Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

Asociācijas viedoklis
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā
Latvijas Nekustamo īpašumu
darījumu asociācijas vadītājs
Edgars Šīns
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem
Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies,
jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki. Redzams
intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli.
Rīgā pieprasījums pēc dzīvokļiem mainījies. Gada sākumā bija
liela potenciālo pircēju interese par investīciju dzīvokļiem, ko
varētu piedāvāt īstermiņa īrei, bet šobrīd šāda pieprasījuma praktiski
nav. Tūrisms ir ierobežots, tāpēc “Airbnb” paredzētie dzīvokļi
stāv tukši vai ir izīrēti ilgtermiņā. Taču pilnībā pieprasījums pēc
mazākiem dzīvokļiem (aptuveni 30 kvadrātmetru platībā) nav izzudis,
jo tiek uzskatīts, ka šī brīža problēmas ir īstermiņa.
Jaunais klients patlaban ir ģimene, kura vēlas iegādāties zemi,
māju vai lielāku dzīvokli, paredzot tajā papildu istabu. Pieaugot
pieprasījumam pēc lielākiem dzīvokļiem, bija jūtams trīs istabu
dzīvokļu trūkums populārākajos mikrorajonos.
Dzīvokļu tirgus valstī ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem.
Piemēram, Liepājā pēdējo divu mēnešu laikā dzīvokļu tirgus
ir gandrīz atgriezies tajā līmenī, kāds bija pirms pandēmijas.
Savukārt aktivitāte dzīvokļu tirgū Zemgales pilsētās Covid-19
ietekmē samazinājās, ir jūtams piedāvājuma trūkums. Lēmumu
ietekmē arī iespēja iegādāties māju, nevis dzīvokli. Latgales
pilsētās pieprasījums pēc izremontētiem dzīvokļiem, kuros var
uzreiz sākt dzīvot, ir tik liels, ka tos lielākoties pārdod, neizmantojot
sludinājumu portālus.
Runājot par ilgtermiņa īres tirgu, kurā tendences galvenokārt
nosaka aktivitāte galvaspilsētā, patlaban papildinājuši dzīvokļi,
kas agrāk tika piedāvāti īstermiņa īrei, jo daļa izīrētāju, pielāgojoties
situācijai, izvēlējušies dzīvokļus izīrēt ilgākam termiņam.
Ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieki cenas nav mainījuši.
Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu
tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs,
kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas.
Iespējams arī pretējais – ekonomikas lejupslīdes paātrināšana,
padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija
par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu
šobrīd ir ļoti nelaikā.
Asociācijas viedoklis
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas samazināsies aptuveni par 50%
Nekustamā īpašuma attīstītāju
alianses valdes priekšsēdētājs
Mārtiņš Vanags
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas
Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%. Gada
sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos
450–500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka
investīcijas būs vien 200–250 miljonu eiro apmērā.
Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus
sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un
paredzamajiem nosacījumiem.
Patlaban ir četri vai pieci lieli biroju projekti, kuri ir gatavi
būvniecības sākšanai, taču attīstītāji vēl nav pieņēmuši gala lēmumu
par investīcijām. Šos lēmumus varētu paātrināt atbalsts
no valsts puses, piedāvājot biroju centriem valsts struktūras kā
nomniekus.
Valstij būtu jāsaprot, ka vismaz 25% no būvniecības apgrozījuma
jārada privātā sektora pasūtījumiem un jāraugās, kā palīdzēt
pieņemt šos investīciju lēmumus. Nedrīkst paļauties uz to, ka
būvniecībā visu nodrošinās publiskie pasūtījumi un ES nauda.
Tāpat Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse atbalsta Ekonomikas
ministrijas virzītos priekšlikumus, kas paredz paplašināt
“Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” (“Altum”) mājokļu garantiju
programmu ģimenēm, paredzot papildu atbalstu ilgtspējīgu
un energoefektīvu mājokļu iegādei, kā arī uzlabot citus programmas
nosacījumus. Gan OECD, gan Valsts kontroles nesenie
pētījumi par mājokļu situāciju Latvijā uzrāda satraucošu ainu –
vairākums cilvēku Latvijā dzīvo novecojušos un pārapdzīvotos
mājokļos. Arī nekustamā īpašuma nozares dati rāda, ka 72%
Rīgas un vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos
būvētos, energoneefektīvos mājokļos, kas ir fiziski – un liela
daļa arī morāli – novecojuši.
Starptautisko organizāciju izpēte liecina, ka mājokļu pieejamība
Latvijā ir pēdējās desmitgadēs klusi un nemanāmi ielaista problēma,
kuras risināšanai ir jākļūst par Latvijas valdības prioritāti.
Stimulējot ilgtspējīgu un energoefektīvu mājokļu būvniecību, Latvija
varētu arī ātrāk pārvarēt Covid-19 negatīvās sekas.
“Ober-Haus” dati liecina, ka jaunu mājokļu būvniecībā Latvija
jau ilgstoši atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm. 2019. gadā vēl
pirms Covid-19 ietekmes Lietuvā tika uzbūvēti 4300 jaunu dzīvokļu,
Igaunijā – 3000, bet Latvijā – tikai 1900.
Nekustamais īpašums
153