Latvijas Biznesa Gada Pārskats 2020

DAŽIEM KRITUMS, DAŽIEM PAT VEICAS
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors
Kaspars Rožkalns uzsver, ka lielākie cietēji, protams, ir saistīti
ar tūrismu, kultūru un pasākumiem. Tāpat ir problēmas
tranzīta nozarē, bet to nevaram saistīt ar Covid-19 ietekmi, jo
galvenais iemesls ir Krievijas kravu mērķtiecīga pārvirzīšana
uz savām jaunajām ostām Baltijas jūrā, un šis process ir sācies
jau labu laiku iepriekš.
Savukārt preču eksportā kritums ir saistīts nevis ar kādu
konkrētu nozari, bet gan ar eksportējošo uzņēmumu klientiem.
„Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri ir saistīti ar Covid-19
visvairāk skartajām nozarēm. Piemēram, uzņēmums, kurš
ir ražojis un eksportējis detaļas, kuras izmanto aviācijā. Tad
ir uzņēmumi, kuri ir specializējušies sadarbībā ar HoReCa
(viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas) sektoru. Proti, paši
eksportējošie uzņēmumi pārstāv ļoti dažādas nozares, sākot
no metālapstrādes un beidzot ar tekstilu, bet to klientu portfelī
ir bijuši lieli uzņēmumi, kuri bija apturējuši darbu. Tāpat
eksportējošo uzņēmumu lielums ir no tiešām lieliem līdz pat
mazajiem,” situāciju iezīmē LIAA vadītājs.
“Tiem pārtikas ražotājiem, kuriem
bija brīvas jaudas un kuri varēja
piedāvāt produktus, šis bija iespēju
laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī
eksportā.”
“Dobeles dzirnavnieka” valdes
priekšsēdētājs KRISTAPS AMSILS
Vienlaikus viņš norāda arī uz to, ka salīdzinoši mazie eksporta
krituma skaitļi liecina, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu
eksporta izaicinājumiem ir spējuši adaptēties.
Tāpat ir uzņēmumi, kuriem pandēmijas laiks paralēli grūtībām
ir pavēris arī jaunas iespējas.
„No sākuma bija sajūta, ka ļoti grūti klāsies tekstila nozares
uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir grūti joprojām,
bet daudzi izmantoja iespēju, lai pārslēgtos uz sejas masku
un aizsargtērpu izgatavošanu. Kokapstrādē no sākuma
bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas
valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai
sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu
noteikti būs arī no koka. Tāpat gan Vācija, gan citas
valstis aktīvākajā pašizolācijas laikā tomēr atstāja vaļā
tā saucamos “do it yourself” jeb “dari pats” veikalus, un
arī tajos Latvijas kokrūpniekiem bija labs noiets,” stāsta
K. Rožkalns.
Arī “Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps
Amsils norāda, ka, piemēram, pārtikas ražotājiem šis bija
iespēju laiks un jautājums drīzāk pat bija par to, vai uzņēmumiem
ir pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu.
„Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no
Latvijas, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt
pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki
par ierastajiem,” situāciju iezīmēja K. Amsils, piebilstot, ka
pārtikas ražotāju uzrunājuši ļoti daudzi ārvalstu uzņēmumi,
ar kuriem iepriekš Latvijas eksportētājs netika pat līdz
sarunām.
„Bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām mēs spējām
piegādāt produkciju, bet mūsu ražošanas kapacitāte bija
noslogota pilnībā, un mēs pat gribēdami nespējām piegādāt
vairāk. Bija tikai atsevišķi produktu veidi, kur mums bija
iespēja palielināt ražošanas apjomus, piemēram, spageti.
Tomēr tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un
kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai
vietējā tirgū, bet arī eksportā,” atzīst “Dobeles dzirnavnieka”
vadītājs.
Arī “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis stāsta,
ka tieši pandēmijas smagākajā laikā uzņēmumam ir
parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti. „Mēs ar vairākām
kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz
ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par
labu,” norāda J. Hmeļņickis.
Pandēmijas laiks sagrāva arī virkni līdz šim izveidojušos
piegāžu ķēžu, kuras dažkārt bija izstiepušās pa visu pasauli.
Robežu slēgšanas un apgrūtināto pārvadājumu dēļ dažkārt
izrādījās, ka virkne ražotāju netiek pie izejvielām, bet tirgotāji
– pie gatavajiem produktiem. LIAA vadītājs stāsta, ka
piegāžu ķēžu īsināšanas dēļ Latvijas uzņēmumiem tagad
vairāk ir izdevies iespiesties Āzijas tirgos, jo bija situācijas,
ka ierastie sadarbības partneri Rietumeiropā vairs nespēja
savlaicīgi piegādāt produktus. Īpaši izteikti tas noticis kosmētikas,
pārtikas un kokapstrādes nozarēs.
BAŽAS PAR METĀLAPSTRĀDI UN TŪRISMU
Virkne ekspertu pašlaik ir arī pārliecināti, ka zemākais pandēmijas
izraisītais punkts ekonomikā un arī eksportā jau ir
aiz muguras un ir bijis tieši aprīlī un maijā.
„Ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi neviens
vairs nevar atļauties. Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar
situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties
veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās
bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan
vīruss nekur nav pazudis,” atzīst K. Rožkalns.
Viņš arī norādīja, ka LIAA pašlaik vairākas reizes mēnesī
sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda
ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien
vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs
kopumā. „Vienīgā joma, par kuru var teikt, ka priekšā vēl
ir potenciāli milzīgi izaicinājumi, ir tūrisms. Ja visas citas
Eiropas valstis nonāks „sarkanajā” sarakstā, tad mums visiem
ziemā būs jāiet uz restorāniem un jānakšņo viesnīcās,”
pauda LIAA vadītājs.
32