Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Pārtikas un dzērienu ražošana
• Dzērienu ražošana
• Pārtikas ražošana
+/- Panākumi un neveiksmes Tendence
Pārtikas nozarē pamazām situācija stabilizējas
Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā
apmierinoša, neraugoties uz Covid-19 līdzšinējām sekām uz
nozari. Palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas
laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās
ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies
līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā
situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji,
kam ārkārtējā situācijā primāri bija jāapgādā vietējais tirgus,
tagad var vairāk pievērsties eksportam.
Plāno pārskatīt samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem
Patlaban pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme
5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no
2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un valdībā
notiek intensīvas sarunas par samazinātās PVN likmes
saglabāšanu augļiem un dārzeņiem. Nozares ieskatā – patlaban
nebūtu korekti pārskatīt un atcelt PVN samazināto likmi
augļiem un dārzeņiem, ņemot vērā, ka pārtikas audzētāji ir
cietuši Covid-19 periodā.
Pārtikas patēriņa cenu izmaiņas
(% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
5
4
3
2
1
0
2019-I
2019-II
2019-III
2019-IV
2019-V
2019-VI
2019-VII
2019-VIII
2019-IX
2019-X
2019-XI
2019-XII
2020-I
2020-II
2020-III
2020-IV
2020-V
2020-VI
2020-VII
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Nozares fakti
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni mājsaimniecību
patēriņa izdevumu struktūrā (%)
30
25
20
15
10
5
0
2011 2012 2013 2014 2015 2016 2019
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Ekonomiski aktīvi uzņēmumi
1200
1000 1078 1055 1079
800
600
Izaicinājumi un atbalsts
Darbaspēka trūkums
Darbaspēka trūkums ir pārtikas ražotāju būtisks izaicinājums.
Ražotāji lēš, Latvijā iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar
to darbaspēka problēma būs dienaskārtībā arī turpmāk.
Vienlaikus Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba
pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to,
ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt
darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš
beidzies. Nozari negatīvi ietekmē arī darbaspēka nodokļu
slogs – starpība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir liela.
Valsts atbalsts eksportspējīgiem uzņēmumiem
Ministru kabinets atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu
Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma
uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai. Valsts atbalsts
eksportspējīgajiem uzņēmumiem, pārtikas ražotājiem ir
atspaids pandēmijas radītajos izaicinājumos. Tostarp 51 miljons
eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu
maksātājus – preču un pakalpojumu eksportētājus –, kuru
darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Tāpat valdība apstiprinājusi
divas jaunas atbalsta programmas eksportējošajiem
un tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 izraisīto krīzes
seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai. Attiecīgie
uzņēmumi, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, var saņemt
atbalstu 25% un 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts
sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais
atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai var
sasniegt 800 000 eiro.
400
200
0
2016 2017 2018 2016 2017 2018
Pārtikas produktu
ražošana
126 135 150
Dzērienu ražošana
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
170