vienošanās paredz
aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai,
tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.
Jāatzīst, ka ar premjera panākto vienošanos spiediens uz
Latvijas nacionālo budžetu īpaši nemazināsies, jo nāksies
kompensēt paredzēto samazinājumu Lauku attīstības fondam.
Minimums, kas būtu jāizdara Latvijas valdībai, – ar tai pieejamajiem
resursiem jānodrošina Lauku attīstības fonds vismaz šī
perioda līmenī, lai sekmīgi attīstītu mazās, vidējās saimniecības
un sasniegtu izvirzītos vides un klimata mērķus.
Kā premjers jau minēja, tagad sāksies mājasdarbi! Ir
ļoti svarīgi, lai katru no Briseles iegūto eiro ieguldām attīstībā
– ražošanas modernizācijā, produktivitātes celšanā, lai katrs
ieguldītais eiro nākotnē nes darba augļus lauksaimniekiem un
nodokļus budžetam. Vienkāršāk sakot – iestādām ābeli, kas
nes zelta augļus, nevis nopērkam ābolus no kaimiņzemes, tikko
pie naudas tiekam! Diemžēl pēdējie paziņojumi plašsaziņas
līdzekļos liecina par to, ka atsevišķi politiskie spēki grib šo
lauksaimniecības nozares naudu ļoti ātri aizpludināt uz valsts
budžetu, radikāli palielinot nekustamā īpašuma nodokli par
lauksaimniecības zemi. Tā ir tuvredzīga īstermiņa stratēģija, jo
lauksaimnieki nespēs attīstīties, ja trūks līdzekļu ilgtspējīgai
investīciju veikšanai. Minētais lēmums var novest pie situācijas,
ka lauksaimnieki būs spiesti pāriet uz intensīvāku ražošanu savās
platībās, vienlaicīgi nesasniedzot vides un klimata mērķus,
kuri prasa ļoti lielus ieguldījumus.
Mūsu premjers ES līmenī ir guvis labus panākumus, tomēr
šobrīd nacionālā līmenī ir rūpīgi jāstrādā pie tā, lai izcīnītā nauda
padara produktīvākas Latvijas saimniecības un nes augļus
ilgtermiņā, nevis apmierina pieaugošās budžeta vajadzības
īstermiņā.
Lauksaimniecība
105