Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Azartspēļu nozares nākotne ir atkarīga no politiskiem lēmumiem
Latvijas Spēļu biznesa
asociācijas prezidents
Arnis Vērzemnieks
Covid-19 ierobežošana radīja sekas, ka no 21. marta līdz 9. jūnijam
tika slēgtas visas spēļu zāles un interaktīvās azartspēļu
vietnes internetā. Tas nozīmē, ka divarpus mēnešu garumā visi
nozares uzņēmumi strādāja bez jebkādiem ieņēmumiem. Arī
azartspēļu uzņēmumus, tāpat kā jebkuru uzņēmumu, apgrūtināja
emocionālā spriedze un neziņa par ierobežojumu ilgumu
un vispārējo pandēmijas ietekmi. Tāpat azartspēļu nozare, kā
ierasti, bija politisko debašu centrā, un partiju pārstāvji sacentās
ar idejām par to, kā likvidēt šo nozari.
Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem 2020. gadā nozares ienākumi
samazinājušies par 48%, savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas
biedriem kopš gada sākuma kopumā nācies slēgt 32 spēļu
zāles. Taču par vislielāko zaudējumu var uzskatīt nodarbināto
skaita samazinājumu nozarē, jo krīzes ietekmē nozarē nodarbināto
skaits ir samazinājies par 455 darbiniekiem jeb 12%.
Joprojām tiek gaidīta skaidra atbilde par nodokļu pārrēķinu spēļu
iekārtām par periodu, kad azartspēļu darbība tika pārtraukta –
šobrīd papildu ierastajiem, ar uzņēmējdarbību saistītajiem,
nodokļiem ir azartspēļu nodokļi un nodevas, kas veido lielāko
daļu no kopējā nodokļu apjoma. Tā kā nozares darbība ilgu laiku
bija pārtraukta, nozare cer uz šo nodokļu apmēru pārrēķinu.
Joprojām notiek darbs pie nozares pamatnostādņu izstrādes.
Papildu tam daudzi nelegālie tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji
savā labā izmantoja laiku, kad visas licencētās vietnes bija aizslēgtas.
Nozares uzraugs pandēmijas laikā bloķēja 315 adreses
nelicencētām azartspēļu vietnēm. Salīdzinot ar 2019. gadu,
pērn Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija bloķēja vien
85 adreses. Attiecīgi Covid-19 laikā daudzi spēlētāji pievērsās
nelegālajiem piedāvājumiem, kas šobrīd klientiem ir vilinošāki,
tāpēc uzņēmumiem būs jādomā par veidiem, kā atgūt klientus
legālajā sektorā.
Nozarei joprojām aktuāls ir darbs ar pašvaldībām, jo 2020.
gada budžeta plānošanas procesā tika pieņemts lēmums pašvaldībām
atvēlēt vien 5% azartspēļu nodokļu ieņēmumu, un
tas mudina daudzas pašvaldības pilnībā aizliegt azartspēles to
teritorijās.
Arī pēc pandēmijas un pašvaldību vēlēšanu perioda azartspēļu
nozari ietekmē politiskas intrigas un politiķu retorika par to, kā
vajadzētu plānot vai izskaust šo nozari. Nozares dalībnieki cer
uz racionālu diskusiju par sociāli atbildīgu azartspēļu politikas
veidošanu.
Asociācijas viedoklis
Tūrisms pilnvērtīgu darbu varētu atsākt nākamā gada aprīlī
Latvijas Tūrisma aģentu
un operatoru asociācijas
izpilddirektore
Inga Kavaca
Līdz ar atļauju brīvi rīkot tūrisma braucienus uz Covid-19 mazāk
skartajām valstīm klienti ārkārtējā situācijā atceltos ceļojumus
izvēlējās saglabāt un piekrita vaučeriem. Tūroperatori un aģenti
bija gatavi sākt rīkot ceļojumus, taču reāli darbu varēja sākt no
jūlija. Iemesls tam ir dīkstāves pabalsts, ko saņem arī jūnijā.
Klienti labprāt izmantoja vaučerus, lai ceļojumā varētu doties
šogad rudenī vai nākamgad vasaras sezonā. Nauda paliek, un
tā netiks iztērēta. Vienlaikus, neskatoties uz to, ka klienti ceļojumus
pārceļ arī uz šī gada rudeni, Covid-19 pandēmijas dēļ
ir grūti prognozēt ceļojumu aktivitāti rudenī un ziemā. Tāpat
neskaidrs jautājums ir par ceļošanas iespējām uz eksotiskajām
valstīm, pāri okeānam.
Cilvēki nebaidās ceļot – viņi drīzāk vairāk pēta un seko līdzi,
kuras valstis iekļautas sarakstos, pēc kurām jāievēro 14 dienu
pašizolācija Covid-19 vīrusa ierobežošanai. Ir arī daļa ceļotāju,
kuri ceļojumus pārceļ uz nākamo gadu.
Cilvēkiem patīk konkrētība. Piemēram, datumu ceļojumu organizēšanai
uz Turciju var tikai minēt. Tajā pašā laikā, skatoties
nākotnē, uz rudens-ziemas sezonu, tūrisma kompānijas rēķinās
ar ļaunāko – darbība ceļojumu organizēšanai tiks apturēta
vēlreiz.
Lielākais izaicinājums tūrisma nozarei bija tās pilnīga darbības
apturēšana, kas nostiprināja bažas par nozares izdzīvošanu
turpmāk. Atbilstoši Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) prognozēm
tūrisma pakalpojumus nodrošinošie uzņēmumi
pilnvērtīgi varēs atsākt darbu nākamā gada aprīlī, kad sāksies
jaunā tūrisma sezona Eiropā.
Taču tajā pašā laikā tūrisma nozarē uzņēmēji un darbinieki ir
ļoti pacietīgi un optimistiski, taču saglabā arī reālistisku skatījumu,
ka rudens sezona var nebūt par labu izejošam tūrismam.
Neskatoties uz to, ka valsts varētu piešķirt 19,2 miljonus eiro
tūrisma nozares subsidētajām darbavietām, nozarē saglabājas
bažas, ka ilgtermiņā tas var neglābt tūrisma kompānijas. Vislielākās
bažas ir par darbinieku saglabāšanu nozarē. Rudenī
ar piešķirto atbalstu tūrisma kompānijas varēs izmaksāt algas
vienu mēnesi.
Tūrisms, viesmīlība, izklaide
227